Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. jūnijs, 2012
Drukāt

Zīdaiņu mirstība Latvijā ir viena no augstākajām ES


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Trešdien, 27. jūnijā, ekspertu grupa, kuras sastāvā bija Latvijas vadošie dzemdniecības un neonatoloģijas speciālisti, nāca klajā ar pētījuma rezultātiem, kas atklāj galvenos nedzīvi dzimušo un līdz septītajai dzīves dienai neizdzīvojušo zīdaiņu (perinatālā perioda) mirstības iemeslus 2010. gadā.

Gadu ilgušais pētījums, kas tika balstīts uz medicīniskās dokumentācijas analīzi, notika projekta “Izglābsim 100 bērnus!” ietvaros. Perinatālās mirstības rādītājs 2010. gadā bija 8,2 uz 1000 dzīvi piedzimušajiem, bet pērn sasniedza pat 9,3. Salīdzinājumam – ES tas vidēji ir 5,6.

Laikā, kad jaundzimušo skaits Latvijā nemitīgi rūk – pērn piedzima 18 586 mazuļi, bet 2010. gadā 19 011 –, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai ir dārga katra bērna dzīvība, tādēļ 157, kas tika zaudētas 2010. gadā (2009. gadā – 209), liek nopietni aizdomāties, kādēļ tā notika. Kā liecina pētījums, ap 60% bērnu aiziet bojā jau līdz dzemdību sākumam, ap 
20 % – dzemdībās, bet vēl 20% – pirmajās dzīves dienās. Visbiežāk – 21% gadījumu – tas notiek tādēļ, ka bērniņš ir neiznēsāts, ļoti bīstama ir arī placentas atslāņošanās, nabas saites apvīšanās, dažādas infekcijas un iedzimtas anomālijas, kā arī mātes veselības problēmas.

Lai gan saskaņā ar pētījumu visvairāk perinatālās mirstības gadījumu bija Rīgā un Pierīgā – 43 un 30, salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu, vislielākais risks – 1,48 reizes augstāks nekā citviet Latvijā –, nepiedzimt dzīvam vai nomirt septiņu dienu laikā ir bērniem no Kurzemes. Šajā reģionā perinatālās mirstības rādītājs bija 10, kamēr Latgalē – 9, Zemgalē – 8,4, Vidzemē – 7,7 bet Rīgā tikai – 6,3. Liela atšķirība ir arī starp Latvijas novadiem, piemēram, Saldus novadā bērna izdzīvošanas iespējas ir 4,16 reizes sliktākas nekā pārējā Latvijā, salīdzinoši augstāks risks ir arī Balvu, Limbažu un vēl virknē novados.

 

Pētījums arī parādīja, ka viens no perinatālās mirstības cēloņiem ir sliktāka medicīnas pakalpojumu pieejamība Latvijas novados. Sievietes salīdzinoši vēlāk stājas uzskaitē pie ginekologa, retāk, nekā nepieciešams, veic ultrasonogrāfijas izmeklēšanu.

 

Lielajās pilsētās to divas reizes bija veikuši 65% grūtnieču, bet novados – 41%. Tas ārstiem liedz agrīni atklāt iespējamās novirzes bērniņa attīstībā un nekavējoties rīkoties, lai tās novērstu.

Lai uzlabotu šo situāciju, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija jau vērsusies pie Latvijas lauku pašvaldībām ar lūgumu atļaut izmantot skolēnu pārvadāšanai paredzētos autobusus grūtnieču nogādāšanai pie ārsta un uz ultrasonogrāfijas izmeklējumiem tuvākajā pilsētā. Arī Veselības ministrijas Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2012. – 2014. gadam paredzēta virkne perinatālās mirstības mazināšanas pasākumu, piemēram, papildu ultrasonogrāfijas un citu valsts apmaksātu izmeklēšanas metožu ieviešana grūtniecēm, lai mazinātu iedzimto anomāliju attīstību jaundzimušajiem, privāti praktizējošu ginekologu un citu speciālistu iesaiste valsts finansētajā grūtnieču aprūpē, īstenojot principu “nauda seko grūtniecei”, kā arī grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām kompensēt recepšu medikamentus 25% apmērā, bet bērniem līdz divu gadu vecumam – 50% apmērā. Valdība šim plānam jau šogad apņēmusies piešķirt vairāk nekā vienu miljonu latu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+