Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
27. septembris, 2012
Drukāt

Vai gaidāms septiņkārtīgs mājokļa nodoklis?


Valdība apstiprinājusi Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kuros paredz tiesības vietējām pašvaldībām brīvi grozīt nodokļa likmes no 0,2 līdz 1,5% robežās. 


 

Velta Purlīce, Tukuma novada Degoles pagasta lauku māju īpašniece: “Manas ģimenes īpašumā ir ap 90 kvadrātmetru mājiņa ar 0,7 hektāriem apbūves zemes. Vēl ir 4,2 hektāri lauksaimnieciski izmantojamās zemes. Māja celta 1923. gadā no koka, ar ārsienu apmetumu. Jāatzīst, ka 0,2% nodoklis par māju nebija necik liels – aptuveni 3 lati. Aizvadītajos gados par zemi maksājām ap 18 latiem, bet šogad bija jāmaksā jau 45 lati – gandrīz trīs reizes vairāk. Nākamgad maksāsim arī par šķūni, kūti un citām saimniecības ēkām.

Ja novada pašvaldība nolemtu, ka jāpaceļ mājas nodoklis, tad kopā ar šķūnīšiem, zemi nodokļa summa neizbēgami būs lielāka nekā tā, ko maksājam pašlaik. Esmu neziņā, cik nākamgad būs jāmaksā par zemi. Ja blakus kāds būs kaut ko pārdevis un nopircis, tad taču arī mūsu zemei kadastrālā vērtība celsies un tam līdzi augs zemes nodoklis. Māja ar zemi zem tās, kas ir mūsu pastāvīgā dzīvesvieta un vienīgais īpašums, no kura nekādu peļņu negūstam, jau nu nebūtu vispār apliekams ar nodokli.”

 

Juris Šulcs, Tukuma novada domes priekšsēdētājs: “Novada kopbudžetā, kas ir ap 15 miljoni latu, ieņēmumi no nodokļa par visu veidu īpašumiem ir aptuveni viens miljons latu. Tāpēc uzskatu, ka nav jēgas palielināt mājokļa likmi, no tā pašvaldībai nekāda lielā ieguvuma nebūs. Vien nevajadzīgi satracināsim cilvēkus. Cita nostāja varētu būt par graustiem, aizaugušu zemi vai ekspluatācijā gadiem nenodotām mājām. Par tām gan pašvaldība varētu izmantot likumā ierakstītās tiesības.”

 

Arvils Ozoliņš, ģimenes privātmājas īpašnieks Rīgā: “Ja pēc nākamgad jūnijā notikušajām vēlēšanām jaunā vietējo deputātu komanda pēkšņi atklās, ka budžetā trūkst naudas, piemēram, novada galvenā autoceļa remontam, tad nodoklis var pieaugt. Turklāt jāņem vērā, ka pašvaldībām var pietrūkt naudas ne tikai tā saukto funkciju veikšanai – vietējie deputāti, priekšsēdētāju un viņu vietnieku personīgo biroju vadītāji, sekretāri izpilddirektori un grāmatveži grib arī labi dzīvot. Kur citur naudu ņems, ja ne no iedzīvotāju kabatām?”

 

Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs: “Likuma grozījumi teorētiski paredz iespēju pašvaldībām grozīt likmes 0,2 līdz 1,5% robežās. Tomēr domāju, ka nekāda dramatiska nodokļa kāpuma nākamgad nebūs – pašvaldībās ņems vērā iedzīvotāju spējas maksāt. Bija paredzēts, ka pašvaldībām visas pārmaiņas jāparedz saistošajos noteikumos, kuri jāapstiprina līdz šā gada 1. novembrim. Bet, kamēr likuma grozījumi nebūs pieņemti Saeimā, tikmēr tām noteikumu nebūs. Visticamāk, pašvaldībās tos pieņems līdz gada beigām vai janvāra sākumā. Tad arī būs redzams, kāda ir vietējo deputātu atbildība par saviem iedzīvotājiem.”

 

Uzziņa

Pēc valdības apstiprinātajiem likuma grozījumiem, pašlaik par dzīvokli vai ģimenes privātmāju noteiktā nodokļa likme, kas 97% šo īpašumu ir 0,2% no kadastrālās vērtības, ar vietējās pašvaldības lēmumu var tik noteikta tāda pati kā par zemi – 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības.

Iznākumā par dzīvokļiem un ģimenes privātmājām nākamgad iedzīvotāji maksātu aptuveni septiņas reizes lielāku nodokli nekā šogad.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+