Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. februāris, 2014
Drukāt

Termoveļa – kā otra āda
. Lai nav drēgni!

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Pastaigām vēsā un drēgnā laikā labs risinājums ir termoveļa. Lai gan daudzi uzskata, ka to nēsā tikai slēpotāji un snovbordisti, patiesībā tas ir glābiņš aukstajā laikā ikvienam. Uzvelc – un par drebināšanos var aizmirst!

Daži prāto, ka termoveļa tāda muļķošanās vien ir – kā var sildīt sintētiska apakšveļa?! Lūk, vilnas apakšbikses un silts vilnas krekliņš – tā gan ir vērtība! Tāpēc šoreiz eksperimentā cenšos noskaidrot, kas sasilda labāk: termoveļa vai pieguļoša mūsu pašu aitu vilnas vestīte un aitas un trušu vilnas apakšbikses. To daru mierīgā pastaigā un sporta režīmā, turklāt ārā ir –17 °C grādu sals.

Kas ir termoveļa


Ar ko atšķiras kvalitatīva termoveļa no kokvilnas vai vilnas apakškrekliņa? Pirmkārt, tā sastāv no vairākiem slāņiem. Auduma apakšējais slānis, kam ir tieša saskare ar cilvēka ādu, lielākoties ražots no polipropilēna šķiedrām, jo tās ideāli novada no ādas izdalīto mitrumu, līdz ar to sagādājot apģērba valkātājam maksimālu komfortu. Virsējais slānis var būt izgatavots no kokvilnas, vilnas vai sintētiska materiāla, piemēram, poliestera. Otrkārt, daudzi ražotāji izmanto antibakteriālus materiālus (piemēram, ar sudraba joniem bagātinātas auduma šķiedras), kas neļauj savairoties baktērijām, novērš sviedru smaku, sēņu un citu mikroorganismu vairošanos. Termoveļai ir visdažādākais sastāvs – atkarībā no ražotāja tas var būt polipropilēns kopā ar merino aitas vilnu vai polipropilēns kopā ar poliesteru un spandeksu, vai vienkārši poliesters kopā ar viskozi, bet svarīgākais – audumam ir vismaz divi slāņi (viens novada mitrumu, otrs saglabā siltumu).

Mierīga pastaiga


Saģērbjos silti, kā ierasts ziemas laikā, un dodos stundu ilgā pastaigā. Pēc pusstundas kļūst drēgni, jo ārā ir ne tikai sals, bet arī nejauks vējš, kas pamanās iezagties pa vīlītēm un sāk saldēt ne pa jokam. Jādodas atpakaļ uz mājām, ir tiešām auksti!

Kad izdevies atsilt, uzvelku vilnas vestīti, siltās, garās apakšbikses un atkal dodos pastaigā. Vējiņš joprojām svilpo gar ausīm, nosaldējot degunu un iekrāsojot vaigus koši sarkanus, bet pie ķermeņa klāt netiek. Siltā vilnas apakšveļa spēj no tā pasargāt. Pēc stundas ir laba sajūta, jo uzņemta enerģija, plaušas izvēdinātas, un atkal ir radoša dzirksts strādāt!

Kad krietni pastrādāts, jāveic eksperimenta trešais posms. Zem apģērba uzvelku termoveļu un dodos ārā. Vējš, šķiet, kļuvis vēl negantāks un nolēmis sasaldēt ikvienu, kas uzdrošinājies izbāzt degunu laukā. Jā, seja ļoti salst, bet pašai ir silti arī pēc stundu ilgas pastaigas. Ir komfortabli un patīkami, tāds viegls nogurums un miers.

Secinājums – nav atšķirības, vai mierīgas pastaigas laikā uzvilktas vecāsmātes adītās, garās apakšbikses un vilnas vestīte vai dārgā termoveļa: gana labu komfortu sniedz abi!

Slēpošanas prieki


Pienākusi īstā pārbaude termoveļai un vecāmātes rūpīgi adītajam apģērbam. Dodos baudīt ziemu uz kalna! Slēpošana ir aktīvs sporta veids, kas prasa lielu piepūli, tomēr bez siltas apakšveļas neriskēju iziet, jo ir pārāk auksts. Martā slēpojot Francijas Alpos, var iztikt bez apakšveļas, jo dienas vidū gaisa temperatūra ir tuvu nullei, bet tagad –17 °C, šādi riskējot, var iedzīvoties pamatīgās veselības problēmās.

Uzvelku vecāsmātes adīto apakšveļu un dodos trasē pārbaudīt savu izturību. Sākumā ir silti un patīkami, pēc stundas kļūst pavisam karsti, sviedri uz muguras un krūtīm rada nepatīkamu mitrumu. Kamēr izstāvu garo rindu un ar pacēlāju dodos augšup, sajūtas pavisam nepatīkamas – ķermeni pārņem viegls drēgnums, mazliet drebinos. It kā ir ļoti karsti, bet tajā pašā laikā – drēgni.

Dodos atpūsties, paēst un pārģērbties. Tagad apakšā uzvelku termoveļu un virs tās slēpošanas bikses un jaku. Sportošanas prieki uz kalna turpinās, kļūst arvien karstāk, jo zaļās trases nomaina sarkanās, skatiens jau slīd uz melnajām. Pagājusi vairāk nekā stunda. Ķermenis ir sasildījies, jo ir liela fiziskā piepūle, bet nejūtu drēgnumu, ne stāvot rindā pie pacēlāja, ne gaidot, kad pacēlājs uznesīs kalna virsotnē, ne arī brīdī, kad uzpūš vējš. Nav jādomā par pārģērbšanos vai jābaidās ilgāk uzkavēties augšā.

Secinājums – vecāmātes apakšveļa patiešām spēj sasildīt, jo ir ar mīlestību adīta, bet fizisko aktivitāšu laikā, kad nereti ārā pavadām daudz stundu, termoveļa pārliecinoši uzvar! Kāpēc tā? Kad no ķermeņa izdalās daudz mitruma un siltuma, termoveļa spēj pasargāt no pēkšņas atdzišanas, jo auduma slānim, kas pieguļ ādai, ir lieliska ventilācija, kas nodrošina ātrāku iztvaikošanu. Turklāt kvalitatīva termoveļa samazina ķermeņa svīšanu – āda izdala mazāk mitruma, un termoveļā tas daudz ātrāk iztvaiko. Tāpēc fiziskām aktivitātēm aukstā laikā lielāku komfortu sniedz termoveļa.

Uzziņa
termovela

Kvalitatīva termoveļa maksā, sākot no 30 eiro par komplektu (krekls un bikses). Savukārt Norvēģijas, Vācijas un Lielbritānijas labāko ražotāju izstrādājumi (tiem ir savas laboratorijas, kurās tapuši īpaši daudzslāņu audumi) maksā aptuveni 30 eiro par vienu vienību.

Kvalitatīvu termoveļu atradīsiet sporta, makšķernieku un armijas preču veikalos. Lai nebūtu vilšanās, ieteicams izvēlēties pazīstamu zīmolu produkciju, jo, piemēram, slēpotāji praksē ir pārbaudījuši, ka Ķīnā ražotā lētā termoveļa savu uzdevumu nepilda.

Pievienot komentāru

Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
Draugiem Facebook Twitter Google+