Latvijā
Politika

Ziņošana par nelikumībām: Trauksmes cēlēju likumprojekts iegūst virzību 16


Uzraksts Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu zālē.
Uzraksts Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu zālē.
Foto – LETA

Izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē ir iesniegts Trauksmes cēlēju likumprojekts, kura mērķis ir nodrošināt aizsardzību trauksmes cēlējiem un veicināt godprātīgu trauksmes celšanu par pārkāpumiem valsts institūcijās un darba tiesiskajās attiecībās.

Valsts kancelejas sagatavotajā likumprojektā ir precīzi definēts, kas ir trauksmes cēlējs un ko nozīmē apzīmējums “trauksmes celšana”. Tāpat ir noteikti šo trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi, kas paredz anonimitāti, aizliegumu radīt šiem cilvēkiem nelabvēlīgas sekas.

Saskaņā ar likumu ar trauksmes celšanu apzīmē tādu ziņu sniegšanu, kas gūtas saistībā ar darba pienākumu veikšanu. Proti, trauksmes celšana ir informācija par tādu iespējamu pārkāpumu, kuru trauksmes cēlējs novēro darba vietā vai saistībā ar darba pienākumu pildīšanu. Piemēram, darbinieks pārtikas ražošanas uzņēmumā var novērot, ka pārtikai tiek pievienotas vielas, kas ir veselībai bīstamas, vai netiek ievēroti sanitārās prasības, jurists iestādē vai uzņēmumā var novērot, ka vadība sistemātiski sagatavo tādus publisko iepirkumu dokumentus, kas ļauj uzvarēt noteiktiem komersantiem, grāmatvedis var novērot, ka uzņēmumā tiek praktizēta paralēla grāmatvedība.

Trauksmes cēlēji ziņot varēs gan pa iekšējiem ziņošanas kanāliem kompetentajām iestādēm, gan arī ar kontaktpunkta vai nevalstiskas organizācijas starpniecību. Vispirms trauksmes cēlējam būs jāizvērtē iespējas ziņot pa iekšējiem ziņošanas kanāliem, lai sākotnēji veicinātu problēmas risināšanu organizācijas iekšienē. Ja ziņojumu iekšēji iesniegt nav iespējams vai tas netiek pienācīgi izskatīts, trauksmes cēlējs ziņo “ārēji”, proti, valsts pārvades iestādei, kas ir atbildīga par pārkāpuma novēršanu. Lai veicinātu trauksmes celšanu un atbalstītu trauksmes cēlējus, kuri šaubās, vai viņu ziņojums tiks izskatīts, kādai iestādei to uzticēt vai kā to aizpildīt, paredzēta iespēja vērsties kompetentā nevalstiskā organizācijā.

Likumā būtiska uzmanība pievērsta arī anonimitātei, kas garantē, ka tiek nodrošināta ziņu sniedzēja konfidencialitāte – tiek nodrošināts, ka personām, kas nav saistītas ar jautājuma izskatīšanu, nebūtu iespējams identificēt, kas ir sniedzis šo ziņojumu, vai saskatīt saistību starp šo personu un informāciju viņa ziņojumā. Ziņojuma izskatīšanas laikā dati par trauksmes cēlēju ir pieejami tikai, ja tie nepieciešami ziņojuma izskatīšanas interesēs vai lai nodrošinātu trauksmes cēlēja aizsardzību.

Savukārt, lai novērstu darba devēju un kolēģu vēršanos pret trauksmes cēlējiem, likumā paredzēts aizliegums radīt trauksmes cēlējam nelabvēlīgas sekas. Gadījumos, kad tas tomēr notiek, likumā paredzēta rīcība, kā šīs nelabvēlīgās sekas novērst, un par to paredzēts piemērot disciplināro vai administratīvo atbildību.

Likumprojekta izstrādātāji norāda, ka speciāls trauksmes cēlēju aizsardzības likums veicinās sabiedrībā interesi ziņot par novērotiem pārkāpumiem, ļaujot tos novērst, pirms nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm. Likums vairos izpratni, ka trauksmes celšana ir demokrātiski atbildīga, nevis nelojāla rīcība, kā arī vairos paļaušanos, ka pārkāpums var tikt novērsts un persona, kas ziņojusi, nebūs apdraudēta.

Likuma mērķis ir arī panākt uzticēšanos valstij, valsts pārvaldei, pašvaldībām un tiesībaizsardzības iestādēm. Valsts kancelejas ieskatā tādējādi tiks veicināta ziņošana, piemēram, par korupciju, līdzekļu izšķērdēšanu, nodokļu nemaksāšanu vai pārkāpumiem tādās būtiskās jomās kā būvniecība, publiskais iepirkums, sabiedrības veselība un pārtikas drošība.
Saistībā ar šo likumu nepieciešams arī sagatavot likuma “Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums” grozījumus, savukārt Administratīvo pārkāpumu procesa likumā jāiekļauj atbildība par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam.

Likumam vēl būs jāgūst atbalsts Ministru kabinetā un Saeimā.

LA.lv