Tehnika
Auto un moto

Tehnisko apskati – retāk? Pie mums notiek liela šmaukšanās, min eksperts 16


Transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate Ceļu satiksmes un drošības direkcijā.
Transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate Ceļu satiksmes un drošības direkcijā.
Foto – Edijs Pālens/LETA

Portālā “Manabalss.lv” savākti paraksti par auto tehnisko apskati retāk – reizi divos gados, kas nonāks Saeimā.

Portālā parādījās šāds ierosinājums: “Vēlos mainīt pastāvošo termiņu, uz kādu šobrīd CSDD tiek izsniegta atļauja automašīnai piedalīties satiksmē, tehniskā apskatē automašīnai. Piedāvāju pagarināt termiņu un veikt transportlīdzekļu tehnisko apskati reizi divos gados, kā tas notiek, piemēram, Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un citur.

Piedāvāju vienkārši pagarināt šobrīd esošo termiņu no 12 mēnešiem līdz 24 mēnešiem. Domāju, ka tas nebūtu sarežģīti un būtu viegli izdarāms, jo nekas no jauna nav jāizgudro, vienkārši jāiepazīstas, kā tas jau ilgāku laiku darbojas, piemēram, Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un citur. 24 mēnešu tehniskā apskate ļautu auto īpašniekiem Latvijā ietaupīt gan laiku, gan resursus. Tiktu ietaupīta nodokļu maksātāju nauda.”

Lai deputāti ķertos pie darba, ierosmei nepieciešami 10 000 piekritēju. Šobrīd savākts jau krietni vairāk.

Automobiļu Latvijā vairāk par pusmiljonu. Tātad ierosinātāji ir tikai daži procenti no viņiem. Ko domā pārējie? Tūkstošus aptaujāt nevaram. Piedāvājam deviņus konkursa “Latvijas Gada auto” žūrijas biedru viedokļus, desmito, rezumējošo, atstājot “Gada auto” žūrijas priekšsēdētāja Ata Jansona ziņā.

Jo retāk, jo nedrošāk

Boriss Sebjakins, žurnālists Rīgā: “Ideja pāriet uz diviem gadiem izskatās ļoti simpātiski. Bet es baidos, ka tādā veidā mēs zaudēsim zināmu līdzsvaru starp Latvijas iedzīvotāju iespējām un nepieciešamību turēt savas mašīnas pietiekamā braukšanas kārtībā. Šodienas sistēma sen jau izveidota un – labāk vai sliktāk, bet tomēr strādā. Bet kas būs, ja to atcelsim? Man liekas, vispirms vajag kārtīgi izpētīt, vai tas nesamazinās drošību uz ceļiem.”

Uldis Hmieļevskis Liepājā: “Ar nopietniem nobraukumiem (50 000 km gadā) pat apskate reizi gadā teorētiski ir par retu. Kaut kur starp apskatēm sāk gaudot gultnis. “Izbeidzas” amortizators. Palielināta kustība buksēs, ko braucot pat nejūt, bet atklāj tikai apskatē. Latvijas lielākās šosejas auto ritošo daļu nu jau vairs bojā tikai retās vietās, Rīgas asfalta špūrēs un bedrēs intensīvi ekspluatēts auto nolietosies ātri. Diemžēl pat jaunu auto (ne visu marku, protams) ražošanā izmantotie materiāli netur 200, 300 un 400 tūkstošus, bet sāk viens pēc otra prasīties uz nomaiņu jau pirmo 100 tūkstošu ietvaros.”

Ivars Caune, autoservisa uzņēmuma “Auto Brasla” vadītājs: “Obligāti reizi gadā! Pieredze rāda, ka ir tāda auto īpašnieku kategorija, kas uzskata, ka tad, ja reiz dabūjuši CSDD tehniskās apskates uzlīmi, tagad var gadu droši braukt. Diemžēl mūsu ceļi ir pārāk skarbi, lai tā varētu darīt. Tehniskā apskate reizi gadā – tas paaugstina savu un citu drošību uz ceļa.”

