Mobilā versija
+1.7°C
Andulis, Alnis
Ceturtdiena, 19. janvāris, 2017
15. oktobris, 2013
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: Vai NEPLP apturēs “Maskavas roku”?

Foto - LETAFoto - LETA

Pagājšnedēļ no “Latvijas Avīzes” pamatīgāk uzzinājāt, ka līdz Rīgai un Latvijai atvēlušās Lietuvas skandāla atbalsis. Pirmais Baltijas kanāls (PBK) bija palaidis pārraidi, kas visrupjākā veidā sagrozīja vēsturiskus faktus un sāpīgi aizskāra lietuviešu tautas pašcieņu. No Krievijas ievestā pārraide apgalvoja, ka 1991. gada 13. janvāra notikumos vainojami paši lietuviešu brīvības cīnītāji utt.

Lietuvā PBK pārraides apturēja, spriež par kanāla darbības pārtraukšanu un – gaida arī Latvijas Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), kuru vada A. Dimants, rīcību. To arī turpmāk novērosim.

Saprotams, ka “LA” lasītāju pirmās telefoniskās atsauksmes bija sašutuma un nosodījuma pilnas. Tās, manuprāt, gluži pareizi ierosina pamatīgi novērtēt PBK darbību Latvijā un Baltijas valstīs, pateikt, vai PBK darbība atbilst Latvijas valsts interesēm. Vai tāds PBK mums ir vajadzīgs? Varbūt NEPLP A. Dimanta vadībā sadūšosies un pārtrauks tā darbošanos, t. i., atsauks raidīšanas tiesību licenci? Vai līdz NEPLP neaizskan oficiālie un neoficiālie stāsti par Maskavas propagandas rokas nedarbiem?

Kamēr NEPLP organizē dziļi zinātniski tiesisku, juridisku, cilvēktiesību un vēl citādu PBK lietas pārbaudi un mūsu budžeta taisīšanā aizņemtie politiķi aizņemtībā klusē, PBK aizstāvji gan neklusē. Vēl Dimanta k-ga vadītā iestāde nebija saņēmusi strīdīgās pārraides tekstu, kad Rīgas krievu avīzē “Vesti segodņa” zināja, kas tai “aizstāvams”. Šajā avīzē tās pastāvīgais autors Nikita Krasnoglazovs, kas, pēc Franka Gordona ekspertīzes, nav neviens cits kā tas pats “Saskaņas centra” Nikolajs Kabanovs, sāka “signalizēt” par politiskas cenzūras ieviešanu un Eirosavienības likumu pārkāpšanu…

Pievienot komentāru

Anna Žīgure: Kapu lieta. Latviju padara par apsmieklu (151)Latviju padara par apsmieklu, apspriežot un izmeklējot, kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie kapavietas.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Augstskolu reforma

Kā intervijā LTV sacījis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, patlaban Latvijā ir ap 900 augstākās izglītības studiju programmu, taču to skaitu vajadzētu konsolidēt līdz 600. Studiju programmas likvidēšot vai apvienošot, ņemot vērā zinātniskos rādītājus, programmu kvalitāti, arī datus par studiju programmu absolventiem – kas ar šiem cilvēkiem notiek tālāk, kur viņi strādā, cik pelna un kādus nodokļus maksā. Turpmākā studiju programmu konsolidācija skaršot atsevišķas valsts dibinātās koledžas, izvērtējot iespējas tās integrēt augstskolās.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+