Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. maijs, 2012
Drukāt

Znatnajs: EM dara visu, lai biodegvielas nozari “norakstītu”

znatnajs_daumants1

Atbildīgās Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonas dara visu, lai biodegvielas nozari “norakstītu”, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja Biodegvielas un bioenerģiju asociācijas prezidents Daumants Znatnajs.

Spriežot pēc tā, kas patlaban notiek nozarē, pastāvot pamatotas aizdomas, ka fosilās degvielas tirgotāji ir “atraduši dzirdīgas ausis EM”.

Znatnajs uzskata, ka, neiedziļinoties nozares problemātikā, neanalizējot biodegvielas ražošanas ietekmi uz tautsaimniecību un tās perspektīvas, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts “nepārtraukti propagandē, ka sākotnējie politikas mērķi nav sasniegti un valstij nav jāiegulda nozarē, kas nespēj darboties patstāvīgi”. 

Ministrs piesaucot valsts izmaksātos 67 miljonus latu, bet neminot, ka nozares devums tautsaimniecībā veido 99 miljonus latu. No nulles izveidotā pilnīgi jaunajā nozarē esot uzceltas deviņas rūpnīcas, kas kopā gada laikā var saražot 272 miljonus litru biodegvielas.

“Kāpēc ministrs neuzsver, ka Latvija šādā veidā veicina savu enerģētisko neatkarību, aizstāj importu un stimulē ekonomiku? Kāpēc ministrs aizmirst atzīmēt, ka šī nozare radījusi jaunas, inovatīvas tehnoloģijas, izstrādājusi produktus, kuriem nav alternatīva pasaulē, par ko pati EM piešķīrusi inovāciju balvu? Biodegvielas nozari šo iemeslu dēļ atbalsta visā pasaulē, taču mūsu ekonomikas ministrs, kuram jāaizstāv vietējie ražotāji, pagriež tiem muguru un mierīgi noskatās, kā tiek slēgtas rūpnīcas un atlaisti strādājošie,” akcentē uzņēmējs.

Viņš skaidro, ka Latvijas biodegvielas ražotāji nav konkurētspējīgi salīdzinājumā Eiropas biodegvielas ražotājiem, jo tie saņems dažāda veida atbalstus līdz 2014.gadam. Tiešais valsts atbalsts tiekot turpināts arī Lietuvā.

Tā vietā, lai palīdzētu nozarei atrisināt samilzušās problēmas, EM nodarbojoties ar klaju populismu, paziņojot, ka nozare tiks atbalstīta, veicinot biodegvielas patēriņu.

Pavļuts nevēloties saprast, ka dotajā brīdī prioritāte ir nozares izdzīvošana. Ja ražošana nenotiks Latvijā, tad vienīgais, ko ministrija varēs veicināt, būs importētās biodegvielas patēriņš, brīdina Znatnajs.

Atsevišķas rūpnīcas stāvot jau vairāk nekā gadu, pamazām tiekot atlaisti strādājošie, un bez konkrētiem atbalsta pasākumiem ražošanu atjaunot nebūšot iespējams.

SIA “Jaunpagasts plus” jau veselu gadu uzturot nestrādājošas rūpnīcas, nomaksājot nodokļos turpat miljonu latu. Veselu gadu esot saglabātas 200 darba vietas, jo uzņēmēji saskatīja perspektīvu un redzēja iespēju, kā tuvākajā laikā kļūt konkurētspējīgiem, lai strādātu bez atbalsta.

Par to neskaitāmas reizes esot informēti ministrijas ierēdņi, sniegti aprēķini, pamatojumi, argumenti un skaidrojumi par to, kādēļ uzņēmēji atrodas šādā situācijā, kā un kad nozare plāno iziet no atbalsta, kā arī – kādi ir uzņēmumu attīstības plāni. “Nav skaidrs, vai ministrijas kurlums pret nozari ir saistīts ar nekompetenci, vai varbūt tā ir vienkārši nevēlēšanās izdziļināties lietas būtībā,” uzsver eksperts.

EM atbalstot tādus lēmums, kas nāk par labu degvielas importētājiem, tāpēc nākoties secināt, ka šobrīd notiek Latvijas degvielas tirgus pārdale. Biodegvielas ražotāji kļūstot neērti fosilās degvielas tirgotājiem.

“Tāpēc būtu ļoti interesanti saņemt atbildi uz jautājumu – kāpēc EM nevēlas atbalstīt vietējos ražotājus, stiprināt savu enerģētisko neatkarību, aizstāt importu un piedāvāt vietējā tirgū pašu saražotu “zaļo” degvielu? Kāpēc netiek veikta nopietna analīze par biodegvielas ražošanas devumu tautsaimniecībā un nākotnes perspektīvām? Ja EM vēlas saglabāt nozari, tai ir jāpiedāvā kvalitatīvs dokuments, kas varētu kalpot par pamatu nozares tālākai attīstībai vai gluži pretēji – likvidēšanai. Gan vienā, gan otrā gadījumā lēmumam jābūt balstītam uz nopietnu analīzi, nevis viena ministra ambīcijām,” uzsver Znatnajs.

Kā ziņots, Pavļuts atzinis, ka valsts nevar turpināt sniegt tiešu atbalstu biodegvielas ražotājiem.

Tiešais valsts atbalsts programmas “Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003-2010)” gaitā kopumā bijis 67,2 miljoni latu.

“Sākotnējie politikas mērķi nav sasniegti, tāpēc neuzskatām, ka valstij ir jāiegulda nozarē, kas nespēj darboties patstāvīgi. Ministrijas priekšlikums būs saglabāt netiešo atbalstu ar obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai un akcīzes nodokļa atlaidēm. Tāpat patlaban runājam ar degvielas tirgotājiem, kad viņi un autoražotāji varētu būt gatavi palielināt biodegvielas piejaukumu fosilajā degvielā. Domāsim arī, kā veicināt biodegvielas patēriņu,” teica ministrs.

Ministrija vēlas sekmēt nozares pāreju uz atbilstību ilgtspējas prasībām, pretējā gadījumā nozare, izņemot atsevišķus spēlētājus, varot beigt pastāvēt.

Pavļuts stāstīja, ka atsevišķi biodegvielas ražotāji norādījuši variantus, kas paredz atbalstu saistīt ar ilgtspējas kritērijiem, tomēr EM palikusi pie viedokļa, ka nozare jāatbalsta netieši. “Nozare vēlas saņemt tādu atbalstu, kas paredz līdz 2014.gadam saņemt tiešo atbalstu 34 miljonu latu apmērā. Tiesa, ne visi to prasa, jo atsevišķi biodegvielas ražotāji uzskata, ka var pārdot saražoto biodegvielu bez tiešā atbalsta,” akcentēja ministrs.

Jau ziņots, ka šā gada janvārī Pavļuts atzina, ka programmas “Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003-2010)” mērķis bija nodrošināt, ka biodegviela sasniedz 5,75% no 2010.gadā tirgū laistās degvielas pašu patēriņam, tomēr faktiski biodegvielas īpatsvars kopējā tautsaimniecībā un degvielas tirgū 2010.gadā bijis 2,96%.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+