Uncategorized

Varbūt kaķene Minna ir augstāku spēku sūtīta? 3

Foto – Valdis Semjonovs

Par Hariju Tempelmani, kurš agrāk ilgus gadus strādājis par gravieri Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīcā, un viņa kaķenīti Minnu uzzināju no mūsu redaktores Daces, kura nūjojot kādā Lielo kapu pastaigu takā sastapa draudzīgo pāri. Haralda un Minnas draudzība ilgst jau deviņarpus gadus, un visu šo laiku ik rītu abi dodas divu stundu garā pastaigā. Ja vien laika apstākļi nav pavisam draņķīgi.

Tas brīdis, kad jādodas prom no mājām, Minnai ne visai patīk. Minka to pārvar, sēžot Haraldam uz pleciem. Bet, kad abi ir nonākuši līdz parkam, kaķenīte labprāt nolec zemē un, piesieta pavadiņā, kopā ar saimnieku dodas pastaigā. Arī mājupceļā viņa nāk savām kājām. Bet vislabāk Minnai patīk staigāt pa mežu. Jau vairākas reizes Haralds un Minna kājām mērojuši attālumu no Amatas līdz Zvārdes iezim. Četrus līdz piecus kilometrus kaķu meitene noiet ar prieku.

Haralds teic – viņam joprojām ir sajūta, ka pirms nepilniem desmit gadiem Minnu viņam atsūtīja kāds augstāks spēks. Trīs mēnešus iepriekš sešpadsmit gadu vecumā bija nomiris Haralda draugs ērzelis Duglass. Lai gan ar ērzeli saprasties nav vienkārši, starp Haraldu un Duglasu bija izveidojušās ļoti sirsnīgas, uzticības pilnas attiecības. Sēžot Duglasam mugurā, Haralds vadīja ekskursijas tūristiem, tie nopakaļ devās ar ķēvītēm. Abu draudzību vēl vairāk pastiprināja tas, ka Duglass piedzima Haralda rokās. Lai nepalaistu garām kumeliņa dzimšanas brīdi, Haralds pat paņēma no darba brīvas dienas. Haralds atzīst, ka Duglass viņam bija gluži tikpat mīļš kā paša bērns.

Kad ērzelis jau bija viņsaulē, kādā 2006. gada novembra dienā pie Haralda pagalmā pienāca aptuveni pusgadu vecā kaķu meitenīte, ieskatījās viņam acīs un teica skaļu ņau, kas, visticamāk, nozīmēja – lūdzu, paņem mani pie sevis! Pusaugu kaķu bērns kopā ar mammu, brālīti un māsiņu mitinājās kaimiņmājas pagrabā. Agrāk mazā kaķenīte baidījās no cilvēkiem, nenāca pat tuvumā, bet, kad bija cietusi no kāda ļaundara rokas, meklējot glābiņu, vērsās pie Haralda. No visiem trim kaķēniem Minna bija cietusi visvairāk. Viņai bija stipri sasista mugura, no tā vēlāk sāka strutot dzemde, ko nācās izņemt.

Kad kaķenīte bija sadziedējusi rētas, Haralds viņai teica – turpmāk katru rītu dosimies pastaigās! Un tā abi staigā visus šos ilgos gadus. Pirmās trīs nedēļas gan viņi netika tālāk par kādu tūju Lielo kapu malā – Minna sēdēja pie tās un trīcēja. Tik liela un nedroša viņai šķita šī pasaule. Vēlāk, tikusi galā ar bailēm, droši devās pastaigās.

Saimnieks slavēt slavē Minnas gudrību. Kad Haralds un dūmakaini rudā kaķenīte parkā parādījās pirmās reizes, suņi, kuri te lielā skaitā pastaigājas kopā ar saimniekiem, centās viņus abus izspiest no šīs teritorijas. Kaķim jāguļ uz dīvāna, nevis jāvazājas pa parku! – pamācīja ne viens vien suņa saimnieks. Haralds norāda uz kādu riteņbraucēju, kura Lielajos kapos pavada laiku kopā ar savu neliela auguma šuneli. Kādudien suņu puika aprēja Minnu. Kaķu meitene par to apskaitās un iesita vaukšķētājam ar ķepu pa purniņu. Nākamajā tikšanās reizē suns atkal rēja uz Minnu. Tad kaķenīte uzklupa un skrāpēja suņu puikam. Sazin kā tas būtu beidzies, ja Haralds Minnu aiz pavadiņas nebūtu atrāvis nost. Tagad šis šunelis Minnu respektē. Ja abiem uz kādas taciņas gadās satikties, vaukšķētājs skatās uz otru pusi, izliekoties, ka Minnu vispār neredz.

Ilgo gadu laikā Haraldam un Minnai parkā uzradušies draugi. Kamēr ar saimnieku runājam, paslepus no aizmugures klāt zogas kovārnis. Putns zina – Haraldam līdzi vienmēr ir kāds cienasts. Kovārņi viņam nāk klāt tik tuvu, ka maizes gabaliņus no rokām dabū tieši knābī. Drīz kovārņi būs izperējuši mazuļus un izvedīs mums parādīt, par uzticības pilnajām attiecībām ar šiem putniem stāsta Haralds.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pēc katras pastaigas saimnieks vai viņa kundze Marija Minnai īpaši šim nolūkam paredzētā vanniņā mazgā ķepas. Haralds mums rāda mobilajā telefonā saglabātu video par to, kā notiek šī procedūra. Minna pret pēdiņu slapināšanu un nosusināšanu dvielī ne tikai neprotestē, gluži pretēji – izskatās, viņai tas patīk. Kaķenītei arī ļoti patīk, ka ķemmē kažoku. Lai cik labi pret Minnu izturas Marija, par savu saimnieku kaķu dāma atzīst tikai un vienīgi Haraldu.

Saistītie raksti

Haralds Minnu slavē arī par tīrību un kārtību. Visu šo ilgo gadu laikā kaķu meitene dzīvoklī ne reizes nav sastrādājusi šmuci un nav arī neko saskrāpējusi vai saplēsusi. Nagus asina saimnieka norādītajā vietā uz speciālā paklājiņa.

Saimnieks Minnu nav īpaši dresējis, bet komandu “pie manis”, kaķenīte ir apguvusi ļoti labi. Kad Haralds izrunā šos vārdus, Minna tūdaļ ir klāt un pieglaužas vienā pusē pie kājas.

LA.lv