Vasarā Rēzeknē notiks 3.pasaules latgaliešu konference 0
9.augustā un 10.augustā Latgales dienu pasākumu laikā Rēzeknē notiks 3.pasaules latgaliešu konference, aģentūru LETA informēja konferences darba grupas pārstāve Ilga Šuplinska.
Konferencē aicināti piedalīties zinātnieki, pašvaldību un valsts organizāciju darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, skolotāji, uzņēmēji, lai kopīgi izvērtētu Latvijas neatkarības laika Latgales attīstības tendences un lejupslīdes cēloņus ekonomikā, izglītības, valodas, kultūras politikā un aktīvi iesaistītos topošās Latgales atbalsta programmas realizācijā.
Konferences dalībnieki aicināti aktīvi iesaistīties priekšlikumu izstrādē reģiona attīstības politikas mērķtiecīgai, straujai un sistēmiskai kāpināšanai. Ņemot vērā starpdisciplināro pētījumu pieaugumu un nozīmīgumu arī Latgales reģiona problēmu risinājumā, konferences organizatori īpaši gaidīs pieteikumus, kas respektē šo zinātnes attīstības tendenci, kā arī padziļinātus humanitārās, sociālās un inženierzinātnes pētījumus.
Šajā konferencē pirmo reizi tiks pārstāvēti Sibīrijas latgalieši, stāstot par savu izdzīvošanas pieredzi 20.gadsimta garumā.
Pirmais pasaules latgaliešu saiets notika 1992.gada augustā Rēzeknē. Tas pulcēja visdažādāko jomu speciālistus, lai kopīgi vienotos par atmodas laika norišu stratēģiju un pārvērtībām, kas nepieciešamas Latgales reģiona atdzimšanai. Konferencē tapa lēmumi par latgaliešu valodas jautājumu aktualizēšanu, reģiona plašsaziņas līdzekļu un grāmatu izdošanas atbalstu, Rēzeknes augstskolas izveidošanu. Pasākums beidzās ar atjaunotā pieminekļa “Vienoti Latvijai” atklāšanu.
Otrā pasaules latgaliešu konference notika 2002.gada augustā. Tajā tika pieņemts toreizējai Latvijas Republikas prezidentei V.Vīķei-Freibergai un LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam adresēts uzsaukums, kurā tika atzinīgi novērtēta Valsts valodas likuma izstrāde, Rēzeknes augstskolas dibināšanas fakts, atbalsts Latgales Kultūras centra izdevniecības darbam, kā arī izvirzīti neatliekami risināmi uzdevumi.
“Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība ir skatāma nesaraujamā saistībā ar novada saimniecisko dzīvi un valsts reģionālo politiku. Laikā, kad lielākā investīciju daļa nonāk Rīgā un tās apkārtnē, izraisot Latvijas lauku izmiršanu un katastrofālu bezdarba pieaugumu, uzskatām par vitāli nepieciešamu valsts atbalsta palielināšanu Latvijas perifērijai, īpaši Latgalei, samazinot nodokļu likmes un sekmējot investīciju piesaisti,” bija teikts uzsaukumā.
Uzsaukumā tika izteiktas arī bažas par kārtējo administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā tiktu mainīta Latgales kultūrvēsturiskā robeža. Bažas izrādījušās pamatotas – pēc 2009.gada reformas Varakļāni vairs nav Latgales plānošanas reģiona sastāvā, toties reģionā ietverti vairāki Sēlijas pagasti.
Atskatoties uz kādreiz izvirzītajiem aktuālākajiem uzdevumiem, konferences organizatori ar nožēlu konstatē, ka desmit gadu laikā valsts līmenī praktiski nekas nav darīts, lai apturētu lauku izmiršanu un bezdarbu.
