Mobilā versija
-0.3°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
29. decembris, 2016
Drukāt

Gādās par augstskolu tiesībām celt studiju maksu (10)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

29.decembrī notika pirmā Augstākās izglītības padomes (AIP) jaunā sastāva sēde, kurā par priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Vētra. Viņš padomi vada jau astoņus gadus. Pirms četriem gadiem Saeima viņu padomē ievēlēja, par spīti toreizējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iebildumiem.

Saskaņā ar likumu AIP jāizstrādā augstākās izglītības valsts stratēģija, gādā par augstskolu, valsts institūciju un sabiedrības sadarbību augstākās izglītības attīstīšanā, jāpārrauga augstākās izglītības kvalitāte, jānodrošina kvalitatīvu lēmumu par augstāko izglītību pieņemšana.

Bez lielām izmaiņām

Jauno padomes sastāvu Saeima apstiprināja jau 8. decembrī, taču pilnvaras tā ieguva tikai 22. decembrī, un neviena sēde vēl nav notikusi. Jaunais AIP sastāvs gan būtiski neatšķiras no iepriekšējā. No 12 padomes locekļiem jauni ir tikai četri: Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Arkādijs Zvaigzne, Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģētais uzņēmuma “Latvenergo” vadītājs Āris Žīgurs, kā arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Anna Saltikova, kura ir Ekonomikas un kultūras augstskolas, kā arī Alberta koledžas līdzīpašniece.

Savukārt jau iepriekš padomē strādājis J. Vētra, kuru šim amatam virzīja Rektoru padome, viņa vietniece, bijusī Banku Augstskolas rektore, tagad profesore Tatjana Volkova, kas AIP pārstāv Latvijas Augstskolu profesoru asociāciju, Privāto augstskolu asociācijas pārstāvis, Biznesa augstskolas “Turība” rektors Aldis Baumanis, Latvijas zinātņu akadēmijas deleģētā profesore Baiba Rivža, kā arī Mākslas augstskolu asociācijas virzītais Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis. Koledžu asociācija darba padomē deleģējusi Rīgas Tehniskās koledžas direktoru Jāni Rozenblatu, bet Izglītības vadītāju asociācija – Gulbenes vidusskolas direktoru Aivaru Medni.

Saskaņā ar likumu padomē darbojas arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Iespējams, augs studiju maksa

J. Vētra sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzina, ka ir gatavs atkal kandidēt uz priekšsēdētāja amatu, “ja vien kāds izvirzīs”. Likums par AIP darbību gan ļauj arī katram padomes loceklim pašam sevi izvirzīt uz priekšsēdētāja amatu. J. Vētra skaidroja, ka patiesībā lielākā daļa padomes locekļu, izņemot viņu pašu un studentu pārstāvi, jau ieņem kādus vadošus amatus, tāpēc saskaņā ar likumu nemaz nedrīkst vadīt AIP, ja vien neatkāpjas no esošā amata.

Savukārt I. Vanaga atklāja, ka neviens cits AIP loceklis, izņemot J. Vētru, nav izrādījis interesi ieņemt priekšsēdētāja amatu. Neviens I. Vanagai nav lūdzis sevi izvirzīt amatam vai balsot par viņu.

Jautāts, kādas varētu būt AIP prioritātes jaunajā darba cēlienā, J. Vētra uzsvēra, ka AIP galvenais uzdevums esot līdzsvarot dažādās intereses, kas valda augstākās izglītības nozarē, tā, lai augstākā izglītības sistēma būtu efektīva, iespējami labākā kvalitātē un konkurētspējīga, kā arī saglabātos augstākās izglītības pieejamība.

Jautāts par konkrētiem darbiem, J. Vētra sacīja, ka AIP varētu gādāt par to, lai augstskolas brīvāk varētu noteikt studiju maksu. Proti, šobrīd valsts garantēto studiju kredītu apjoms ir cieši sasaistīts ar finansējumu, ko valsts piešķir katrai no valsts budžeta apmaksātai studiju vietai. Līdz ar to augstskolas no maksas studentiem parasti prasa tikpat, cik par studiju vietu attiecīgajā studiju programmā maksā valsts. J. Vētra saka: tā kā valsts parasti nemaksā tik, cik studiju vieta izmaksā patiesībā, augstskolām vajadzētu būt tiesībām vismaz no maksas studentiem prasīt studiju maksu, kas nosedz reālās izmaksas. Privāto augstskolu pārstāvji uzskatot, ka studiju maksām nevajadzētu būt nekādiem ierobežojumiem – visu sakārtošot tirgus. Toties J. Vētra uzskata, ka ierobežojumiem jābūt, “lai studiju maksa neuzlido debesīs”.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. ak vai… atkal viens vienigs pārpratums atkal viss pa tukšo un uz ilgu laiku

  2. Es savu diplomu ieguvu mācoties piecus gadus, mācoties arī sestdienās ! Tagad jāmācās divas dienas nedēļā, jo galvenais jau nav zināšanas, bet mācību maksa, tā gan nemainās. Mācies grib gribi nedēļā, bet valstij maksā daudz!

