Foto: Reuters, AFP, AKG Images, EPA / Scanpix / LETA

Astoņas apaļas jubilejas, kuras 2019. gadā nedrīkst palaist garām. Arī Sv. Ģertrūdes baznīcai 0

Katru gadu pasaulē svin kāda pazīstama kultūras darbinieka vai iestādes apaļu jubileju, tomēr šogad jubilāru saraksts īpaši košs un bagātīgs. Lūk, kādos notikumos šogad būs iespēja piedalīties Latvijā un citur Eiropā.

Reklāma
Reklāma

350 gadu kopš Rembranta nāves

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā 55
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Lasīt citas ziņas

2019. gadā aprit 350 gadu kopš slavenā holandiešu gleznotāja Rembranta van Rijna (5.07.1606-1.10.1669) nāves, un jau 15. februārī sāksies virkne sarīkojumu, ar kuriem viņš tiks pieminēts visa gada garumā.

Amsterdamas Rijksmuseum rīko apjomīgāko Rembranta ekspozīciju, kāda jebkad notikusi – tajā tiks izstādīti visas 22 muzeja krājumā esošās gleznas, 60 zīmējumi un 300 gravējumi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rembranta māja-muzejs rīkos trīs izstādes, bet Amsterdamas Pilsētas arhīvs līdz 7. aprīlim piedāvā iepazīt mākslinieka dzīvesstāstu.

Hāgā Mauritshuis līdz 15. septembrim izstādījis 15 Rembranta otai piedēvētas gleznas; viņa agrīno darbu izstāde aplūkojama Leidenes Lakenhala muzejā, bet Frīzes muzejs izveidojis gleznotāja sievai un mūzai Saskijai veltītu ekspozīciju.

Vecajai Sv. Ģertrūdes baznīcai – 150

Tepat Rīgā apaļu jubileju svinēs viens no skaistākajiem galvaspilsētas dievnamiem – Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca, un arī šo jubileju atzīmēsim ar daudzveidīgu sarīkojumu programmu.

Dievnama un draudzes vēsturē atspoguļojas Latvijas identitāte cauri laikiem – kopā savijas baltvācu kultūras telpa un latviešu mūzikas izaugsme; dzimtenes mīlestības kliedziena “Dievs, Tava zeme deg” pirmatskaņojums 1944. gadā un sūra cīņa par pastāvēšanu padomju režīmā; draudzes atdzimšana un neskaitāmas vērienīgas mūzikas norises atjaunotajā Latvijas Republikā.

150 gadi tiks svinēti 150 dienas no 2. marta līdz 28. jūlijam, kad paredzēti vairāk nekā 20 notikumi – zinātniska konference, 11 koncerti ar 15 ērģelnieku, kamerorķestra “Sinfonia Concertante”, koru “Ave Sol”, “Kamēr…” piedalīšanos, īpaši dievkalpojumi, Baznīcu nakts aktivitātes.

Plašajā Ģertrūdei – 150 koncertu piedāvājumā nozīmīga vieta ir zcilajām Zauera ērģelēm, kura atjaunošanas posms noslēdzas 2019. gada pavasarī. Ērģeļu un kamermūzikas koncertos no maija līdz jūlija beigām dzirdēsim latviešu mūziku, vācu un franču romantismu, ērģelnieku duetu, uzstāsies izcili mākslinieki – ērģelnieki Kristīne Adamaite, Larisa Bulava, Ilze Reine, Aigars Reinis, saksofonists Artis Sīmanis, solisti Ieva Parša, Jolanta Strikaite-Lapiņa. Baroka mūzikas lappuses pāršķirs vijolnieki Lāsma Meldere-Šestakova, Vitālijs Šestakovs un ērģelnieks Aigars Reinis.

Reklāma
Reklāma

Īpašs koncerts – Zauera ērģeļu svētki – notiks 4. maijā, kad 12 ērģelnieki dienas garumā izspēlēs 12 ērģeļmūzikas pusstundas, šādi ieskandinot tikko restaurēto ērģeļu spēles galdu.

Nedēļu vēlāk – 11. maijā – klausītājiem būs dota retā iespēja ieklausīties ērģeļu stabuļu un orķestra saspēlē: kamerorķestris “Sinfonia Concertante”, diriģents Guntis Kuzma, iejutīsies ērģeļkoncertu partitūrās, koncerta intriga ir Jēkaba Jančevska jaundarbs soprānam, kamerorķestrim un ērģelēm.

Lūcijas Garūtas kantātes “Dievs, Tava zeme deg” 75. gadadienas atskaņojums paredzēts 10. martā,
koris “Ave Sol” savu 50 gadu jubileju ieskandinās Lieldienu koncertā 21. aprīlī, bet vīru koris “Tēvzeme” savus 70 nosvinēs koncertā 28. aprīlī.

Paredzēti īpaši dievkalpojumi – Dievnama 150 gadu jubilejas dievkalpojums LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga vadībā, dievkalpojums “Kā pirms 150 gadiem”, kas būs vēsturisks ieskats 19. gadsimta dievkalpojumā, 150 gadu garumā skanējušo draudzes dziesmu dievkalpojums, Ģertrūdē slēgto laulību solījumu atjaunošanas dievkalpojums un citi.

18.maijā notiks sevišķs notikums – “Ģertrūde bērniem” ar radošām darbnīcām un ekskursijām.

500 gadu kopš Leonardo nāves

Muzeji un galerijas visā Eiropā sacenšas par krāšņākajām izstādēm renesanses gleznotāja Leonardo da Vinči (15.04.1452-2.05.1519) nāves 500. gadadienas piemiņai. Visvairāk izstāžu iecerēts, protams, Leonardo dzimtajā

Galileja muzejā Florencē izstāde sāksies aprīlī, Leonardiano muzejā Vinči, renesanses ģēnija dzimtajā vietā, kas pamatā koncentrējas uz viņa izgudrojumiem, bet ne tikai, piemiņas izstāde risināsies no aprīļa līdz jūnijam.

