Mobilā versija
Brīdinājums +20.7°C
Melānija, Imanta
Piektdiena, 18. augusts, 2017
16. decembris, 2016
Drukāt

Vai kādreiz uzzināsim patiesību par nacistu dārgumiem? (2)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Septiņdesmit gadus pēc Otrā pasaules kara beigām nacistu darbošanos apvij aizvien vairāk neticamu mītu un nostāstu. Taču joprojām izrādās, ka brīdī, kad runa ir par karu, patiesība var izrādīties dīvaināka nekā fikcija.

Senos noslēpumus raidījumā “Nacistu dīvainais otrais karš”, kas “National Geographic” skatāms no 17.decembra, pētīs arī britu vēsturnieks, doktors Sems Viliss un pilsētvides pētnieks Roberts Džo (RJ). Pirms tam piedāvājam dažus intriģējošus pieņēmumus, par kuriem joprojām strīdas vēstures pētnieki un sazvērestību teoriju piekritēji.


Uz kurieni aizbrauca “zelta vilciens”?

Lejassilēzijā jau kopš Otrā pasaules kara beigām klīst baumas, ka tur varētu atrasties “nacistu zelta vilciens”, kas 1945.gadā izbrauca no Vroclavas un pazuda tagadējās Polijas dienvidrietumos, kad nacisti bēga no padomju armijas. Vilcienā bijuši mākslas darbi, dārgakmeņi, ieroči un vairāk nekā 300 tonnas zelta, tostarp arī Kēnigsbergā pazudusī Dzintara istaba. “Spoku vilciena” eksistence nekad nav pārliecinoši pierādīta – poļu kalnrači teica, ka par to runāja vācu kalnrači, kuriem to teicis vēl kāds aculiecinieks. Taču tas nekad nav traucējis dārgumu medniekiem. Pērn laimi izmēģināja kāds polis un vācietis, kas Valbžihas (Polija) varasiestādēm iesniedza pretenzijas uz viņu it kā atrastā vilciena kravu. Vilcienu abi uzgājuši, izmantojot zemes slāņu caurlūkošanas radaru.

Kas patiesībā notika ar Annu Franku un viņas ģimeni?

Stāstu par ebreju meiteni Annu Franku, kura gāja bojā Bergenbelzenas koncentrācijas nometnē, un viņas dienasgrāmatām zina teju ikviens. Taču vēsturniekus un nacistu medniekus joprojām nodarbina jautājums – kas nodeva Franku ģimeni gestapo? Ilgu laiku tika uzskatīts, ka tas varētu būt bijis Vilems van Marens, kas strādāja noliktavā līdzās ģimenes slēptuvei. Tomēr van Marens līdz pat savai nāvei 1971.gadā apgalvoja, ka ir nevainīgs. 2002.gadā parādījās divas jaunas teorijas: iespējams, vainīgs bijis Antons Alers (26), Otto biznesa partneris un sens draugs, kuram vienkārši bija vajadzīga nauda. Iespējams, ģimeni nodeva apkopēja Lena Hartoga van Bladerena, kura baidījās, ka tiks deportēta un zaudēs vīru. Tiesa, par slēptuvi zināja arī citi noliktavā strādājošie.

Vai Hitlera laupījumu slēpis Spānijas ģenerālis Franko?

Vēl viens “zelta vilciens” Vāciju pametis 1940.gadā, un, iespējams, tā galamērķis bijusi Spānija, kur to ilgus gadus glabāja ģenerālis Franko. Vismaz tā 1993.gadā intervijā “Radio Free America” apgalvoja CIP operatīvā darba veterāns Trentons Pārkers. Viņš teicis, ka salaupītais zelts pie Franko bijis līdz pat 1975.gadam, tad pārvērsts viltotos izstrādājumos un nogādāts ASV. Starp citu, šis esot tas pats zelts, kas pēc citām sazvērestību teorijām nogremdēts kādā Šveices ezerā. Patiesībā nevienā ezerā nekāda zelta neesot.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Viss tas te sadrukātais ir blēņas un neapstiprinātas hipotēzes.
    Polijā tā arī neko neatrada. Un vai tāds vilciens vispār bija?
    Nav pat īsti noskaidrots, cik Hitlera dubiltnieki tika atrasti. Un tipiņš ar vienu olu, ticamāk tomēr bija dubiltnieks.
    Hitlera nāve Dienvidamerikā sasaucas ar to mītu, ko sākotnēji uzturēja Staļins un čekisti. Jo tā arī nav īstas pārliecības, ka tas žoklis un galvaskausa daļa, kas glabājas Maskavā, piederēja Hitleram. Tas nekas, ka t.s. Hitlera līķi krievi pārapbedīja reizes četras, līdz beidzot sadedzināja.
    Kad beidzās WW II, beidzas arī operācija Bernhard, kuras mērķis bija drukāt angļu mārciņas un dolārus. Toplicas ezerā tika nogremdētas kastes ar sadrukātām angļu mārciņām, bet ne mārciņu, ne dolāru drukāšanas matricas atrastas netika. Tomēr vēlāk, 50-tajos gados Eiropā parādijas ļoti labas kvalitātes dolāru iltojumi.
    Dzintara istaba pēc vienas no pēdējām hipotēzēm, gāja bojā Kenigsbergas pilī, ugunsgēkā, kuru sarīkoja sadzērušies krievu zaldāti. Bet to jau nedrīkst atklāt, tāpēc arī visa tā meklēšanas kņada.
    Neviens šodien nepateiks, cik mākslas vērtības savāca nacisti, cik un ko iztirgoja paši īpašnieki, lai varētu izbraukt no Eiropas uz Ziemeļameriku.
    Toties šodien visi klusē par to, cik urāna tika aizvests no Vācijas uz ASV, cik uz ccccp, cik zinātniekus un konstruktorus savāca uzvarētāji, cik gadus vēl pēc kara uzvarētāji parazitēja uz Vācijas zinātnieku un konstruktoru iestrādēm. Cik rūpnīcas ccp izveda un patiesībā reāli nemaz nespēja atjaunot un reāli ko derīgu ražot, jo nebija speciālistu.
    Tā var atrast atspekojumus visam rakstā minētajam.

  2. šausmīgie nacisti dārglietas atņēma tikai bedres malā.
    Kāpēc ne pirms ieiešanas nometnē ?

Draugiem Facebook Twitter Google+