Guntis Vīksna, žurnālists Valmierā: “Divi gadi vai viens? Manuprāt, pilnīgi jauniem (t.s.nullītēm) automobiļiem tehnisko skati varētu atļaut iziet reizi divos gados pirmajos sešos ekspluatācijas gados, t. i., 3 ciklus: 0-2, 2-4, 4-6. Pēc tam – ik pa gadam. Ja ar auto nobrauc līdz 10 tūkstošiem km gadā, tad šo termiņu – tikai “nullītēm” varbūt varētu vēl pagarināt līdz 10 gadiem, t. i., vēl par diviem cikliem.”

Kategoriski pret

Oskars Irbītis, satiksmes negadījumu tiesu eksperts: “Es esmu kategoriski pret ideju par tehnisko apskašu veikšanu reizi divos gados. Šī ideja ir bīstama, jo Latvijas autoparks ir sliktā stāvoklī un līdztekus jauniem auto pa ceļu pārvietojas pilnīgi grausti, kas nopietni apdraud satiksmi. Argumenti par to, ka tehniskais stāvoklis reti ir tiešais CSNg iemesls, ir nepareizi interpretēti fakti. Ļoti bieži tieši sliktais tehniskais stāvoklis ir bijis CSNg veicinošais faktors un ir tieši saistāms ar CSNg smaguma pakāpi – veca, izrūsējuša auto un jauna auto sadursmes rezultāts būs traģisks – jaunais auto vienkārši izbrauks cauri vecajam. Neviens nevar uzminēt, cik daudz negadījumu ir veicinājuši slikti, nenoregulēti lukturi, izbalējuši pagrieziena rādītāji un knapi redzami bremžu lukturi, kā arī defektīvi dzinēji bez jaudas. Par to, ka tehniskais stāvoklis nav izplatītākais CSNg tiešais iemesls, ir jāpateicas “piekasīgajiem” tehnisko apskašu inspektoriem.

Tehniskā apskate reizi divos gados būs apsverama tikai tad, kad 90% auto tehnisko apskati izies ar pirmo reizi un bez aizrādījumiem. Pašreizējā statistika ir vienkārši traģiska – katrs trešais auto ir ar būtiskiem defektiem.

Mēs varētu pāriet uz to valstu pieredzi, kur tehnisko apskati veic reizi divos gados, bet tad arī ar viņu spēles noteikumiem – tehniskā inspekcija uz ceļa var tikt veikta jebkuram auto jebkurā brīdī. Tad ir nepieciešamas vismaz 10 mobilās tehnisko apskašu stacijas pa visu Latviju, kas regulāri kontrolētu transportlīdzekļus uz ceļiem. Ja konstatētas problēmas, auto noņemtu no uzskaites uz laiku, līdz tehniskās problēmas novērstas. Jebkuram policistam būtu jābūt tiesībām auto nosūtīt uz tehnisko apskati mazāko aizdomu gadījumā par kādu defektu. Diez vai idejas iniciatori to gribēs…

Satiksmes drošība nav lieta, ar kuru varam tā spēlēties. Pie mums notiek tik liela šmaukšanās, auto gatavojot tehniskajai apskatei, ka var tikai brīnīties – aizņemas riepas no kaimiņa, maina lukturos lampiņas (aizstājot ķīniešu nelegālās lokizlādes spuldzes), skalo izpūtējus utt.

Es personīgi uz tehniskās apskates staciju braucu pat biežāk nekā reizi gadā – ja kas sāk grabēt auto, tad dodos uz lētāko diagnostiku Latvijā – servisos nav pieejamas tādas diagnostikas iekārtas – nav iespējams izkratīt balstiekārtu tiks sparīgi.”

 

Citas lietas ir svarīgākas

Jānis Mežulis, arhitekts: “Domāju, ka apskate reizi gadā ir optimāls risinājums mūsu Latvijas apstākļiem.

