Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: Vai NEPLP apturēs “Maskavas roku”?

Foto - LETAFoto - LETA

Pagājšnedēļ no “Latvijas Avīzes” pamatīgāk uzzinājāt, ka līdz Rīgai un Latvijai atvēlušās Lietuvas skandāla atbalsis. Pirmais Baltijas kanāls (PBK) bija palaidis pārraidi, kas visrupjākā veidā sagrozīja vēsturiskus faktus un sāpīgi aizskāra lietuviešu tautas pašcieņu. No Krievijas ievestā pārraide apgalvoja, ka 1991. gada 13. janvāra notikumos vainojami paši lietuviešu brīvības cīnītāji utt.

Lietuvā PBK pārraides apturēja, spriež par kanāla darbības pārtraukšanu un – gaida arī Latvijas Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), kuru vada A. Dimants, rīcību. To arī turpmāk novērosim.

Saprotams, ka “LA” lasītāju pirmās telefoniskās atsauksmes bija sašutuma un nosodījuma pilnas. Tās, manuprāt, gluži pareizi ierosina pamatīgi novērtēt PBK darbību Latvijā un Baltijas valstīs, pateikt, vai PBK darbība atbilst Latvijas valsts interesēm. Vai tāds PBK mums ir vajadzīgs? Varbūt NEPLP A. Dimanta vadībā sadūšosies un pārtrauks tā darbošanos, t. i., atsauks raidīšanas tiesību licenci? Vai līdz NEPLP neaizskan oficiālie un neoficiālie stāsti par Maskavas propagandas rokas nedarbiem?

Kamēr NEPLP organizē dziļi zinātniski tiesisku, juridisku, cilvēktiesību un vēl citādu PBK lietas pārbaudi un mūsu budžeta taisīšanā aizņemtie politiķi aizņemtībā klusē, PBK aizstāvji gan neklusē. Vēl Dimanta k-ga vadītā iestāde nebija saņēmusi strīdīgās pārraides tekstu, kad Rīgas krievu avīzē “Vesti segodņa” zināja, kas tai “aizstāvams”. Šajā avīzē tās pastāvīgais autors Nikita Krasnoglazovs, kas, pēc Franka Gordona ekspertīzes, nav neviens cits kā tas pats “Saskaņas centra” Nikolajs Kabanovs, sāka “signalizēt” par politiskas cenzūras ieviešanu un Eirosavienības likumu pārkāpšanu…

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (7)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+