×
Mobilā versija
+8°C
Vēsma, Fanija
Ceturtdiena, 19. aprīlis, 2018
15. oktobris, 2013
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: Vai NEPLP apturēs “Maskavas roku”?

Foto - LETAFoto - LETA

Pagājšnedēļ no “Latvijas Avīzes” pamatīgāk uzzinājāt, ka līdz Rīgai un Latvijai atvēlušās Lietuvas skandāla atbalsis. Pirmais Baltijas kanāls (PBK) bija palaidis pārraidi, kas visrupjākā veidā sagrozīja vēsturiskus faktus un sāpīgi aizskāra lietuviešu tautas pašcieņu. No Krievijas ievestā pārraide apgalvoja, ka 1991. gada 13. janvāra notikumos vainojami paši lietuviešu brīvības cīnītāji utt.

Lietuvā PBK pārraides apturēja, spriež par kanāla darbības pārtraukšanu un – gaida arī Latvijas Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), kuru vada A. Dimants, rīcību. To arī turpmāk novērosim.

Saprotams, ka “LA” lasītāju pirmās telefoniskās atsauksmes bija sašutuma un nosodījuma pilnas. Tās, manuprāt, gluži pareizi ierosina pamatīgi novērtēt PBK darbību Latvijā un Baltijas valstīs, pateikt, vai PBK darbība atbilst Latvijas valsts interesēm. Vai tāds PBK mums ir vajadzīgs? Varbūt NEPLP A. Dimanta vadībā sadūšosies un pārtrauks tā darbošanos, t. i., atsauks raidīšanas tiesību licenci? Vai līdz NEPLP neaizskan oficiālie un neoficiālie stāsti par Maskavas propagandas rokas nedarbiem?

Kamēr NEPLP organizē dziļi zinātniski tiesisku, juridisku, cilvēktiesību un vēl citādu PBK lietas pārbaudi un mūsu budžeta taisīšanā aizņemtie politiķi aizņemtībā klusē, PBK aizstāvji gan neklusē. Vēl Dimanta k-ga vadītā iestāde nebija saņēmusi strīdīgās pārraides tekstu, kad Rīgas krievu avīzē “Vesti segodņa” zināja, kas tai “aizstāvams”. Šajā avīzē tās pastāvīgais autors Nikita Krasnoglazovs, kas, pēc Franka Gordona ekspertīzes, nav neviens cits kā tas pats “Saskaņas centra” Nikolajs Kabanovs, sāka “signalizēt” par politiskas cenzūras ieviešanu un Eirosavienības likumu pārkāpšanu…

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Divu ātrumu Eiropa

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā vakar ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu diskutēja par Eiropas nākotni. Šīs ir ceturtās EP deputātu debates par Eiropas nākotni ar ES valstu vadītājiem. Savā pirmajā uzrunā  Makrons aicināja uz “jaunu Eiropas suverenitāti”, ņemot vērā arvien pieaugošo autoritārismu dažās ES valstīs. Makrona reformu priekšlikumi, kuri zināmā mērā aizgūti no tā sauktās divu ātrumu Eiropas teorijas, ES līderu vidū netiek uzņemti vienprātīgi.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+