Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. decembris, 2015
Drukāt

Strādāt par Otto Ozolu. Saruna ar publicistu, kurš nesamierinās (18)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze
Uzziņai

Otto Ozols, rakstnieks un publicists
Pirmā darba vieta – LTV (1988) režisora asistents literatūras un mākslas raidījumu redakcijā, viens no NTV5 ziņu dienesta izveidotājiem,
padsmit gadus strādājis lielās starptautiskās kompānijās,
vadījis TV raidījumu "100. panta preses klubs",
uzrakstījis grāmatas "Latvieši ir visur" (2011), "Theodorus. Deja ar ziloņzivi" (2014),
publicējis pāri par 200 publicistisko rakstu portālos TVNET, DELFI, "Jaunā Gaita", "The Lithuania Tribune", "VilaWeb", žurnālā "Figaro" un citur.

– Jūsu romāns – pirmais latviešu trilleris “Latvieši ir visur” – piedzīvoja pasakainu tirāžu, popularitāti un galvenais – cēla mūsu pašapziņu. Tai sekoja otrs romāns “Theodorus. Deja ar ziloņzivi”. Varējāt mierīgi rakstīt grāmatas, kāpēc pievērsāties publicistikai?

– Kad izlasīju Igaunijas bijušā prezidenta Lenarta Meri “Politisko testamentu” (arī “Lauku Avīzes” izdevniecība), mani ārkārtīgi saviļņoja viņa runas, viņa spēja par aktuālo runāt tēlainā, uzrunājošā valodā. Tieši tobrīd portāls “TVnet” man piedāvāja rakstīt sleju. Domāju – kāpēc lielos, viedos žurnālistus lasītāji bieži vien nesadzird, varbūt viņi raksta pārgudri? Un nolēmu līdzīgi Lenartam Meri runāt par lietām cilvēkiem saprotamā valodā, godīgi un tieši. Es nesaku, ka viņam līdzinos, esmu Lenarta Meri pazemīgs sekotājs. Tas bija mans mērķis.

– Jūsu publicistiskajiem rakstiem nav tikai mirkļa nozīme. Daudzi noder kā mācība. Piemēram, strādājošo zemā atalgojuma dēļ boikotēt veikalu tīklu “Maxima” esat aicinājis jau 2013. gada 3. maijā. Tāds kā pareģojums…

– Šo dusmīgo rakstu uzrakstīju, atsaucoties uz Ingas Spriņģes un “Re:Baltic” pētījumu. Sagadījās, ka tas bija pusgadu pirms traģēdijas. Tas nebija pareģojums, bet gan brīdinājums.

Otrs piemērs – 2012. gadā rakstīju, ka bēgļu krīze klauvē pie durvīm. Tagad tas ir noticis. Un vēl vairāki gadījumi, jo raksti balstīti uz analīzi un starptautisku organizāciju pētījumiem, faktiem. Tas liecina – lietas var prognozēt, ja vien politiķi ar to nopietni nodarbotos. Tāpat par krievu valodu, ko mums cenšas uzspiest, jo darba tirgū bez tās nevarot iztikt. Jau 2012. gadā rakstīju, ka Somijai ir četras reizes vairāk tūristu no Krievijas nekā Latvijai, bet somi nerunā krieviski. Tātad krievu valodas prasme nav arguments tūrisma un biznesa attīstībai Latvijā.

– Jā, par bēgļiem… Vēsturnieks Harijs Tumans domā, ka Roma savulaik sabruka nevis barbaru iebrukuma dēļ, bet tāpēc, ka paši romieši jau bija kļuvuši par barbariem… Kas var sabrucināt Latviju?