  3. Stagnācija zinātnē nodrošināta ar Vētras kungu augšgalī! Un visas nelaimes šajā nozarē tuvākos 4 gados novels uz naudas trūkumu, nevis uz radošās domas nabadzību.

  4. LU ir sekojoša tendence – tika paaugstināta mācību maksa un samazināts apmācību laiks nedēļā. Protams ne jau gados, jo tas jau nebūtu izdevīgi. Piemēram studiju maksa gadā 2000 EUR .
    DIENAS! nodaļas studentam- nodarbību grafiks ( to var atrast LU mājas lapā ) apmēram 2,3 dienas nedēļā. Pie kam dienas jau nav pilnas viena diena no 10 – 14.00 , otra 11-16.00 un trešā arī kādas dažas stundas. Mācībspēki vecie…
    Jautājums cik daudz mācās vakarnieki un neklātnieki? Kas notiek ar kvalitāti?
    Diezgan līdzīgi kā ar pakāpeniski samazināto maizes, sviesta, krējuma svaru …. svars samazinās, cena aug.
    Vajag tikai nosaukumu pamainīt BAKALAURA izstrādājums…

  5. Gādāsim par to, kā ņirgāties TV raidījumos par ministriem, lai neaiztiek, mūs nogrimušo un iesīkstējušo zin\atnes un augsskolu nomenklatūru un algas. Mums vajag, ministri, nebāzieties mūsu darīšanās, tkai dodiet vairāk naudas.

  6. Jūsu atejā spraužamie diplomi par brīvu nevienam nav vajadzīgi, nevis kāds vēl naudu jums maksās! Kad cilvēki kaut nedaudz nāks pie prāta, tad sēdēsiet vieni paši savās auKstskolās un varēsiet skolot Indijas šudras.

  7. tak vismaz lai nesaaicina tos indiešus, ja grib no indijas, lai ņem meitiešus! citādi jau agrā stundā šitādi pat ar pesnionārēm uz ielas gatavi iepazīties:) a kurai tāds sēdoša suņa augumā un nošņurcis vajadzīgs??? tad jau vismaz tie uzturēšanaš atļauju pircēji cilvēkus netraucēja ar nevajadzīgiem jūtu apliecinājumiem:):):) Varbūt lai tie diplomu tirgotāji un atbildīgais ministrs paši izklaidē tos izbadējušos tipāžus!!!

  8. Augstskolu mafijai interesē tikai nauda, kuru sadala rektorāti sev un vajadzīgiem tipiem. Par zinātni šis kungs nemaz neiepīkstās. Latviešiem jau zinātne ir kaitīga, tāpēc diriģē tirgus sievas no rivžu gala un visādi āksti blaumaņi no trulības. Naudu būs jādod šiem un šie pretī dos tikai savus stulbos murgus bez zinātnes elpas. Bet tas ir priekš latviešiem veselīgi.

  9. Jā! To nu gan vajag! Celt studiju maksu, nevis kvalitāti!

  10. Ķīlim taisnība, jo neviens un nekur nevērtē padarīto. AIP ir valsts valstī – neparko neatbild un aiz tās IZM (ministram) viegli “aizslēpties”, sak – ne jau es , bet viņi (sadalīja bužeta vietas kam vēlas), veic vai neveis nopietnu akreditāciju. Tad jau labāk izveidot (kā tas bija ) valsts ministru augstākajā izglītībā, kurš padotības kārtībā atskaitās ministram. Savulaik (pirms 4 gadiem) AIP bija trīs personas no privātajām augstskolās, turklāt divi (ievēlēti no LTRK un Privāto augstskolu asociācija) no vienas augstskolas. Šī privātā augstskola ieguva valsts budzēta finanšejumu Tā lūk – dara lietas un lietiņas!

Draugiem Facebook Twitter Google+