Akreditācijai jākļūst stingrākai 10
I. Vanaga toties sacīja, ka viņas prioritāte, strādājot AIP, būs aizstāvēt akadēmiskā personāla intereses, gādāt par algu pieaugumu. “Līdz šim finansējums, jo sevišķi struktūrfondu līdzekļi, pārsvarā piešķirti infrastruktūrai un iekārtu iegādei. Nu laiks domāt arī par cilvēkiem,” tā I. Vanaga, kura pirms LIZDA vadīšanas bija arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācībspēks. Tāpat I. Vanaga iestāšoties pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iespējamiem plāniem samazināt studiju vietu skaitu pedagoģijas studiju programmās. “Ir jādomā, kā šīs studiju programmas uzlabot, taču samazināt topošo skolotāju skaitu nedrīkst, jo mums ir daudz pedagogu pensijas un pirmspensijas vecumā.” Arī pret ieceri samazināt kopējo valsts apmaksāto studiju vietu skaitu LIZDA pārstāve iebildīšot, jo daudzviet Eiropā iespējams studēt bez maksas un Latvijas jaunieši došoties uz ārzemēm, ja te nevarēšot mācīties tā sauktajās budžeta grupās. I. Vanaga pieļauj, ka, gādājot par augstākās izglītības konkurētspēju, var nākties samazināt augstskolu un koledžu skaitu. Tas būtu iespējams, gādājot, lai 2018. gadā paredzētā studiju programmu akreditācija būtu stingra.
Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas sēdē, kur tika spriests par jauno AIP sastāvu, LTRK pārstāve A. Saltikova teica, ka viņa deleģēta darbam padomē, lai uzmanītu, cik efektīvi augstākās izglītības jomā tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda. Savukārt LDDK deleģētais Āris Žīgurs, kurš ir tehnisko zinātņu doktors, darbojies Rīgas Tehniskās universitātes un LLU padomnieku konventos, atzina, ka viņš iestāsies par inženiertehnisko zinātņu studiju programmu attīstību, jo šīs nozares speciālistu darba tirgū nepietiek. Tikmēr citās zinātņu nozarēs ir liela speciālistu pārprodukcija. “Kad “Latvenergo” izsludinām konkursu uz parastu jurista vietu, piesakās pat vairāk nekā 150 pretendentu,” atklāja Ā. Žīgurs.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa apgalvoja, ka AIP jaunais sastāvs esot optimāls: “Esam tikai priecīgi, ka cilvēki, kas padomē jau ieguldījuši lielu darbu, piekrituši darbu turpināt. Jo izglītības kvalitātes jomā uzsākti daudzi darbi. Piemēram, jāievieš iespēja veikt augstskolu ārkārtas akreditāciju. Mūsu ieskatā, potenciālā padome ir stipra un strādāt spējīga.”
Arī J. Vētra ir gana augstās domās par AIP sastāvu: “Visi padomes locekļi savā kvalifikācijā ir vienādi, bet kompetencēs dažādi.”
Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis: AIP neko nedara un stagnē
– Domāju, ka nav pareizi, ka AIP ik pa četriem gadiem tiek pārvēlēta, neizvērtējot, kas tad ir paveikts. Būtu nepieciešama kāda neatkarīga ekspertīze, kas regulāri izvērtētu šīs organizācijas darbu. Kamēr citās valstīs līdzīgas padomes gādā par augstskolu kopējo attīstību, šeit AIP faktiski tikai pieņem lēmumus par valsts apmaksāto budžeta vietu sadali starp augstskolām. Būtībā nedara neko un, tā kā tai ir minimālas izmaiņas sastāvā un nemainās vadība, tā arī stagnē. Izskatās, ka Saeimai tas ir vienalga, jo arī tā padomes darbu pēc būtības neizvērtē, tikai apstiprina izvirzītos kandidātus.
