Mobilā versija
+6.8°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
13. novembris, 2016
Drukāt

Uldis Šmits: Uzrunāt aizmirstos (5)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Uldis Šmits

Amerikāņu žurnālists trīskārtējais Pulicera prēmijas laureāts Tomass Frīdmans pirms 8. novembra bija nolēmis savā komentārā (“The New York Times”) uzrunāt Trampa piekritējus, lai gan atzina, ka viņi to diez vai lasīs. Bet varbūt tomēr – nejauši. Un, iespējams, daži nonāks pie slēdziena, ka ASV vadībā nedrīkstētu nonākt persona ar ačgārnu vērtību sistēmu. Gan jāšaubās, vai publikācijas mērķis bija iespaidot tos, kuru uztverē tieši Trampa sludinātās idejas ir tās īstās, ilgi gaidītās un Amerikai vajadzīgās. Raksts tika adresēts svārstīgajiem, aizkaitinātajiem un ne gluži bez pamata pārliecinātajiem, ka varas gaiteņos ērti iekārtojušies valdošie klani pārsvarā rūpējas par savu kabatu piestūķēšanu, nevis globalizācijas skartajiem vienkāršajiem pilsoņiem. Četrdesmit septiņiem miljoniem cilvēku, kuri pēc ASV mērauklām dzīvo nabadzībā. Tāpēc jāatbalsta jebkurš, kas met izaicinājumu elitei. Jeb nīstajam “istablišmentam”.

Pazīstamais globalizācijas pētnieks (grāmatas “Pasaule ir plakana” autors) ir pārliecināts par pārmaiņu nepieciešamību. Taču ne jau vairāksolītāji un demokrātijas principu apšaubītāji būs spējīgi tās iedzīvināt. Frīdmanam nebija izredžu tikt uzklausītam, bet viņš ir tikai viens no daudzajiem piemēriem, kas apliecina intelektuāļu apņēmību nestāvēt malā valstij kritiskā brīdī. Kaut gan, protams, sistēmas institucionālie balsti, ieskaitot Kongresu un tiesu varu, turas pietiekami stabili, lai iemiesotu slaveno prātulu par demokrātiju kā sliktāko iekārtu, izņemot visas pārējās. Nav šaubu – pilsoniskā sabiedrība un prese turpinās vētīt vadošo partiju politikas strupceļu, un triumfējušo republikāņu aprindās diskusijas būs ne mazāk asas kā zaudētāju nometnē. Amerikāņiem ir iespējas pārvarēt valsti pārņēmušo uzticības krīzi un nācijas sašķeltību. Vēsturē tā ne reizi vien jau noticis. Tomēr tikai retais balsotājs iedomājās, ka 8. novembra vēlēšanu iznākums var noteiktās jomās izrādīties būtiskāks citām valstīm nekā pašām ASV.

Tas dažādā mērā attiecināms uz Rietumiem kopumā. Daudzviet rīkotajās aptaujās ļoti izteikts vairākums apgalvoja, ka atbalstītu Klintoni. No Eiropas Savienības valstīm lielākais neizlēmušo un arī salīdzinoši liels Trampa atbalstītāju īpatsvars bija Bulgārijā un Latvijā. Iemesli tam varētu būt dažādi, un, kas attiecas uz Latviju, pat diametrāli pretēji. Taču mūsu Saeimā sēdošo partiju nespēja atjaunot un vajadzības gadījumā attīrīt savas rindas radītu krietni smagākas problēmas, jo redzams, ka pārējie varas atzari nejaudā koriģēt situāciju. Plašsaziņas līdzekļu brīdinājumi nereti izskan kā saucēja balss tuksnesī. Savukārt daudzi agrāk sabiedriski aktīvi intelektuāļi un tautā cienītas radošas personības par valstiski nozīmīgākajām tēmām vairs nerunā vai izsakās reti. Bet politika ir pārāk nopietna lieta, lai to atstātu politiķu un partiju ziņā vien. Īpaši tagadējā nenoteiktības un šaubu periodā.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. šmitiņš pa nopietnam domā, ka Klintone sāktu karu ar Putinu, lai agresijas gadījumā aizstāvētu Latviju??? Prātiņ nāc mājās!

  2. “Daudzviet rīkotajās aptaujās ļoti izteikts vairākums apgalvoja, ka atbalstītu Klintoni”. Tur jau tā lieta, ka prese un TV tīši rādīja tikai tos, kas balsos par klintoni. Ja kāds teica, ka balsos par Trampu, tad tūlīt to nosauca par muļķi. šis balsojums tieši bija balsojums pret liberāļu pārņemto presi un TV. nu nevar uzskatīt sevi par “intelektuālu”, “brīvu” presi un paust klaju sev izdevīgu demagoģiju. tāpēc arī vēlētājs parādīja lielu vidējo pirkstu plašsaziņas līdzekļiem.

  3. “Kapitālismā, ko kā valsts iekārtu LTF laikos vēlējās vairākums, identificējot to ar labklājības valsti, neizbēgami radās un rodas kapitālisti – jaunbagātnieki, un kādam šajā uzņēmības, riska un sabiedriskā labuma pārdales iekārtā veicas bēdīgāk.” Dr. habil. phil. Maija Kūle ( Delfi, 28.09.2011.)
    =================================================================
    Pazīstamais kapitālisma pētnieks T.Piketti (grāmatas “ Capital in the Twenty-First Century” autors) pārliecinoši pierāda pēdējo 25 gadu pārmaiņu objektīvo likumsakarību – atgriešanos pie kapitālismā eksistējošās “normas” (>200 gadu periodā) – liekajiem cilvēkiem, kā arī sabiedrības bagātību sadali, kad 1% piesavinās 50%. Demokrātija pēc PSRS un soc. sistēmas sagraušanas vairs kapitālistiem nav vajadzīga – to jau Trampa darbošanās spilgti apliecinās. Pamati FIB un “aparačiki-birokrāti” vairākumā atbalstīja Trampu, gluži kā čekisti un LPSR birokrāti savulaik balsoja par Latvijas Ceļu.

  4. Latvijā zem nabadzības riska dzīvo 606 000 iedzīvotāju, tā nesen pavēstīja LV tiesībsargs J.Jansons. Ja ASV sāktu pielietot Jevropas zociālistu nabadzības mērīšanas mērauklu (standartus), tad droši vien ASV sanāktu vairāk 2x četrdesmit septiņiem miljoniem cilvēku, kuri dzīvo nabadzībā.
    Laiks amerikanizēties pilnībā?!

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (30)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Karjeras kāpnes

Amerikas kinoaprindās izvērsies skandāls ap Holivudas producentu Hārviju Vainstainu, kurš tiek vainots par seksuālu uzmākšanos un izvarošanu. Skandāls sākās, kad laikraksts “The New York Times” ziņoja, ka Vainstains vairākus gadu desmitus seksuāli uzmācies gados jaunām sievietēm, kuras vēlējās darboties kinoindustrijā. Reaģējot uz šīm ziņām, kāda amerikāņu aktrise sociālajos tīklos aizsākusi akciju, kurā, lietojot tēmturi “#MeToo” (“#EsArī”), cilvēki atklāj, ka piedzīvojuši seksuāla rakstura uzbrukumus.

Arī Latvijas tvitera vidē parādījies tēmturis “#EsArī”, ko papildina atklāti stāsti no cietušajām sievietēm.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+