Pasaulē
Eiropa

Ziemeļāfrikas migrantu plūsma neapsīkst 5

Foto – STR/AFP/LETA

Šogad visvairāk migrantu no Ziemeļāfrikas valstīm, šķērsojot Vidusjūru ieradušies Spānijā, kuras valdība plāno izveidot operatīvu komandcentru, lai risinātu migrantu pieplūduma problēmu.

 

Spānija lūdz ES palīdzību

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess paziņojis, ka jaunā aģentūra koordinēs nacionālo drošības spēku izvietošanu gar valsts dienvidu robežām un Gibraltāru. Sančess sacīja, ka Spānija ved sarunas ar Maroku, Alžīriju un citām valstīm, kurās darbojas cilvēku kontrabandisti. Viņš piebilda, ka ir ļoti svarīgi iesaistīties dialogā un sadarbībā ar migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm.

Saskaņā ar Starptautiskās migrācijas organizācijas (IOM) datiem Spānija ir kļuvusi par jaunu galamērķi afrikāņu migrantiem. Lielākā daļa no viņiem ierodas Spānijā no Marokas pāri Gibraltāra šaurumam, kas šaurākajā vietā ir 14 kilometrus plats, vai pa Alboranas jūru, kas atrodas starp Ibērijas pussalu un Ziemeļāfriku.

No janvāra līdz jūlija beigām Spānijā pa Vidusjūru ieradās vairāk nekā 23 000 migrantu – aptuveni trīsreiz vairāk nekā šajā laika posmā pērn. Eiropas Komisija piešķirs Spānijai vairākus desmitus miljonu eiro, lai palīdzētu tai tikt galā ar augošo nelegālo migrantu pieplūdumu no Marokas, pavēstījis ziņu avots EK aprindās. Situācija Spānijā ir radījusi nepieciešamību ātri atbildēt uz Madrides pieprasījumu, jo valsts drošības spēki ir pārslogoti, sacīja ziņu avots. Spānija ir nomainījusi Itāliju kā valsts, kur pēc Vidusjūras šķērsošanas ierodas visvairāk nelegālo migrantu, jo Lībijas varas iestādes ir apgrūtinājušas migrantu nokļūšanu Itālijā. Finansējumu no ES fonda saņems arī Grieķija, kas pirms mēneša to pieprasīja, lai tiktu galā ar migrantu pieplūdumu no Turcijas teritorijas. EK pārraudzītajā patvēruma un migrācijas fondā pašlaik ir vairāki simti miljonu eiro. ES finansējumu ir plānots piešķirt arī Marokai, no kuras daudz migrantu dodas uz Spāniju. EK prezidents Žans Klods Junkers vēstulē Spānijas premjerministram Pedro Sančesam brīdināja, ka palīdzība Marokai pašlaik ir ierobežota, jo daudzas ES valstis nav iemaksājušas solītās summas ārkārtas fondā Āfrikai.

 

Itālija slēdz ostas migrantu kuģiem

Itālija ir slēgusi savas ostas migrantu palīdzības organizāciju kuģiem, tāpēc tie meklē iespēju ierasties Spānijas ostās.

“Vienalga kur, bet ne Itālijā,” tviterī brīdinājis Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvīni, atkārtojot valdības stingro nostāju migrantu palīdzības kuģu lietā. Migranti Itālijā cenšas nokļūt arī no Tunisijas, Alžīrijas un Turcijas. Itālijai piederošajā Lampedūzas salā 13 laivās pagājušajā nedēļā bija ieradušies 135 tunisieši, pavēstīja Salvīni, piebilstot, ka atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar Tunisiju, viņi visi dažu tuvāko dienu laikā tiks nosūtīti atpakaļ. Kā raksta izdevums “EUobserver”, ES dalībvalstis vēl nav vienojušās, kā tiks izmainīti operācijas “Sophia” noteikumi, kuru izmaiņu pieprasījusi Itālija, par jūrā izglābto migrantu nogādāšanu krastā.

Eiropas Savienības valstis nolēma pārcelt pretpirātisma operācijas “Atalanta” štābu no Londonas uz Spānijas ostas pilsētu Rotu līdz nākamā gada 29. martam, kad Britānija izstāsies no ES. Bloka dalībvalstis arī vienojās pārcelt Londonā izvietoto Āfrikas raga Kuģniecības drošības centru, kas informē kuģus par pirātisma draudiem pie Somālijas, uz Francijas ostas pilsētu Brestu. Šis drošības centrs arī turpmāk būs pakļauts “Atalanta” pavēlniecībai.

 

Vācija apsver stingrāku robežkontroli

Vācija varētu ieviest stingrāku kontroli uz robežas ar Franciju un Šveici, šādi reaģējot uz nelegālo imigrantu plūsmas palielināšanos no Āfrikas uz Spāniju, paziņojis Vācijas Iekšlietu ministrijas migrācijas lietu valsts sekretārs Helmuts Teihmans. Vācija cer, ka tai izdosies izvairīties no 2015. gada migrācijas krīzes atkārtošanās.

Īstenojot Vācijas kancleres Angelas Merkeles “atvērto durvju politiku”, Berlīne 2015. gadā valstī ļāva nekontrolēti ieceļot teju 900 000 nelegālo imigrantu. Berlīne cer, ka izdosies izvairīties no šo notikumu atkārtošanās. Pagājušajā mēnesī Vācijas Iekšlietu ministrija sāka līdzās robežai ar Austriju izveidot patvēruma meklētāju pārsūtīšanas un migrantu pieteikumu izskatīšanas centrus. Vācijas varas iestādes satrauc nelegālo imigrantu pieplūduma palielināšanās Spānijā, kas sākusies pēc tam, kad Roma paziņoja, ka slēdz savas ostas migrantu pārvadātāju kuģiem. Itālija kļuva par nelegālo imigrantu galvenajiem ieceļošanas vārtiem Eiropas Savienībā pēc tam, kad tā dēvētais Balkānu maršruts 2016. gadā tik slēgts. “Mums ir bažas, ka daudzi migranti var doties uz Franciju, Beniluksa valstīm un Vāciju,” atzina Teihmans. Vācijas valdība jau tagad sniedz atbalstu Spānijai, lai tā labāk varētu tikt galā ar jauno migrācijas vilni.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv