Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. marts, 2013
Drukāt

Šveicē notiek referendums par uzņēmumu vadītāju algu ierobežošanu

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Šveicē šodien, 3.martā, notiek referendums, kurā vēlētājiem būs jāizlemj, vai būtu nosakāmi ierobežojumi dāsni atalgoto uzņēmumu vadošo darbinieku algām. Referendumam nodotais ierosinājums paredz piešķirt akcionāriem pilnvaras ierobežot uzņēmuma vadītāju atalgojuma apmēru, un sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka šveicieši svētdien atbalstīs šo priekšlikumu.

Priekšlikums, kas iedēvēts tā ierosinātāja uzņēmēja Tomasa Mindera vārdā, jau ieguvis 100 000 parakstu, kas bija nepieciešami, lai to nodotu izvērtēšanai referendumā.

Lai gan Šveici globālā finanšu krīze nav skārusi tik smagi kā citas Eiropas valstis, sabiedrībā spēkā pieņēmusies neapmierinātība ar lielo uzņēmumu vadītāju ārkārtīgi dāsno atalgojumu un milzīgajām prēmijām.

Uzmanības centrā nonācis farmācijas uzņēmuma “Novartis” vadītājs Daniels Vasella, kurš 2011.gadā nopelnīja 15 miljonus Šveices franku (8,62 miljonus latu). Šā gada februārī Vasella atkāpās no amata, un tapa zināms, ka viņam piedāvāta 72 miljonu Šveices franku (41,40 miljonu latu) liela kompensācija ar noteikumu, ka Vasella nestrādās pie konkurentiem.

Kad šī informācija nonāca atklātībā, sabiedrība neslēpa savu sašutumu, taču “Novartis” paziņoja, ka Vasella, kas kompāniju vadīja kopš 1996.gada, no piedāvātās kompensācijas atteicies.

Lai gan tieši Vasella, pašam negribot, nokļuvis referenduma kampaņas epicentrā, sabiedrība uzzinājusi arī citu uzņēmumu vadītāju atalgojuma lielumu.

Tā piemēram, farmaceitiskās kompānijas “Roche” vadītāja Severīna Švāna pelna 12,5 miljonus franku (7,18 miljonus latu), pārtikas giganta “Nestle” direktors Pauls Bulke gadā saņem 11,2 miljonus franku (6,44 miljonus latu), bet šokolādes ražošanas uzņēmumu “Lindt” un “Spruengli” vadītājs Ernests Tanners ik gadu saņem 10 miljonus franku (5,75 miljonus latu).

Referenduma ieceres autors Minders, kurš pats vada zobu un matu kopšanas līdzekļu uzņēmumu “Trybol SA”, norāda – milzīgās summas, kas tiek izmaksātas uzņēmumu vadītājiem apliecina, ka uzņēmumu valdes šajā jomā zaudējušas kontroli pār notiekošo. Tā vietā, lai uzkrātu rezerves un izmaksātu 5% dividendes, uzņēmumu valdes par prioritāti izvirzījušas “astronomiskas” vadītāju algas.

Lai pieliktu tam punktu, vienīgais risinājums, pēc Mindera domām, ir piešķirt akcionāriem pilnvaras noteikt atalgojuma apmēru.

Tomēr referendumam nodotā iecere attieksies tikai uz biržā kotētajiem uzņēmumiem. “Tieši tur ir kliedzoši gadījumi,” atzīst prokurors Paolo Bernaskoni, kurš atbalsta Mindera ierosinājumu.

Referendumam nodotā iecere arīdzan paredz aizliegt prēmijas, kas tiek izmaksātas, uzņēmumu vadītājiem sākot darbu vai aizejot no kompānijas. Tāpat iecerēts aizliegt prēmijas, kas tiek izmaksātas par kompāniju pārņemšanu vai uzņēmuma daļas pārdošanu.

Pārkāpumu gadījumā uzņēmumu valdes locekļiem un vadītājiem draudēs pat cietumsods vai naudassods līdz pat sešu gadu atalgojuma apmērā.

Lai gan sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka svētdien referendumā ieceri atbalstīs divas trešdaļas vēlētāju, priekšlikuma pretinieki vēl nav atmetuši cerības nepieļaut ierobežojumu stāšanās spēkā. Ieceres kritiķi norāda – ja šāds likums stāsies spēkā, Šveicē būs visneelastīgākie noteikumi pasaulē attiecībā uz biržā kotētajiem uzņēmumiem.

Prokurors Bernaskoni secina, ka tāda pretestība kā pret Mindera ierosinājumu Šveicē vēl nav iepriekš pieredzēta. “Valdība, parlaments, politiskās partijas un darba devēji pret to iebilst,” uzsver Bernaskoni.

Citi ieceres kritiķi savukārt brīdina, ka Mindera plāns kaitēs Šveices uzņēmumiem, izraisīs darbavietu likvidēšanu. Izskanējušās bažas radušas dzirdīgas ausis dažās arodbiedrībās.

Saskaņā ar Šveicē spēkā esošo kārtību valdībai un parlamentam ir tiesības nākt klajā ar savu piedāvājumu, reaģējot uz referendumam nodoto ieceri. Alternatīva Mindera iniciatīvai jau ir izveidota, un tā paredz daudz mazākus ierobežojumus, nosakot, ka ar akcionāriem ir tikai jākonsultējas par vadītāju atalgojuma apmēru. Šī iecere attiektos uz visiem uzņēmumiem, ne tikai biržā kotētajām kompānijām.

Ja Mindera priekšlikums svētdienas referendumā tiks atbalstīts, nāksies gaidīt vairāk nekā gadu, iekams valdība izstrādās likumprojektu, kas tiks nodots apstiprināšanai parlamentā. Ja parlaments to noraidīs, alternatīvais priekšlikums iegūs likuma spēku.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+