Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. janvāris, 2013
Drukāt

“Vējš vītolos” aicina bērnības dēku pasaulē 


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Uz teātra skatuves atgriežas skotu rakstnieka Keneta Greiema (1859 – 1932) aizraujošās grāmatas “Vējš vītolos” varoņi – no 10. janvāra Valmieras teātra Lielajā zālē mazos skatītājus aicinās nešķiramie draugi Ūdensžurks un Kurmis, kā arī viņu dēkainais paziņa Krupis. Režisora Feliksa Deiča iestudējums aicina piedzīvot stāstu par draudzību un neizsīkstošu pasaules jaunatklāšanas garu. 


 

Latviski vairākkārt izdoto grāmatiņu “Vējš vītolos” pirms vairāk nekā simts gadiem – pagājušā gadsimta sākumā – tās autors K. Greiems sarakstīja no gulētiešanas pasakām, ko izdomāja savam dēlam Elisteram. Gādīgais tēvs īstena angļu džentlmeņa rāmajā garā ik vakaru vēstīja par Temzas ielejas dzīvnieciņu – Kurmja, Žurka, Krupja, Āpša un citu neticamajiem piedzīvojumiem.

Literatūras pētnieki stāsta – grāmatas autors ilgu laiku bijis spiests strādāt bankā, kur ilgojās pēc laukos pavadītās bērnības, dzīvošanās pie ūdeņiem, plašumiem un klejojumiem. Tālab, līdzko radās izdevība, Greiems pameta darbu bankā un kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi ārpilsētas muižā. Stāsti par Žurka un Kurmja brīvo dzīvi pie upes, laivu braucieniem un klejojumiem mežā tiek uzskatīti par paša rakstnieka sapņu piepildījumu, bet viens no grāmatas galvenajiem varoņiem – Krupis no Krupjapils, kas nepārtraukti ir pārņemts ar kādu nodarbi, lai pēc brīža to pamestu jauna jājamzirdziņa dēļ, esot Greiema dēla Elistera portrets.

Nu jau “Vējš vītolos” kļuvis par pasaules bērnu literatūras klasiku, piedzīvojis vairākas ekranizācijas, komiksu sērijas, tapušas vairākas animācijas filmas. Stāsts ietekmējis arī citas 20. gadsimta bērnu literatūras klasikas darba “Vinnija Pūka” rašanos, jo Alana Milna ģimenē valdījusi aizraušanās ar Krupja un viņa draugu dēkām.

Valmieras teātra aktieris Imants Strads priecājas par iespēju pēc ilgāka laika posma, kurā spēlēts “pieaugušo repertuārs”, atgriezties lomā bērnu izrādē – jauniestudējumā aktieris iejutīsies prātīgā Žurka ādā. “Pirms vairāk nekā desmit gadiem kopā ar Feliksu Deiču veidojām Tomu Soijeru – tagad, strādājot kopā, redzu, ka mana skolotāja izdoma un dzīves gudrība tikai vairojušās un ir prieks atkal strādāt kopā bērnu izrādē,” teic I. Strads.

Aktieris atzīmē – šajā reizē skatītājus gaida ceļojums kopā ar brīnišķīgas grāmatas varoņiem.

“Centīsimies uzburt šo grāmatas atmosfēru ar visiem iespējamiem skatuves līdzekļiem – gaismām, mūziku, dziesmām, aktierspēli. Mūsu galveno varoņu attiecību modelis ir saprotams gan bērnam, gan pieaugušajam – ja Krupis taisa podus, tad mēs kopā ar Kurmi mēģinām viņu atgriezt pie pareizajiem “dzīvnieku” uzskatiem,” stāsta I. Strads.

“Patiesībā jau šis ir stāsts par skaistu un ciešu draudzību, kurā visi iesaistītie stāv un krīt par savējiem. Un, protams, par brīnišķīgo jaunatklāšanas prieku – Kurmis pavasarī iznāk no alas un apkārt viss ir jauns – tāpat kā bērnam pasaule ir nezināmā pilna – katram no mums ir pazīstams šis pētniecības gars.” Aktieris uz iestudējumu aicina vecākus kopā ar bērniem, uzsverot – stāsts uzrunāšot kā lielu, tā mazu, tādēļ izrādes apmeklējums varot izvērsties par patiešām labi pavadītu laiku kopā ar ģimeni.

Par Valmieras teātra iestudējuma pamatu ņemts Ģirta Nagaiņa radītais romāna dramatizējums Dailes teātra iestudējumam (1996), taču izrādes veidotāji uzsver – valmieriešu iestudējums būšot krietni atšķirīgs. Lai arī īpaši jaunajai izrādei komponists Emīls Zilberts sarakstījis vairākas jaunas dziesmas ar teātra direktores un dramaturģes Evitas Sniedzes tekstiem, jaunais iestudējums nebūšot muzikāla izrāde kā savulaik Dailes teātrī. Režisors F. Deičs norāda – aiz melodijām viegli varot noslēpt īstas darbības un attiecību trūkumu, taču šim iestudējumam tas nedraudot.

“Galvenais ir saglabāt grāmatas neatkārtojamo noskaņu – dabas tuvumu, dabiskas un tiešas draudzības jūtas starp varoņiem,” uzsver režisors. “Tikpat svarīgi ir atrast skatuvisku atbilstību rakstnieka zīmētajiem raksturiem, nepazaudēt Kurmja pamatīgumu un dzīves gudrību, Žurka izpalīdzību un Krupja mākslinieka spontanitāti un neaprēķināmību.

Bērnu rotaļa, brīva iemiesošanās dažādās būtnēs un priekšmetos, vienlaikus nezaudējot savu paša raksturu, ir viena no iespējamām “atslēgām”, ar ko slēgt šo šķietami vieglo un nepretenciozo darbu.”

 

VARBŪT NODER

Režisors – Felikss Deičs.

Scenogrāfija – Reinis Suhanovs.

Kostīmi – Ieva Veita.

Gaismu mākslinieks – Krišjānis Strazdīts.

Kustību konsultants – Aigars Apinis.

Lomās: Imants Strads, Rihards Jakovels, Aigars Apinis, Aigars Vilims, Ivars Vanags, Ilze Pukinska, Ilze Lieckalniņa, Kārlis Neimanis, Oskars Morozovs, Ģirts Rāviņš.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+