Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. aprīlis, 2016
Drukāt

Trūkst vienprātības, vai jēga balsot pret zemes izpārdošanu (9)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Uzziņa

* 2014. gada 3. jūlijā Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", nosakot stingrākas prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem. No 2014. gada 1. novembra pircējiem prasa lauksaimniecisku izglītību vai lauksaimnieciskā darba pieredzi, kā arī rakstisku apņemšanos turpmākos trīs gadus izmantot zemi lauksaimniecībā.

* Noteikumi neskar vien tos ļaudis, kuri grib nopirkt līdz 10 ha zemes. Savukārt uzņēmumi, tāpat biedrības un nodibinājumi, kuri darbojušies trīs gadus un kuru darbība saistīta ar dabas aizsardzību, lauksaimniecības kultūraugu vai produktu ražošanu vai medību saimniecību, bez ierobežojumiem var nopirkt tikai līdz pieciem ha zemes. Vienai fiziskai vai juridiskai personai var piederēt zeme līdz 2000 ha kopplatībā.

Savākti vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstu par Latvijas zemes saglabāšanu tikai Latvijas pilsoņu īpašumā. Taču politiķi norāda uz neiespējamību lemt par jauniem ierobežojumiem.

Pagājušajā nedēļā plašsaziņas līdzekļos skaļi tika pasniegta Andra Rikmaņa iniciatīva portālā “Manabalss.lv” vākt parakstus, lai zemi Latvijā varētu iegādāties tikai Latvijas pilsoņi. Pieteikumā uzsvērts, ka no šī gada maija (šis apgalvojums gan nav patiess) tiekot atcelti ierobežojumi zemes pārdošanai ārzemniekiem, atvērts zemes brīvais tirgus. “Zemes tirgus atvēršana apdraud Latvijas valsts un latviešu nācijas pastāvēšanu. Mēs būsim spiesti savā valstī nomāt zemi no citas valsts pilsoņiem,” spriež Rikmanis.

Šī ir jauna iniciatīva, bet ar to pašu mērķi jau divus gadus varēja balsot arī par līdzīgu priekšlikumu, par kuru nupat portālā “Manabalss.lv” savākti vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstu. Iedzīvotāji varēja parakstīties par Latvijas zemes saglabāšanu tikai Latvijas pilsoņu īpašumā. Ar savākto parak­stu skaitu pašlaik pietiek, lai ar šo ierosinājumu par referenduma rīkošanu varētu vērsties Saeimā. Parakstu vākšana portālā sākās 2013. gada decembrī, kad to pieteica toreizējais Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze. Tagad viņš ir Saeimas deputāts un Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks.

Armandam Krauzem jautāju, vai pašlaik šai iniciatīvai vēl ir kāda jēga, ņemot vērā 2014. gada 3. jūlijā Saeimā pieņemtos likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumus, kuri satur noteiktas prasības zemes pircējiem. Saeimas deputāts atbild, ka no šīs idejas neatsakās arī pašlaik. Un cer, ka Saeimā tai būs pietiekams atbalsts, lai izsludinātu tautas nobalsošanu. Sarunas par referendumu sarīkošanu esot sākušās arī citās ES dalībvalstīs. Referendums esot sarīkots Lietuvā, kur vairākums atbalstījis iniciatīvu par labu Lietuvas pilsoņu tiesībām, taču tautas nobalsošanai neesot sasniegts nepieciešamais kvorums. Latvijā referendumu varētu rīkot, piemēram, kopā ar nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Armands Krauze reizē gan atzīst, ka pašlaik ceļš uz šī mērķa sasniegšanu būšot ļoti sarežģīts un grūts, ņemot vērā, ka Latvija ir ES dalībniece un ka par šādiem ierobežojumiem Latvijā būtu jābalso un tie jāatbalsta arī visās pārējās dalībvalstīs.

Politiskā atbalsta trūkst

Saeimas frakcijas “Vienotība” priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns saka, ka līdz šim frakcijā par nepieciešamību rīkot šādu referendumu neesot sprieduši. “Pats gan domāju, ka ar šo iniciatīvu neko nepanāksim. Savulaik, kad, man pašam strādājot par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā, sākām domāt par zemes tirgus regulēšanu, arī radās banāla ideja aizliegt ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijā. Ja šādu aizliegumu vēl varētu noteikt fiziskām personām, tad nekā – juridiskām personām, proti, uzņēmumiem. Mums jāapzinās, ka esam Eiropas Savienības brīvā tirgus dalībnieki,” spriež Saeimas deputāts. “Ja mēs tagad gribētu aizliegt, piemēram, kādam ārzemniekam vai ārzemju uzņēmumam nopirkt zemi Latvijā, tad tādas pašas tiesības būtu arī citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piemēram, mūsu uzņēmums “Latvijas finieris” ir uzcēlis ražotnes Lietuvā un Igaunijā, ražošanas izveidošanai iegādājoties tur arī zemi. Ja paši gribam izmantot tiesības nopirkt zemi citās valstīs, tad nevaram liegt tās tiem, kuri šai pašā nolūkā grib iegādāties zemi Latvijā,” viņš piebilst.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Zagļu banda TP un ZZS Atbildēt

