Mobilā versija
+2.8°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
26. oktobris, 2017
Drukāt

Tuntuļu Jurīša neticamie piedzīvojumi (1)

tuntulujuritis

Atzīmējot mākslinieka un dzejnieka Alberta Kronenberga 130. gadadienu, režisors Ģirts Šolis no 29. oktobra Latvijas Leļļu teātrī aicina izdzīvot Tuntuļu Jurīša neticamos piedzīvojumus izrādē “Tuntuļu Jurītis”. Muzikālā objektu izrādē Jurīša piedzīvojumus aicināti skatīties bērni no četru gadu vecuma.

“Tuntuļu Jurītis” ir pasakains un aizraujošs stāsts par apķērīgu lauku zēnu, kurš iekļūst gan neticamos piedzīvojumos, gan nepatikšanās, no kurām gan vienmēr izkuļas ar veselu ādu. Atcerēsimies Jurīša piedzīvojumus, piemēram, vecāki šo palaidni sūtīja cūku ganībās, bet viņš aizmiga un cūkas viņu apraka… “Smilšu kalns pār viņu klājas, Ārā vairs tik deguns, kājas.” (“Tuntuļu Jurītis ganos”). Puika izveicīgi rīkojas, pārdodot kazu. Viņam gan kaza palika, gan naudiņa. (“Raiba kaza”). Kad Jurītis, sēnes lasot, apmaldās, viņu rūķis Spricis aizved uz Vecās bekas māju. Tur notiek blusas kāzas, un Jurītis kļūst par kāzu viesi (“Vecā Beka”). Citreiz Jurītis izplēsis maisam robu un, sala vecim nezinot, apēdis piparkūku sirdi, tāpēc rūķis rūc, baras un draud izraut viņam kāro zobu. “Tad nu viņš, pa druskai Čāpo, lielo sirdi grauzdams.” Autors dod iespēju mazajiem lasītājiem pašiem izlemt, vai Jurītis rīkojas pareizi.

Asprātīgie pantiņi, kuros dzirkstī A. Kronenbergam tik raksturīgais vieglums un ironija, ir latviešu literatūras bagātība, kuras šarmu režisors Ģirts Šolis vēlējies ienest arī izrādē. “A. Kronenberga teksti ir draiski un rotaļīgi – viņš spēlējas ar vārdiem, atskaņām, valodas iespējām, mēs – ar tēliem, objektiem, mūziku, radot tādu kā gadatirgus atmosfēru, kurā kūsā pamatīga dzīvība. Tirgus ir vieta, kur var ieraudzīt visneparastākos raksturus, kur satiekas visdažādākie cilvēki, kur lieliski izpaužas katras tautas mentalitāte,” stāsta režisors Ģ. Šolis un īpaši izceļ: “A. Kronenbergs savos darbos ir ļoti latvisks, bet tas nav nekāds latviešu pelēcīgums – tieši otrādi, viņa tēli ir ļoti vitāli, notikumi spraigi. Tas ir lielisks iedvesmas avots izrādei, kurai šāda satura bagātība ir ļoti noderīga. Liela loma šajā iestudējumā būs arī muzikalitātei – dziesminieks Mikus Frišfelds ir cītīgi pastrādājis, lai darbību papildinātu asprātīgs muzikālais materiāls, ko uz visdažādākajiem instrumentiem izpildīs izrādes aktieri.”

Iestudējuma radošo komandu veido aktieru ansamblis – Arnita Jaunzeme, Dace Vītola un Pēteris Galviņš, mākslinieki Reinis Pētersons un Rūta Briede, komponists Mikus Frišfelds un režisors Ģirts Šolis.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. redzēju mazu fragmentu tv,salīdzinor ar Dailes teātra Jērādiņu,runa seit neskaidra,vismaz mana fantāzija netika līdz izrādes pamatdomai,šaubos vai berni,kam tolaiku dzīve tala un sveša to spēs

Draugiem Facebook Twitter Google+