Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
2. marts, 2015
Drukāt

Kā kultūras vēstnieki veicinājuši sabiedrības saliedētību? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Dmitrijs Trofimovs

Dmitrijs Trofimovs, krievu studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” pārstāvis: “Es kultūras vēstnieku apmācībās uzzināto stāstu saviem korporācijas biedriem, jo viens no vēlējumiem bija tieši tāds – dalīties ar zināšanām tālāk. Apmācības bija vērstas uz starpkultūru dialogu un to, kā palīdzēt cilvēkiem iekļauties latviešu sabiedrībā. Es gan to esmu darījis vienmēr, sociālajos tīklos skaidrojot savu nostāju un pārliecību, ka mums jāmeklē kopīgais sadarbībai, nevis jārada šķēršļi. Kopā ar biedrību “Sadarbības platforma” esam iesnieguši Sabiedrības integrācijas fondā projektu “#1918. – 2018. Nākotne” un gaidām tā vērtējumu. Iecere ir veidot ceļojošu izstādi par to, ka Brīvības cīņās piedalījās jaunieši – līdzās latviešiem bija cittautieši. Mēs negribam rīkot to kā vienu vēstures stundu, bet gan ar piemēriem parādīt, kā jaunos gados var ko sasniegt, un stāstīt cilvēkiem, ka ir iespēja integrēties sabiedrībā un veidot savu karjeru tepat, nevis braukt prom no Latvijas.”

 

Natālija Ketnere, avīzes “Nedēļa Ogrē” (krievu valodā) izdevēja un redaktore: “Tiku pamanījusi, ka mana auditorija maz zina par vēsturi, tāpēc cenšos cilvēkus ar to iepazīstināt. Projektā “Veidojam vidi ap mums” pētīju Ogres novada vēstures un kultūras mantojumu. Piemēram, izveidoju vēsturisku materiālu apkopojumu par Ogri kā kūrortpilsētu. Mana beidzamā grāmata bija par Ogres Goda pilsoni, savulaik politiski represēto – pareizticīgo priesteri Georgiju Tailovu. Esmu rakstījusi par gleznotāju Kārli Hūnu, par operdziedātāju Paula Saksa un Elfrīdas Pakules dzīvi un daiļradi. Par Kārli Hūnu atklāju arī līdz šim šeit mazzināmas viņa biogrāfijas lappuses. Viņš savulaik gleznoja arī Tatarstānā, un, sarakstoties ar turienes mākslas zinātnieci Olgu Pudakovu, uzzināju par tur nelielā tirāžā izdotu grāmatu, ko Olga man atsūtīja, un tā bija Ogres muzejā izlikta apskatei.”

 

Jāzeps Dobkevičs, Krāslavas novada domes kultūras metodiķis, Latvijas Poļu savienības poļu biedrības “Strumieņ” pārstāvis: “Es kultūras jomā strādāju jau 40 gadus. Apmācība kultūras vēstnieku programmā man deva jaunas zināšanas, kā tikt pie cilvēku sirdīm un pārliecināt viņus, ka ikviens ar savu kultūru spēj darīt bagātākus citus. Esmu pārliecināts, ka Krāslavas novads, kur dzīvo dažādas tautības – latvieši, krievi, baltkrievi, poļi, ukraiņi –, ir vieta, kur valda liela labvēlība citam pret citu. Te ir krievu skola, ir divas latviešu skolas, ir poļu skola, kā arī mūzikas un mākslas skola, kurā mācās tikai latviski. Ar lielu atbildību visi gatavojas Skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Esmu novērojis, ka sabiedrībā nez kāpēc ir kāds pieņēmums par to, kādi ir krievu skolas audzēkņi. Bet viņiem taču 60 procenti stundu notiek valsts valodā, un bērni ļoti cenšas, kā saka, “būt līmenī”. Viņiem ir labas valodas zināšanas, viņi ir tikpat teicami apguvuši Dziesmu un deju svētku repertuāru kā pārējie vienaudži.”

 

Olga Rožko, slāvu kultūras biedrības “Rodņik” pārstāve: “Es Jelgavas novada Glūdas pagastā vadu slāvu folkloras kopu “Slavjanočki”. Pagastā dzīvo dažādu tautību cilvēki, un esam saliedēti. Es ar prieku apmeklēju kultūras vēstnieku programmas nodarbības, un viens no ieguvumiem ir jauni kontakti ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās. Tā, piemēram, tagad mūsu kopu aicina ciemos uz Viļaku, lai pastāstām par īpašajām lellēm, kam slāvu tradīcijās ir aizsargājoša nozīme. Otrs ieguvums – esmu apguvusi jaunas metodes, ko izmantoju darbā skolā, kur mācu krievu valodu un ģeogrāfiju. Kultūra spēj ļoti labi saliedēt cilvēkus. Biju gandarīta par to, ka mūsu kopa savulaik uzstājās Dziesmu svētkos mazākumtautību dienā, un priecājos, ka šogad muzicēsim festivālā “Baltica 2015″. Ja šeit dzīvojam, tad arī gribam līdzdarboties nozīmīgos notikumos.”

 

Uzziņa

Pagājušogad pirmo reizi tika realizēta programma “Latvijas kultūras vēstnieki”, ko bija izveidojusi Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs un biedrība “CultureLab”.

Apmācību dalībnieki – 25 cilvēki 64 akadēmiskajās stundās apguva zināšanas par tematiem “Identitāte un kultūra”, “Sadarbība un dialogs kopienā”, “Pārmaiņu vadība” un “Kultūras projektu izstrāde un īstenošana”, lai turpmāk šīs zināšanas izplatītu citviet Latvijā starp dažādām mazākumtautību kopienām.

Programmas dalībniekiem dots uzdevums kopīgi attīstīt Latvijas kultūras vēstnieku sadarbības tīklu un rosināt kopīgu iniciatīvu un projektu veidošanos.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Lai izdodas. Prieks par cilvēkiem, kas ar savu Danko sirdi rāda gaismu citiem,kas bieži to nenovērtē.
    Līdzjūtība krievu tautai ar Borisa Ņemcova zaudēšanu.

  2. Ja kustība netika veidota ‘no augšas’ tad superīga iniciatīva

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+