VAK “Latvija” Rīgas festivālā atskaņos grandiozās Rahmaņinova Vesperes 0
Rīgas festivāls 5. jūnijā ielūdz uz Rīgas Sv. Pētera baznīcu, kur Valsts akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā atskaņos vienu no 20. gadsimta sakrālās mūzikas stūrakmeņiem – Sergeja Rahmaņinova Vesperes.
Viens no Eiropas šobrīd pieprasītākajiem profesionālajiem koriem – VAK “Latvija” Rīgas festivālā atskaņos Sergeja Rahmaņinova grandiozo nakts lūgšanu, kas tapusi I Pasaules kara sākumposmā un ko mēdz dēvēt par skaņdarbu, kas visprecīzāk norāda uz kāda noteikta vēstures laikmeta beigšanos. Sergeja Rahmaņinova sakrālo mūziku baznīcas pārstāvji sprieduši pārāk laicīgu esam, savukārt padomju muzikologi to pieminējuši nelabprāt pārlieku dievišķās ievirzes dēļ. Gadsimta sākumam netipiski minimālistiskiem, lakoniskiem, mierīgiem un tomēr ietilpīgiem izteiksmes līdzekļiem radītajās Vesperēs izskan tikai Rahmaņinovam raksturīgās cēlās skumjas un meistara izcilās, pat unikālās spējas radīt formā nevainojamu, gandrīz bezgalīgu mūziku, kas rosina gan prātu, gan dvēseli. Pēc paša teiktā, Rahmaņinovs tā arī nespējis noticēt, ka komponējis kaut ko tik spēcīgu. Gan no garīgā viedokļa, gan arī no sociālā un politiskā skatpunkta Vesperes ir viens no 20. gadsimta sakrālās mūzikas stūrakmeņiem.
Pēc pirmatskaņojuma 1915. gada 10. martā Sergeja Rahmaņinova Vesperes daudz nedziedāja. Pirmā gada laikā bija kādi četri koncerti, divos no tiem vāca ziedojumus I Pasaules karā ievainotajiem. Pēc tam notikušās revolūcijas, pilsoņu karš, jaunās kārtības ieviešana un tamlīdzīgas nodarbes gandrīz pilnīgi lika krustu šī ģeniālā opusa nonākšanai koncertapritē. Vienīgais izņēmums – 1926. gada koncerts Maskavas konservatorijas Lielajā zālē. Pēc tam bija klusums līdz pat 1982. gadam, kad Vesperes iestudēja Gļinkas kapelas koris Vladislava Černušenko vadībā. Vesperu pamatā ir skaniskie iespaidi, ko Rahmaņinovs guva no krievu folkloras senākajiem slāņiem un krievu pareizticīgo baznīcas dziedājumiem. Komponista vecmāmiņas Sofijas Butakovas mājā Novgorodā tika ievērotas senas krievu tradīcijas, un kur nu vēl pati Novgoroda ar klosteriem, ikonām, freskām un zvanu torņiem. Tolaik Krievijā vispār bija vērojama vēlme atgriezties pie tradīciju saknēm, pie visa īsteni krieviskā. Mūzikā to jau bija darījuši Musorgskis, Rimskis-Korsakovs, Borodins. Var teikt, ka Rahmaņinovs ar “Liturģiju” un Vesperēm vainagoja šo milzīgo krieviskās mākslas un krievu dvēseles būtības lepnuma vilni, ko saārdīja 1917. gada notikumi un viss, kas pēc tam.
Valsts akadēmiskais koris “Latvija” 2012. gadā nosvinēja 70. jubileju. Koris ir seškārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts, 2003. gada Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas laureāts un 2007. gada Latvijas Kultūras ministrijas gada balvas laureāts. Kopš 1997. gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Māris Sirmais.
Kora repertuārā ir vokāli instrumentālie darbi – oratorijas, kantātes, mesas, rekviēmi, simfonijas, operu koncertuzvedumi. Tā ir mūzika, kas tapusi laikā no agrīnās renesanses līdz mūsdienām. Pēdējos gados koris “Latvija” radoši sadarbojas ar Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri un Bavārijas Radio simfonisko orķestri, kā arī ar vadošajiem Singapūras, Izraēlas, Vācijas, Igaunijas, Maskavas, Sanktpēterburgas simfoniskajiem orķestriem, Gustava Mālera kamerorķestri un ar izcilajiem diriģentiem Marisu Jansonu, Nēmi Jervi, Mstislavu Rostropoviču, Pāvo Jervi, Kristjanu Jervi, Valēriju Gergijevu, Zubinu Mehtu, Vladimiru Fedosejevu, Simonu Jangu, Deividu Zinmenu, Tenu Kaljusti un daudziem citiem.
