Ekonomika
Darbs un nauda

“Roku darbs ogu lasīšanā ir problēma visā ES.” EM neredz iespējas atvērt slūžas un ievest viesstrādniekus0


Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro kļuvis par mūri, kas sargā Latviju no viesstrādniekiem.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro kļuvis par mūri, kas sargā Latviju no viesstrādniekiem.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Viesstrādniekiem slūžas neatvērs – to īsi pirms Jāņiem lauksaimniekiem solīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, tiekoties ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sapulces dalībniekiem. Ministrs norādīja, ka “EM neredz iespējas atvērt slūžas ievest ārzemniekus, runājot par ne–Eiropas Savienības valstu pilsoņiem”. Tomēr EM atbalsta viedo migrāciju tādā jomā kā būvniecības sektors, ievedot darbiniekus uz laiku, kamēr jāīsteno kāds būvniecības projekts, un šo darbinieku atgriešanos mājās pēc projekta īstenošanas. Nemiro gan pieļāva, ka pret šādu ieceri varētu būt sadarbības partneru pretestība valdībā.

Tajā pašā laikā ministrs norādīja, ka nav atbalstāma labi pelnošajam mazumtirdzniecības sektoram nepieciešamā darbaspēka ievešana, kas gatavi strādāt par zemāku algu nekā vietējie. Nemiro pauda, ka tas negatīvi ietekmētu ekonomiku, jo šo cilvēku ikdiena ir tikai darbs un māja. Taču būtu jāsekmē Latvijas iedzīvotāju nodarbinātība, kuri nopelnītos līdzekļus tērē dažādiem pakalpojumiem un izklaides pasākumiem, katrā vietā atstājot nopelnīto naudu un tādējādi pozitīvi ietekmējot ekonomiku.

Ministrs sacīja, ka EM patlaban strādā pie viedās migrācijas risinājumiem un ministrijas ieskatā ir vairākas nozares, kur tā var pastāvēt. Jau tagad vairākās nozarēs iespējams ievest cilvēkus sezonāliem darbiem, maksājot viņiem vidējās algas nozarē. Pēc sanāksmes, “LA” lūdzot precizēt, kuras ir šīs nozares, Nemiro sacīja, ka tā varētu būt būvniecība un lauksaimniecība.

Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte vērsa ministra uzmanību uz to, ka vajadzētu atvieglot viesstrādnieku kā sezonāla darbaspēka no trešajām valstīm ievešanas nosacījumus, jo patlaban tas ir sarežģīti un dārgi darba devējam. Kā rāda asociācijas aprēķini, pašlaik viesstrādniekam jāmaksā nozares vidējā alga, kas ir 847 eiro, un tas esot pilnīgi nepieņemami. Šī alga veidojas, iekļaujot algas meža izstrādē, zvejošanā un graudkopībā, un šīs algas nevarot pielīdzināt ražas vācējiem dārzkopībā.

“Ir netaisnīgi, ka viesstrādniekam par to pašu darbu ir jāmaksā vairāk nekā vietējam strādniekam. Ogu vākšanā mēs maksājam par padarīto – savākto ogu kilogramu, un cilvēki ir ļoti dažādi, un atšķirīgs ir savāktais daudzums un arī kvalitāte. Arī uzaicinātie viesstrādnieki ir dažādi, un ir gadījumi, kad atbrauc ne tik čakls lasītājs un īpaši nestrādā, bet rāda līgumu un pieprasa maksāt norādīto algu. Roku darbs ogu lasīšanā ir problēma visā ES, un katra valsts mēģina šo problēmu risināt. Mēs šos ogu lasītājus meklējam Ukrainā, taču šogad ir problēmas arī tur atrast labus strādniekus, jo visi dodas uz Poliju, Ungāriju, Čehiju, tur nevajag nekādas darba vīzas un ukraiņiem nav jāiet uz vēstniecību un jāmaksā par vīzu noformēšanu. Samaksa par padarīto ir apmēram vienāda gan Polijā, gan Latvijā. Ražas gadā arī poļiem trūkst ogu lasītāju un viņi tos ieved no Taizemes,” pauda Māra Rudzāte.

Viņa arī norādīja, ka darba vīzu kārtošana ir smagnēja. Par katru uzaicināto viesstrādnieku jāmaksā 59 eiro, bet uzaicinātajiem savā mītnes zemē jākārto vīzas, jāmaksā apmēram 45 eiro un jādodas uz Latvijas vēstniecību. Uzņēmēji vēlētos primāri izmantot vietējos strādniekus, bet, ja to nav, kļūst aktuāls jautājums, vai ražu atstāt uz lauka sapūt vai tomēr meklēt viesstrādnieku palīdzību. Asociācija jau nosūtījusi vēstuli Ekonomikas ministrijai, lūdzot noteikt, ka viesstrādniekiem par līdzvērtīgu darbu jāmaksā tāpat kā vietējiem strādniekiem.

“ES valstīs mūsu – no Latvijas iebraukušajiem – strādniekiem nemaksā vairāk kā vietējiem. Mūsu uzņēmēji visiem labprāt maksātu lielas algas, bet pagaidām saimniecības to nevar atļauties. Ar vasaras ieņēmumiem uzņēmums strādā visu gadu un maksā algas vietējiem, pastāvīgajiem strādniekiem, kā arī kopj laukus un gatavojas nākamajai sezonai,” norādīts Latvijas Augļkopju asociācijas vēstulē ministrijai.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
VID drīkstēs publiski atklāt informāciju bez uzņēmumu piekrišanas
17 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
LA.LV jūnijā kļuvis par 3. populārāko ziņu portālu latviešu valodā
18 stundas
LE
LETA/BNS
Ekonomika
“Omniva” brīdina par viltus kampaņu klientu datu izkrāpšanai
19 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IM
Ingrīda Mičāne
Ekonomika
“Nevis “ar masu”, bet ar kvalitāti par pieņemamu cenu.” Liepājā ražo plāksterus NVS “brūcēm”
55 minūtes
LE
LETA/LA.LV
Dabā
Ceturtdien būs vējains un līdz +24 grādiem silts laiks
1 stunda
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: Ļaudis šajā koalīcijā tik viegli aizvainojami, ka bail
44 minūtes
LE
LETA
Laukos
Vasaras aveņu raža šogad padevusies laba, ar rudens avenēm – švakāk
33 minūtes
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Drāma pendelēs – “Riga” izstājas no UEFA Čempionu līgas
9 stundas