Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
3. oktobris, 2014
Drukāt

“Tu ignorē valsti, valsts ignorē tevi”. Kā balsos 18 gadus vecie jaunieši? (12)

Foto: LETAFoto: LETA

Ar kādām domām uz vēlēšanām dosies jaunieši, kas tikko sasnieguši balsstiesīgo vecumu – 18 gadus?

Jānis Ziediņš, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks: “Pirms biju tiesīgs vēlēt, skatījos uz vēlēšanām vieglprātīgi, taču tagad sajūtu lielu atbildību. Apzinos arī, ka, tikai vienojoties par kopīgu mērķi – politisku spēku – katra mūsu balss ir lielā vērtē. Manuprāt, katram ir jāpauž sava nostāja un apdomīgi jāizdara lēmums, lai pēc vēlēšanām nerastos sarūgtinājums par iznākumu. Savā izvēlē vados pēc principa, ka Saeimā ir jāpulcina tikai par latvisku Latviju domājoši politiķi. Tāpēc balsi atdošu tā, lai realizētu savu nostāju. Galīgo lēmumu, par kuru politisko spēku balsot, vēl neesmu pieņēmis. Esmu izvirzījis vairākas iespējas, bet tajā pašā laikā esmu pilnīgi drošs, par ko nekādā gadījumā nebalsošu. Runājot par politisko reklāmu un aģitāciju, tā ir nepieciešama, bet arvien biežāk jāsaskaras ar to, ka politiskā reklāma uzdrošinās arvien vairāk un vairāk, izraisot negatīvu reakciju. Šo reklāmu mērķis tomēr ir pārliecināt, nevis uzspiest. Arī pats neizslēdzu iespēju kādu dienu iesaistīties politikā, taču tas būtu ļoti atbildīgs lēmums, kuru nav iespējams pieņemt dienas vai nedēļas laikā. Lai kļūtu par lietderīgu politiķi, ir daudz jāstrādā gan ar sevi, gan jāiepazīst citas nianses.”

Sugako_2Sandra Sugako, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas skolniece: “Ja mērām desmit ballu skalā, tad es dotu deviņi, sakot, ka vēlēšanās katram ir jāpiedalās. Šis nav tas gadījums, ka nekas nemainīsies, ja es neaiziešu. Mainīsies gan! Citādi aizies citi, kuri ir aktīvi, un nobalsos par partiju, kas, iespējams, man šķiet pilnīgi garām. Ar draugiem esam kopīgi runājuši un diskutējuši par politiku, izsverot visu politisko spēku piedāvājumu, tāpēc savu izvēli esmu izdarījusi. Manuprāt, politiskajās reklāmās un aģitāciju kampaņās katra no partijām un kandidātiem citiem stāsta tikai par savām labajām īpašībām – neko citu. Manis pašas nākotnes plāni ir pavisam citādi, kur politika pilnīgi noteikti neiederas, tāpēc neplānoju tajā iesaistīties.”

 

 

 

Zake_2Elīna Zaķe, Siguldas Valsts ģimnāzijas skolniece: “Noteikti plānoju piedalīties vēlēšanās un savu izvēli esmu izdarījusi jau laikus. Izvēles izdarīšanu atviegloja skola, precīzāk, politikas stunda. Bija jāgatavo prezentācijas par partijām, kas piedalās vēlēšanās – partijas vēsture, dalībnieki, nedaudz informācijas par kandidātiem, ko partija jau ir paveikusi līdz šim un ko sola. Noklausoties visas prezentācijas un visu izvērtējot, arī izdarīju savu izvēli. Es neņemu vērā politiskās reklāmas, jo esmu tāds cilvēks, kuram ir savs viedoklis, un mani ir grūti pārliecināt. Zinu reklāmu trikus un uz tiem neuzķeros. Domāju, ka mana balss noteikti ir svarīga. Ja arī īpaši nepiesaista neviena partija, tāpat ir jāiet vēlēt kaut vai tikai tāpēc, ka krievvalodīgie nesnaudīs, pārsvarā viņi balsos par partijām, kas noskaņotas austrumu virzienā. Tāpēc mums jāizmanto izdevība un jācīnās par sevi, Latviju. Pati politikā iesaistīties nevēlētos, jo politika nav mana sirds lieta. Politika tomēr ir nopietna joma, un ne katram tā ir piemērota.”

 

 

strike_2Ramona Striķe, Siguldas Valsts ģimnāzijas skolniece: “Es uzskatu, ka katra balss ir svarīga. Un man ļoti patīk manis pašas izdomātais teiciens: “Tu ignorē valsti, valsts ignorē tevi.” Sestdien uz vēlēšanām iešu, kaut arī diemžēl vēl neesmu izlēmusi, par ko balsot. Tajā pašā laikā zinu, par ko noteikti un nekādā gadījumā nebalsošu, līdz ar to tas varētu atvieglot manu izvēli vēlēšanu dienā. Politika man pašai ir ļoti tuva, un pēc vidusskolas es plānoju studēt tieši to. Tālākā nākotnē domāju, ka es pati varētu iesaistīties lielajā politikā, jo ir pienācis laiks pārmaiņām. Politikā ir jānāk jaunajai paaudzei ar svaigām idejām.”