    Labāk lai atklāti ļauj pirkt jebkuram ES pilsonim, nekā atļauj tikai vietējiem, jo vietējie .. – sarkanie baroni bijušie komunisti, čekisti kolhozu priekšsēdētāji jau ir izgrozījuši likumus tā, ka zemi virs 10ha var nopirkt tikai viņi paši, nevis jebkurš latvietis, kas kaut ko gribētu laukos uzsākt, bet nav leilsaimnieks. Šie sarkanie nomenklatūras .. nemainīgi jau 20 gadus zemi uzpērk pa sviestmaizi – 500-1000 eiro hektārā, kamēr Dānijā zeme maksā 10000 eiro hektārā. Un daži no viņiem pēc tam šo zemi kopā ar visu uzņēmumu pārdod krieviem – piemēram, Šķēle Valmieras pienu. Tagad tāds bijušais kolhoza vadītājs Ķigulis pēc naudas un pasakainas vairāku tūkstošu pensijas sagrābšanās no ES fondiem Šķēlem pārdevis Ogres pienu ar pusi no Ogresgala pagasta zemēm – nebūs brīnums, ja pēc kāda laika tā saimnieki tieši vai pastarpināti arī kļūs krievi. Latvieši laikam vēl nav apjēguši, ka kājas šai smirdīgajai TP/ZZS iniciatīvai nepārdot zemi ārzemniekiem aug no Maskavas… Tas ir mehānisms izslēgt no kunkurences potenciālos Rietumvalstu zemes pircējus, kas maksātu desmitkārtīgi, lai paši vietējie sarkanie zagļi ar sashēmotas likumdošanas palīdzību atņemtu latviešiem zemi par pārsimts eiro hektārā.

    • Zagļu banda TP un ZZS Atbildēt

      Nenormāli ir tas, kā šie .. sarkanie baroni ar savām sazagtajām 1000 ha lielsaimniecībām ir izkropļojuši vietējo tirgu. LR1 bija raidījums, kurā kāds saimnieks stāstīja, ka visa Eiropa ir izbrīnīta par Latviju, jo nekur Eiropā šādu nedabīgi lielu 1000 ha saimniecību nav, un Latvijā viņas tika sashēmotas, zemes reformas laikā neatdodot zemi ļoti daudziem likumīgajiem mantiniekiem. Latvieši šeit nespēj konkurēt ar 50 ha saimniecībām un ir spiesti braukt strādāt uz Īriju saimniecībās, kuru lielums ir 13 ha – un tās saimniecības var atļauties algot darbaspēku!

  2. nekāda zemes PĀRDOŠANA.

    • zeme jādod tiem, kas to kopj – bija pagastā divi grosbauri – nu būs pa četriem pagastiem viena latifundija. Tā algos 6 operatorus un basta – lai pārējie dzīvo uz pabalstiem – būs valstij lētāk.

  3. to vajadzēja izdarīt 20 gadus atpakaļ,šobrīd liela daļa zemes jau izpārdota.

    • Atpakaļ un pakaļā. Lai tik pērk! tikai neļaut veidoties visādām minoritātem un tl., nepārdot Latviju visu vienā gabalā nekādam joku Pēterim. Vienīgais ko es piebilstu – pārdot zemi ES pilsoņiem, nekādiem lieliem brāļiem. Zeme vienalga paliks Latvijā, te to arī apstrādās. Zeme pērk kaut kādiem mērķiem, tos arī jāregulē un jāuzrauga. Jo vairāk te būs spēcīgu ražotāju jo vairāk būs to, kam vajadzīga neatkarīga Latvija. Būs, dabīgi, starp tiem arī kropļi.

  4. Murgs,kas vēlas tas lai pērk,atradušie te noteicēji!!@!!

  5. iemānija jev-ro-sojuzā, lai varētu
    atņemt(likumīgi!???) zemi, tātad
    iznīcināt kā tādus !

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+