Koris ir universāls kolektīvs, kurš savu repertuāru nemitīgi papildina ar novatoriskiem skaņdarbiem dažādos žanros, sākot ar džeza kompozīcijām un beidzot ar vokālinstrumentālu darbu pasaules pirmatskaņojumiem. 2011. gadā koris divreiz piedalījās Gustava Mālera Astotās simfonijas atskaņojumā Marisa Jansona vadībā – martā Amsterdamā ar Karalisko Concertgebouw orķestri, oktobrī Minhenē ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri. 2010. gada novembrī koris “Latvija” debitēja Ņujorkas Linkolna centrā festivāla White Light koncertos, tostarp kopā ar islandiešu grupu Sigur Ros. 2013. gadā gadā britu skaņu ierakstu nams Hyperion laiž klajā kora ”Latvija” un Māra Sirmā ieskaņotu CD ar Gabriela Džeksona opusiem. Koris uzsāk sadarbību arī ar Vladimiru Aškenazi un pasaulē pazīstamo mūzikas ierakstu izdevniecību Ondine.
Māris Sirmais ir viens no ievērojamākajiem Latvijas kordiriģentiem, vokāli simfonisko lieldarbu atskaņošanas meistars un propagandētājs, sakrālās mūzikas radīšanas iniciators un ievērojams interprets, Dziesmu svētku virsdiriģents. Valsts akadēmiskajam korim “Latvija” regulāri sadarbojoties ar Liepājas simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Rīgas Festivāla orķestri, interpretējot vērienīgus vokāli instrumentālus opusus, Māra Sirmā gatavotās programmas ietvērušas tādus šedevrus kā Bernsteina “Mesa”, Onegēra “Žanna d’Arka uz sārta” un “Nāves dejas”, Pulenka “Gloria”, Dvoržāka “Rekviēms”, Bruknera “Te Deum” un “Mesa mi minorā”, Tavenera “Svyaty”, Tanejeva “Damaskas Jānis”, Kodāja “Te Deum”, Gurecka “Beatus vir”, Perta “Credo”, Onegēra “Ziemassvētku kantāte”, Stravinska “Psalmu simfonija”, Guno “Svinīgā mesa” un Kančeli “Stiksa”. Jau gluži nepārskatāms ir iestudēto a cappella programmu klāsts. Līdzās ārzemju mūsdienu mūzikai Māris Sirmais svarīgu vietu ierāda latviešu komponistu mūzikas iestudēšanai. Īpaša interese par Pēteri Vasku, Maiju Einfeldi, Arturu Maskatu, Ēriku Ešenvaldu, Andri Dzenīti u. c.
Jau trešo gadu vasaras sākumu Rīgā ieskandinās vērienīgākais klasiskās mūzikas notikums Baltijā – Rīgas festivāls. Kļuvis par lielisku tradīciju, ko novērtē gan daudzi rīdzinieki, gan pilsētas viesi, RĪGAS FESTIVĀLS šogad notiks no 3. līdz 20. jūnijam, pulcējot izcilākos Latvijas un citvalstu māksliniekus. Koncertos dzirdēsim mūsu izcilos mūziķus Vestardu Šimkus un Baibu Skridi, Lielās mūzikas balvas 2012 laureāti akordeonisti Kseniju Sidorovu, Latvijas Radio kori, pianistu Juri Žvikovu, publikas iemīļoto dziedātāju Renāru Kauperu, Latvijas sitaminstrumentu zvaigznes, kanādiešu mecosoprānu Mišu Brigergosmani, a cappella kvartetu Anonymous 4 no ASV, Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri u. c. Biļetes uz koncertu „S. Rahmaņinovs. Visnakts dievkalpojums (Vesperes)“ un citiem RĪGAS FESTIVĀLA koncertiem pieejamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.