– Romas sabrukums sākās ar to, ka nodeva demokrātiskās vērtības, arī šobrīd Eiropā tās nedrīkstam zaudēt. Pamatproblēma Latvijā: vārdos sludināt Eiropas vērtības – vienlīdzību, taisnīgumu, tiesiskumu –, bet darbos tās nodot. Redzot, kā daudzi deputāti un ministri dienu no dienas melo, cilvēki ir novesti līdz baltkvēlei. Baidos, ka tāpēc nākamā – 2018. gada valdošā koalīcija – būs veidota no prokremliskiem spēkiem, klīniskiem populistiem, kuri kļūst aizvien rafinētāki. Šā gada 18. novembrī rakstīju – 1919. gadā tie puikas cīnījās par citu Latviju, Sibīrijā aizvestie cīnījās par citu Latviju, tie, kas 1991. gadā stāvēja uz barikādēm, cīnījās par citu Latviju. Un šodien mēs Latvijas valsts demokrātiju nedrīkstam nodot. Es kā Lenarta Meri piekritējs ar to nesamierināšos. Tomēr negribu uzmesties par vienīgās patiesības paudēju. Mans aicinājums – domājam kopā un atrodam risinājumus kopā! Tur ir tā atslēga. Mēs nevaram vairs turpināt sazāģēt viens otru un savas vērtības gabalos. Jāspēj pārkāpt pāri pagātnes aizvainojumiem un iet kopā uz priekšu. Protams, līdz zināmai robežai – cilvēkiem, kas sadarbojas ar Kremli, gan nevajadzētu roku spiest.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Pašreizējā latviešu literatūrā Otto Ozols ir vistalantīgākais, visspilgtākais, tas, kurš aizpilda intelektuālās prozas tukšumu pēc Alberta Bela spožās darbības. Vienmēr ar interesi lasu Otto darbus. Lai radoša veiksme arī turpmāk!

  2. katrs latvietis ir sapņotājs,bet lai savus sapņus īstenotu,jāapkaro cita sapņi.To jau arī luterticība ir tautai iemācījusi

  3. iegāju grāmatveikalā, atvēru oo grāmatu, izlasīju priekšvārdu un noliku grāmatu atpakaļ. nepirkšu. kādam jābūt cilvēkam, ar cik lielu devu augstprātības, lai sev piedēvētu sirds inteliģenci?

  4. Valdis Freimantāls Atbildēt

    Jauks cilvēks, bet pašu galveno palaidis garam!

    Vai , būdams latvietis, var nesaprast kas ir Rīgas Latviešu Biedrība un tās FENOMENĀLIE 1938.gada statūti?

    Kā var nesaprast komunistu un čekistu 1993.gada 18.februāra naktī izdarīto TERORA aktu pret Latvijas dvēseli!

    Kā var samierināties ar Māmuļas izvarošanu un latviskuma viltošanu?

    Lasiet manas publikācijas internetā! /Esmu likumīgi

  5. Mārtiņ, šodien nopirku Jūsu grāmatu “Neērtas patiesības”. Neesat svešs autors. Pieņemu, ka daļa šīs grāmatas satura man būs jau zināma, lasīta.
    Lai patiesības velniņš Jūs dīda un radošas veiksmes neizpaliek nākamgad un daudzus citus gadus!

  6. Žurnālista aprakstītais nav nekas jauns,zināmas lietas,bet kur ir izeja,risinājums situācijas kardinālai uzlabošanai.

    • Viss ir galvā, jeb “Latvieši ir visur!”. Katru dienu vidēji 50 cilvēki atrod izeju, bet kopš 1990.g.4.maija jau kāds pusmiljons devies dziļāk Eiropā. Par tādu procesu daudzi ir sajūsmā:
      “…..Tas noteikti Latvijai ir ieguvums, ja latvieši dzīvo plašajā pasaulē. “Tas ir pluss Latvijai, nevis mīnuss,” sacīja Teikmanis (LV vēstnieks L-Britānijā).”
      Teikmanis: lielais emigrācijas vilnis uz Lielbritāniju……….(LA, 19.12.2014)

  7. Kāpēc par citu Latviju? Par Latviju, kurā mēs paši būsim kungi, kurā mēs runājam un citi mūs saprot latviski.

  8. Raksta nobeigumu ( 4-5lpp.) tā arī neizdevās izlasīt. Nez kādēļ to nosedz Škodas reklāma.
    Bet, kas attiecas uz šo interviju, tad jāsaka, kaut vairāk mums būtu tādu žurnālistu un publicistu! Un nav tik svarīgi, ka viena vai otra doma, ko izsaka Otto Ozols ir diskutējama. Svarīgi ir, ka cilvēks atklāti un neliekuļojot izsaka savas domas, nevis kā vairums mūsu skribentu, kuri savas labklājības vai karjeras interešu dēļ ir gatavi apjūsmot un attaisnot jebkuru nejēdzību no mūsu varasvīru puses.

