Vai uz Latviju plūst Krievijas netīrā nauda? 0

Krievijas vicepremjers Viktors Zubkovs Latviju minējis kā pirmo starp valstīm, uz kurieni no Krievijas, iespējams, aizplūst “atmazgāšanai” paredzētā nauda. Latvijas iestādes uz šiem izteikumiem reaģējušas atturīgi.


Reklāma
Reklāma

 

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas 139
Lasīt citas ziņas

Atsaucoties uz kaimiņvalsts vicepremjeru, ziņu aģentūra “RIA Novosti” ziņo, ka nelikumīgā kapitāla izvešana no Krievijas notiek galvenokārt uz Latviju, Kipru, Lielbritāniju, Franciju un Honkongu. Kopumā tie esot apmēram triljons rubļu (1,77 miljardi latu), un par šiem darījumiem bankas ziņojušas Krievijas finanšu monitoringa dienestam (KFMD). “Taču kopējais naudas apjoms, kas aiziet ne tikai uz ārzemēm, bet apgrozās valstī, var arī pārsniegt šo summu,” sacījis vicepremjers, kurš pats kādreiz vadījis KFMD.

Latvijas Ārlietu ministrijas Preses centrs uzsver, ka ministrija lūgšot Krievijas pusei sniegt tās rīcībā esošo informāciju, jo tas ir Krievijas augstas amatpersonas izteikums. Tikmēr Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns domā, ka šādi V. Zubkova izteikumi neesot uztverami nopietni, jo nopietna amatpersona ar paziņojumiem nemētātos, bet nosauktu konkrētus “netīrās” naudas apjomus attiecībā uz katru valsti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dienesta vadītājs teic, ka Latvija jau naudas “atmazgāšanas” novēršanā sadarbojas ar Krieviju. V. Burkāns uzsvēra, ka būtiskākās nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas tendences Latvijā esot dažādu uzņēmumu tīklu veidošana, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, kā arī pārskaitījumi uz Latviju no ārzemju hakeriem, kas izkrāpuši naudu no ārvalstu bankām. Atsevišķās lietās figurējot Krievijas vārds, taču nevarot teikt, ka to būtu daudz.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas Latvijā nodarbojas ar banku uzraudzību, skaidro, ka Krievijas vicepremjera izteikumi ir saistīti ar banku ziņojumiem par pārbaudāmiem darījumiem, bet ne par pierādītiem aizdomīgiem vai “atmazgāšanas” gadījumiem.

 

Tāda ir pasaules prakse, lai novērstu noziedzīgi iegūtas naudas legalizāciju, un šī sistēma darbojas arī Latvijā, bankas identificē neparastus un aizdomīgus darījumus,” sacīja FKTK sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upleja.
 FKTK uzsver, ka arī Latvijā naudas “atmazgāšanas” novēršanai tiek veikta gan banku sniegtās informācijas un datu analīze, gan pārbaudes klātienē.

 

Pārkāpuma gadījumā FKTK var lemt par naudas soda piemērošanu 100 000 latu apmērā. Saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomas pārkāpumiem bankām pērn piemēroti naudas sodi kopumā par 130 000 latu.
Banku pienākums ir izveidot iekšējās kontroles sistēmu un sniegt ziņojumus par iespējami aizdomīgiem gadījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas dienestam. Piemēram, 2011. gadā dienests saņēmis no bankām 18 405 ziņojumus, kuros lūgts pārbaudīt informāciju par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, vai tajos ir noziedzīgu iegūtu līdzekļu pazīmes.

“RIA Novosti” materiālā uzsvērts, ka pēdējos gados pieaudzis ārzemēs nopirkto nekustamo īpašumu skaits par naudu, kas nākusi no Krievijas. “Turklāt bieži arī šī nauda nav pavisam caurspīdīga un likumīgi iegūta, tādēļ arī tam nepieciešama atbilstoša izmeklēšana,” paziņojis V. Zubkovs. Tajā pašā laikā viņš informējis, ka īpaša starpresoru darba grupa Krievijā atklājusi uzņēmumus un finanšu iestādes, kuras iekļautas nelikumīgās finanšu legalizācijas shēmās. Pēc Zubkova vārdiem, to skaitā ir gan lieli komercuzņēmumi, gan uzņēmumi ar valsts kapitālu, no kuriem daudzi ir apauguši ar tā dēvētajām aplokšņfirmām, kas būtisku ieņēmumu daļu legalizē vai arī pārskaita uz ārzonām.

Reklāma
Reklāma

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.