Tagad gan naktis nav diez ko tumšas, tomēr, ja mēģinām atcerēties ziemīgākus laikus, kur brauciens uz darbu un uz mājām notiek tumsā, tad, pēc maniem novērojumiem, katram otrajam auto gaismas spīd kā zvaigznes debesīs. Viena spožāka, cita zemāka.

Proti, šo auto tehniskā kvalitāte ir apšaubāma. Pagarinot laiku uz vairākiem gadiem, mēs visi būtu pakļauti lielākam riskam.

Domāju, ka ir vairāki citi aktuālāki jautājumi, par ko runāt. Piemēram, miglas lukturu nepamatota lietošana vai nemākulīga krustojumu satiksmes organizācija, vai arī braukšana aplī. Varbūt varam padomāt par labo pagriezienu ar zaļo papildsekciju vai rāvējslēdzējprincipa popularizēšanu.”

Edgars Utāns, AS “Latv­energo” transporta nodrošinājuma direktors: “Šis jautājums jau nav pirmo reizi pacelts publiskai apspriešanai, bet domāju, tiks iznīcināts arī šoreiz, jo ar tehnisko apskašu veikšanas nepieciešamību ir sasaistīta valsts nodokļu iekasēšanas mašīna (mistiskais TL ekspluatācijas nodoklis, UVTN). Līdzīgi arī sodu apmaksa piesaistīta apskašu veikšanas regularitātei un vismaz reizi gadā TL īpašnieks parādīsies pie CSDD kases un nodokļus un sodus neizbēgami nomaksās.

Piesegšanās ar rūpēm par tehnisko stāvokli un statistikas piesaukšanu ir negodīga, jo apskates punkti par dempinga cenām (plaši reklamējot) gadiem ilgi veic transporta līdzekļu diagnostiku, kuru auto īpašnieki arī izmanto, lai sagatavotos kārtējai apskatei un kuru statistika iekļaujas labā biedēšanas stāstā par katastrofālu transporta līdzekļu stāvokli. Tādējādi daļēji tiek grauts servisu bizness. Pēdējos gados tiek novērots tehnisko zināšanu un prasmju trūkums auto servisos (diemžēl jau visā Latvijā, arī Rīgā) saistībā ar kvalificēta darbaspēka trūkumu, kura izglītošanai daļēji arī tiek atņemta šī nauda ar šāda “biznesa” palīdzību. Tehniskās apskates jau sākotnēji tika būvētas kā pelnošs privātais bizness un vēl piedevām garantēts bizness.

Bet, ja runājam no tehniskā viedokļa, šobrīd līdz sešiem gadiem vecam (jaunam) auto apskate divos gados būtu pilnīgi pietiekama. Lietuvā (cik man zināms) visu laiku ir apskate pēc diviem gadiem, tāpēc CSDD uztraukums par Latvijas autoparka slikto tehnisko stāvokli ir nekas vairāk kā sava regulētā garantētā biznesa aizstāvēšana. Kur pazudušas kravas mašīnu apskates uz ceļiem? Kādas problēmas pieslēgties ar datoru uz ceļa un pārbaudīt atgāzes un citas sistēmas? Pārvietojamās stacijas mehānikas pārbaudei pats piedāvāju savā laikā pirms 15 gadiem – kaut kā tas “neaizgāja”. Labāk lai klients pats atbrauc un atved naudiņu un pēc tam gadu brauc, kā grib, līdz nākamai nodokļu iekasēšanas reizei. Bet kas uz ceļa notiek, tā ir braucēja paša izvēle – izdzīvošanas skola.”

Tikai jauniem auto

Jānis Bite, AS “Latvijas valsts meži” saimniecības pārvaldes vadītājs: “Pašreizējais regulējums (apskate pēc 2. gada tikai jauniem vieglajiem pasažieru auto), manuprāt, būtu paplašināma šādi: TA jauniem vieglajiem pasažieru un kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3500 kg līdz četru gadu vecumam – ik pēc diviem gadiem, tālāk katru gadu; TA piekabēm ar pilnu masu līdz 3500 kg līdz četru gadu vecumam ik pēc diviem gadiem, tālāk katru gadu!

