Mobilā versija
+4.2°C
Ivars, Ilgvars
Trešdiena, 1. marts, 2017
15. oktobris, 2013
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: Vai NEPLP apturēs “Maskavas roku”?

Foto - LETAFoto - LETA

Pagājšnedēļ no “Latvijas Avīzes” pamatīgāk uzzinājāt, ka līdz Rīgai un Latvijai atvēlušās Lietuvas skandāla atbalsis. Pirmais Baltijas kanāls (PBK) bija palaidis pārraidi, kas visrupjākā veidā sagrozīja vēsturiskus faktus un sāpīgi aizskāra lietuviešu tautas pašcieņu. No Krievijas ievestā pārraide apgalvoja, ka 1991. gada 13. janvāra notikumos vainojami paši lietuviešu brīvības cīnītāji utt.

Lietuvā PBK pārraides apturēja, spriež par kanāla darbības pārtraukšanu un – gaida arī Latvijas Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), kuru vada A. Dimants, rīcību. To arī turpmāk novērosim.

Saprotams, ka “LA” lasītāju pirmās telefoniskās atsauksmes bija sašutuma un nosodījuma pilnas. Tās, manuprāt, gluži pareizi ierosina pamatīgi novērtēt PBK darbību Latvijā un Baltijas valstīs, pateikt, vai PBK darbība atbilst Latvijas valsts interesēm. Vai tāds PBK mums ir vajadzīgs? Varbūt NEPLP A. Dimanta vadībā sadūšosies un pārtrauks tā darbošanos, t. i., atsauks raidīšanas tiesību licenci? Vai līdz NEPLP neaizskan oficiālie un neoficiālie stāsti par Maskavas propagandas rokas nedarbiem?

Kamēr NEPLP organizē dziļi zinātniski tiesisku, juridisku, cilvēktiesību un vēl citādu PBK lietas pārbaudi un mūsu budžeta taisīšanā aizņemtie politiķi aizņemtībā klusē, PBK aizstāvji gan neklusē. Vēl Dimanta k-ga vadītā iestāde nebija saņēmusi strīdīgās pārraides tekstu, kad Rīgas krievu avīzē “Vesti segodņa” zināja, kas tai “aizstāvams”. Šajā avīzē tās pastāvīgais autors Nikita Krasnoglazovs, kas, pēc Franka Gordona ekspertīzes, nav neviens cits kā tas pats “Saskaņas centra” Nikolajs Kabanovs, sāka “signalizēt” par politiskas cenzūras ieviešanu un Eirosavienības likumu pārkāpšanu…

Pievienot komentāru

Māris Antonevičs: Kurš pirmais neizturēs "Saskaņas" testu? (9)Valdošās koalīcijas partiju trio – Zaļo zemnieku savienības, Nacionālā apvienības un "Vienotības" – piedāvājums Rīgas domes vēlēšanām pagaidām izskatās pabāls.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nodokļu sistēmas reforma

Igaunijas Ekonomikas izpētes institūts aplēsis, ka pērn Latvijas valsts budžets ieguvis apmēram 8,5 miljonus eiro no Igaunijas iedzīvotāju veiktajiem alkohola pirkumiem Latvijā, ziņo LETA/BNS. Institūts aprēķinājis, ka vidēji viens Igaunijas iedzīvotājs Latvijā nopircis 50 litrus alus, 13 litrus sidra, desmit litrus degvīna, septiņus litrus alkoholisko kokteiļu, sešus litrus vīna un piecus litrus stipro alkoholisko dzērienu, neskaitot degvīnu. 39% no tiem Igaunijas iedzīvotājiem, kas speciāli brauca uz Latviju iegādāties alkoholiskos dzērienus, šim mērķim katrā braucienā iztērējuši vairāk nekā simt eiro.

Latvijas Finanšu ministrija gatavojas drīzumā prezentēt priekšlikumus nodokļu sistēmas reformai.

Vai uzticaties valsts nodokļu politikas veidotāju kompetencei?
Franks Gordons: Revolūcija sākās ar rindām pēc maizes (2)Februāra revolūcija: šos vārdus varētu likt pēdiņās, jo līdz 1918. gadam Krievijā bija spēkā "Jūlija kalendārs", kas no globāli lietojamā "Gregora" kalendāra atpalika par 13 dienām.
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (10)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+