Juris Kalniņš, uzņēmējs: “Ar dzīvi šobrīd esmu apmierināts, jo veiksmīgi vadu savu biznesu. Vasaras pavadu laukos, bet ziemas laikā dzīvoju un strādāju Rīgā.

Lasītākie

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174

TV24

Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā 55

Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7

Lasīt citas ziņas

Esmu pārliecināts, ka gan pilsētās, gan to nomalēs un pat vismazākajos ciemos var ne tikai izdzīvot, bet pat diezgan labi dzīvot ikviens, kurš grib un var strādāt. Grūti klājas cilvēkiem, kuri visu gaida no citiem, pārtikdami tikai no sociālajiem pabalstiem un labdarības. Uzskatu, ka valstij jāapgādā tikai slimi un veci ļaudis, bet jaunajiem un darbspējīgajiem jāstrādā, tad arī par dzīvi nebūs jāsūkstās.”

Krista Vitena, studente: “Kopumā ar dzīvi esmu apmierināta. Lielāko nepatiku manī rada dažas parādības sabiedrībā un valsts politikā, piemēram, tas, kas saistīts ar tuvojošos referendumu par krievu valodas statusu Latvijā. Domāju, ka latviešu un krievu savstarpējās attiecībās nebūt nav tik lielu problēmu, kā tās rāda un līdz ar to arī rada politiķi un mediji. Turpretī sadzīviskā nozīmē labi dzīvot Latvijā nekādus šķēršļus pašlaik neredzu. Šeit tāpat kā citur katra cilvēka dzīves kvalitāte visvairāk atkarīga no viņa paša ieguldījumiem un darba. Ja strādā, arī Latvijā var kaut ko sasniegt, un tam ir gana daudz labu piemēru. Es pati dzīvē vēl neesmu iekārtojusies, tomēr nākotnē raugos ar cerībām.”

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Agresorvalsts Krievija plāno uz paralimpiskajām spēlēm Parīzē sūtīt vairāk nekā simts sportistus

Ivita Vītola-Volka, skolotāja: “Esmu veltījusi daudzus gadus, lai iegūtu pedagoģes izglītību, un šobrīd savā profesijā strādāju par niecīgu atalgojumu. Arī par nākotni gaišu cerību man nav, jo nešķiet, ka vismaz tuvāko piecu gadu laikā kaut kas būtiski mainīsies. Gluži pretēji – dzīve turpina kļūt arvien dārgāka, bet mūsu algas bezvērtīgākas. Skumdina arī tas, cik milzīga ir atšķirība starp valsts vadītāju, ierēdņu algām un tiem grašiem, ko saņemam mēs, pārējie. Tomēr ir pavisam vienkāršs veids, kā latvieši varētu uzlabot savu dzīvi, piemēram, izvēloties Latvijas preci. Pašmāju ražojumi ir daudz kvalitatīvāki, un, tos pērkot, mēs gan veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, gan uzlabotu savu veselību un labklājību.”

Mirdza Tīma, pensionāre: “Esmu apmierināta, jo mana ģimene ir vesela un visiem ir darbs. Šobrīd man nav daudz par ko sūdzēties, jo visi bērni un mazbērni raduši darba un labas izglītības iespējas šeit pat Latvijā. Es nesūkstos, ka jāiztiek ar mazu pensiju, jo esmu radusi dzīvot pieticībā un saprotu, ka naudā nav laimes. Laimīgus cilvēkus dara izglītība un kultūra, bet tā Latvijā ir pietiekami augstā līmenī. Pēdējā laikā arvien biežāk šķiet, ka latviešiem jāmācās būt pieticīgākiem savā naudaskārē. Nesaprotu, kāpēc pat ļaudis, kuru galdi vai lūst no ēdienu pārpilnības, kuri, apģērbušies pēc pēdējās modes, vēl sūdzas, ka trūkst labklājības. Arī nākotnē raugoties, lielam pesimismam nav pamata, un domāju, ka dzīvosim tikai arvien labāk. Satrauc vienīgi demogrāfija, tāpēc uzskatu, ka valstij jādod lielākas nodokļu atlaides par katru apgādājamo, lai veidojas kuplas ģimenes.”