Pamatojums – lielākā daļa dīleru piedāvā jauniem transportlīdzekļiem pagarinātu garantijas periodu – 4, 5 un 7 gadus, tādēļ regulārās tehniskās apkopes tiks veiktas dīleru servisos un bažām par tehnisko stāvokli nevajadzētu būt. Savukārt piekabēm būtu piemērojams pagarināts tehnisko apskašu intervāls to vienkāršās konstrukcijas un mazā noskrējiena dēļ.”

Uldis Rolis, autoservisa “SIA Rolis” valdes priekšsēdētājs: “Jebkuram transporta līdzeklim piemērojams apgalvojums, ka visas sistēmas nevainojamas funkcionēšanas ilgumu nosaka vājākais tās mezgls vai detaļa, vai tās ekspluatācijas apstākļi un laiks, regulāri un pilnvērtīgi veiktas tehniskās apkopes. Vai arī tas, kā glabāts nelietots transporta līdzeklis.

Tas, protams, skaidrs ikvienam. Ceļu satiksmes likums nosaka vadītāja atbildību, to, kādos gadījumos un kā jārīkojas, ja radies tehnisks defekts. Tātad vadītājs ir atbildīgs pilnīgi par visu, un ikgadējā TA ir neatkarīga (ekspertu) regulāra pārbaude, kas piesaistīta kalendārajam gadam, un izmantota arī, lai valsts iekasētu nodokļus. Atliek cerēt, ka tie nodokļi nonāks transporta infrastruktūrā …(ak vai!)

Ja atmetam TA kā nodokļa iekasēšanas un sodu piedzīšanas mehānismu, tad tehniski apskates biežumam būtu jābūt atkarīgam gan no ekspluatācijas laika, gan nobraukto km skaita (kurš izpildās pirmais). Jaunāku auto pārbaudes laika termiņš varētu būt garāks.

Neskatoties uz manis teikto, esmu par to, lai nodokļi, kurus iekasē par transportu, tiktu izlietoti arī šajā sfērā un nelāpītu citus budžeta caurumus.”

Kopsavilkums

Man ikgadēja tehniskā apskate netraucē. Gluži otrādi – tā ir stimuls rūpīgai auto apkopei vismaz reizi gadā, kas, iespējams, jau tā ir pārāk reti. Obligāta un stingra apskate dod zināmu drošības apziņu par to, ka netikšu apdraudēts no slikti vadāmu līdzpilsoņu “uzbrukumiem”. Retāk? Daļēji varētu, bet, kā jau kolēģi teica, kritēriju izvēle ir visai sarežģīta. Jauns auto, daudz un nežēlīgi braucot, var būt bīstamā stāvoklī jau pirmajā gadā, par otro pat nerunājot. Maz brauktie rūsē (ne tikai virsbūve), izkalst un plaisā gumijas detaļas. Tādēļ mans viedoklis: periodiskumu pašlaik mainīt nevajag. Kritikas spēku virzīt, lai novērstu dažu oponentu pamanītās nepilnības pašā apskates procesā (man pašam līdz šim gadījies tikai viens mēreni anekdotisks moments – apskatē saņēmu vienu “mīnusu”, nākamā gada apskati gāju, vainu nemeklējis un nelabojis, izgāju “pa nullēm”…). Un dažu kolēģu pieminētās pēkšņās tehniskā stāvokļa (kaut vai tikai riepu) kontroles uz ceļiem būtu lielisks līdzeklis paviršāko, skopāko, nabadzīgāko auto saimnieku mobilizēšanai. Varbūt varas vīru lēmumam tehniskās kontroles jautājumā šāda jauninājuma ieviešana var būt labs papildpunkts?

LA.lv