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Latvijas valsts mani sen ignorejusi Atbildēt

    Tapec, tagad esmu Norvegijas pilsonis, un jus tur LR sava nacionalpopulistiskaja marasma, muziga vaimanasana par okupacijam un nabadziba varat kulties talak :). Have a nice day! 🙂

  2. Prieks, ka jauniesos nav padomju laika ievazata serga – nu ko tad es? Tikai aktivi darbojoties visiem kopa – gan iedzivotajiem, gan valdibai – varam kaut ko sasniegt. Ir naivi staigat apkart ar vilsanas sajutu par to, ka otraja diena pec neatkaribas atgusanas Latvija nav tads pats labklajibas limenis ka citas Rietumeiropas valstis, kam bija 50 gadu vairak, lai attistitos un uzkratu labklajibu. Tas, cik atri un kada virziena Latvija mainas, ir liela mera atkarigs no velesanu rezultatiem. Jo vairak piekriteju vienai pusei, jo grutak otrai. Lai valsts varetu kadam kaut ko dot, tas vispirms ir janopelna un lidz ar to butiska ir ne tikai valdibas (likumi, lai gan uznemejiem gan iedzivotajiem butu viegli stradat; godiga un saimnieciska lidzeklu sadale utt.), bet ari iedzivotaju riciba (aktiva lidzdaliba, godiga nodoklu maksasana utt.).

  3. Sabotēt vēlēšanas ir tas pats, kas vardes protests uz autostrādes.

  4. Jāraksta tā ” Ja valsts ignorē mani, es ignorēju valsti! ”

  5. Un nesaki, ka tev nav, par ko balsot. Vēlēšanas nav veikals vai drēbju skapis, kurā viss apnicis un nav, ko vilkt mugurā. Vēlēšanas ir tavas brīvības izpausme. Nepietiek ar esošām partijām? Visi blēži, visi zagļi? Izbeidz čīkstēt! Dibini savu! Izdomā savu! Radi savu! Tev ir tādas tiesības, tev ir tam pietiekami daudz laika. Šobrīd ir tieši četri gadi līdz nākamajām vēlēšanām, īstais brīdis sākt domāt par to, kā tu balsosi tad. Bet neatsakies no tiesībām balsot!

  6. valsts ievēlētie tāpat ignorēs vēlētāju un tas turpināsies 4 gadus atkal

  7. katra balss ir svarīga, protams! bet skolotāja Zanda precīzi atklāj putintroļļu taktiku – ja nav argumentu, tad vismaz jāmēģina novērt uzmanību no apspriežamā temata – kaut vai pasakot kaut ko aizvainojošu

  8. “Es uzskatu, ka katra balss ir svarīga. Un man ļoti patīk manis pašas izdomātais teiciens: “Tu ignorē valsti, valsts ignorē tevi.”
    Meitene sarunājusi muļķības. Rodas jautājums – ko Siguldas ģimnāzijā mūsdienās māca? Es pati daudzus gadus šajā skolā mācīju Sabiedrības mācību un Vēsturi, bet augstskolu studentiem – arī Politekonomijas kursu. Man gribētos skolniecei Striķei uzdot jautājumu: “Kas ir valsts? Kas tas tāds par “zvēru”, kurš var mūs ignorēt? Vai tu ar galvu arī domā jeb, līdzīgi mūsu deputātiem un kandidātiem, kladzini neko neizsakošas frāzes?”

    • “Latvijā nemācās, nestrādā un neapgūst amatu apmēram 36 tūkstoši jauniešu” (LA, 20.12.2013.)
      – “Zvērs” kaut kāds dīvains 24-os gados izveidots – ne ta “Pekausis/Čeburaška”, ne ta Mikimausa&Matrjoškas krustojums? Kad vēl mierlaikos Latvijā piedzīvots, ka tūkstošiem var nīkuļot, kad parādījusies “pazaudētā paaudze”?

    • Jautājums "skolotājai" Atbildēt

      Vai tik jūs, kundze, īstenībā neesat mācījusi zinātnisko komunismu? Un turpināt to darīt arī tagad. Jauniešu galvenais vēstījums – vēlēšanās ir jāpiedalās. Bet Jūs ar savu demagoģiju darāt visu, lai sarunu novirzītu citā gultnē. Un nav pat jājautā, kas jūs pati esat par zvēru – āža kāja spraucas ārā nepārprotami:)

    • Skumji ir tas,ka no SVG ir panemtas jelakas skolnieces. Ramona mums jau nu ir ipass berns ar savam vajadzibam un pedejais cilveks kam jautat par politiku,ja pati veel tic fejaam.

Draugiem Facebook Twitter Google+