Lielbritānijā da Vinči nāves gadadienu pieminēs ar vienlaicīgu izstāžu sēriju 12 pilsētas (no 1. februāra līdz 6. maijam). Katrā no tām būs apskatāmi 550 da Vinči zīmējumi, bet vasarā ciklu noslēgs izstādes Karalienes galerijā Londonā un ziemā – Karalienes galerijā Edinburgā.

Protams, gada spožākais punkts būs izstāde Luvrā rudenī. Tās kuratora mērķis ir savākt kopā 14 līdz 17 mākslinieka gleznas līdzās tām piecām, kas glabājas Luvrā (Ufici galerija gan jau paziņojusi, ka tai lūgtās trīs gleznas drošības apsvērumu dēļ Luvrā nedeponēs), un papildināt vēstījumu ar dokumentiem un svaigākajiem pētījumiem.

Bauhaus kustībai simts

Vācija šogad svin apaļus simts gadus, kopš Valters Gropiuss 1919. gadā nodibināja revolucionāru jaunu arhitektūras skolu Bauhaus.

Atklāšanas festivāls Berlīnes Mākslas akadēmijā jau noslēdzies, taču valsts apmeklētāji aicināti visa gada garumā doties ekskursijā “Grand Tour of Modernism” pa kopumā simt Bauhaus vietām visā Vācijā.

Tāpat šogad tiks atklāti veseli trīs Bauhaus kustībai veltīti muzeji: pirmais vērs durvis jau aprīlī Veimārā, abi pārējie, Desavā un Berlīnē, tiks atklāti septembrī.

Prado 200

Prado muzejs tika atvērts Madridē 1819. gada 19. novembrī, un savus divsimts pastāvēšanas gadus tas svinēs ar vairākām nozīmīgām izstādēm – el Greko, Muriljo un citu mākslinieku dārgumi (līdz 10. martam), pēc tam notiks Velaskesa, Džakometi un citu nozīmīgu spāņu mākslinieku darbu individuālas izstādes.

Prado arī aizsāk ceļojošo izstāžu iniciatīvu – tas uz mēnesi deponēs sava krājuma darbus reģionālajos muzejos. Piemēram, Žorža de Latūra glezna “Aklais spēlmanis” jūnijā tiks deponēta Atlantiskajā Modernās mākslas centrā Grankanārijā, bet jūlijā ceļos uz Menorkas muzeju.

Gistavam Kurbē – 200

Gleznianā Ornansa Austrumfrancijā šogad svinēs gleznotāja reālista Gistava Kurbē (10.06.1819-31.12.1877) divsimto dzimšanas dienu. Šeit iespējams apmeklēt Gistava Kurbē muzeju un studiju, netālajā Flažē atrodas gkeznotāja ģimenes ferma, ko viņš daudzkārt gleznojis, tiek piedāvāti arī astoņi maršruti kājāmgājējiem vai velobraucējiem.

Kurbē studijā notiks viņa zīmējumu izstāde (15. februāris – 29. aprīlis), savukārt sportiski noskaņotie var piedalīties divos māksliniekam veltītos velobraucienos 17. un 18. augustā.

Pēters Brēgels Vecākais

2019. gada 9. septembrī pieminēsim 450 gadus kopš flāmu glezniecības meistara Pētera Brēgela Vecākā (1525-1569) nāves. Nesen noslēgusies viņa darbu retrospekcija Vīnē, taču Beļģijā gaidāma vesela sarīkojumu virkne viņa piemiņai.

Briselē, Beļģijas Karaliskajā bibliotēkā, līdz pat 2020. gada 16. februārim aplūkojamas Pētera Brēgela Vecākā grafikas – pilna to kolekcija. Halleportā, kas ir nocietināti viduslaiku vārti, tiks piedāvāts virtuālās realitātes ceļojums laikā uz 16. gadsimtu un četras Brēgelam veltītas ekskukrsijas gida pavadībā.

Savukārt Bokrijkā, brīvdabas muzejā Genkas pilsētā, vasarā katru dienu notiks divas ģimenes izrādes “Bravo, Brēgela kungs!”.

Bet Maijera van den Berga muzejā Antverpenē apmeklētāji var aplūkot svaigi restaurēto Brēgela gleznu “Trakā Grieta”.

Simts gadu kopš Renuāra nāves

Franču mākslinieks Ogists Renuārs(25.02.1841-3.12.1919) nomira 1919. gada decembrī, un biedrība “Eau et Lumière” (“Ūdens un gaisma”), kas izstrādājusi 12 maršrutus, kuri saista 12 impresionisma glezniecības pārstāvjus, pasludinājusi 2019. par Renuāra gadu.

Ja šogad gribas iet Renuāra pēdās, ir vērts apmeklēt Monmartras muzeju un Renuāra dārzu Parīzē, kurš viņš kādreiz dzīvoja, vai arī aizbraukt uz netālo Kruazī pie Sēnas, kur viņš gleznojas savas upju ainavas.

Šampaņā esošā Renuāra vasaras māja nu kļuvusi par pilnvērtīgu muzeju ar pastāvīgo ekspozīciju, savukārt Kaņjesurmēra Franču Rivjērā, kur gleznotājs pavadīja dzīves pēdējos 12 gadus, kļuvusi par oficiālo Renuāra muzeju. Te glabājas ģimenes mēbeles, 14 gleznas un 30 skulptūras.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.