  9. Piesardzīgs – par čekistiem – ne vārda…

  10. starp mums, meitenēm ... Atbildēt

    Cienu Lato; cienu Mārtiņu! tiesa, Lato reizēm skrien sev pa priekšu; Mārtiņš – nekad …

  11. “….Ja šo attieksmi varētu mainīt, tas ir mans sapnis.”
    ================================================================
    Vai tad būdams Somijā Otto Otovičs neapmeklēja Lenin-museo? Vajadzēja Otto, aiziet, painterēsēties – kā izdevās sapņus īstenot, tad nebūs sapņotāji L.Kings jācitē.
    Starp citu, bez 1917.g. Oktobra revolūcijas nekādas LR pasludināšanas 1918.g. nemaz nenotiktu.

  12. Šim puisim ir pa_ti! Tā turpināt!

  13. “… Šā gada 18. novembrī rakstīju – 1919. gadā tie puikas cīnījās par citu Latviju, Sibīrijā aizvestie cīnījās par citu Latviju, tie, kas 1991. gadā stāvēja uz barikādēm, cīnījās par citu Latviju …”- Otto, izcili. Izcili ir visi tavi raksti, paldies.

    Paskaties, Otto, kādus likumus izdod Saeima, kurus raksta ne jau ministri vai ministriju klerķi, nomenklatūra, bet ierindas darbinieki, likumus, kurus nomenklatūra un to valsts sekretāri tos pārtaisa “izcili” korupcijas mērcē, piešķir amatpersonām neierobežotas tiesības zīlēt to risinājumu “tējas biezumos”, pat ne kafijas, kuros ir vārdi “ņemot vērā” un attiecīgi spriest – ņēmu vērā (gan kukuļus!) un tā sanāca. Pie tam likumus raksta un bīda, ne jau par velti, kukuldevēji, cik var noprast, jo tajos par 90 % nostiprina viņu, “naudas un mantas Haizzivju”intereses, iesniedzprojektus ministriju nomenklatūrai un tā jau likumiem piešķir savu autrtvārdu. 90-tajos gados notika noziedzīga zemes reforma, noziedzīga denacionalizācija un privatizācija. Daudz ko vajadzēja un var labot, bet neviena partija par to nerunā, arī tie paši “kremļa kuranti” nerisina neko, tikai rej pret valdību etniskajā mērcē, kaut visas varas spiež jostu visām tautībām. Paskaties, kā izģērbj tautu māju apsaimniekotāji, pieraksta remontdarbus par milzīgām cenām, kas nav reālas, bet vēl vairāk – raksta darbus un paņem naudu no dzīvokļiem par darbiem, kurus nekad nav darījuši (sk VK revīzijas). Tagad nāk pašvaldību vēlēšanas un Ušakovs jau runā par iekšpagalmu caurbraucamo ceļu remontu, bet ieskatāmies remontdarbu izdevumu tāmēs – par rīdzinieku naudu tāmēs jau rēķina tūkstošus paņemt no dzīvokļu iemaksām. Tas vēl nav galvenais – pirms vēlēšanām šis “kremļa zvans” zvanīs – cik viņš gādīgs saimnieks, kā rūpējas, kā remontē, tikai to dara ne jau viņš – firmas par rīdzinieku naudu. Un mūsu kaismīgie žurnālisti slavē šo “kremļa kurantu” kā vienīgo gādnieku, kas faktiski izsaimnieko rīdzinieku naudu.

  14. ” Mans aicinājums – domājam kopā un atrodam risinājumus kopā! ”
    ================================================================
    Oligarhi, kampēji, eirokrāti kopā ar pārējiem [reņģēdājiem] domās dziļās domas?! Prātiņ, nāc mājās!
    Pēc prihvatizācijas, denacionalizācijas un konsolidācijas kopā sanāks domubiedri, lai turpinātu 1990.g.4.maijā sākto “veiksmes stāstu”. Priekā, prozit!

    • Valdis Freimantāls Atbildēt

      Kur tad var domāt kopā?

      Tās ir latviešu biedrības un vienīgi!!!!!

      Bet Rīgas Latviešu Biedrībā jau 22 gadus čekistu un komunistu teroristi saimnieko kopš 1993.gada 18.februāra nakts.

Draugiem Facebook Twitter Google+