1818. gada 9. novembrī. Dzimis “Tēvu un dēlu” autors 0
Pirms 200 gadiem Tulas muižnieku ģimenē piedzima viens no 19. gadsimta krievu literatūras klasiķiem, kura darbi atstājuši iespaidu uz tā laika Rietumeiropas rakstniecību, arī uz latviešu literātiem, Ivans Turgeņevs. Pazīstamākie ir stāstu krājums “Mednieka piezīmes”, romāni “Muižnieku ligzda”, “Tēvi un dēli”, “Dūmi”, “Priekšvakarā”. Laikabiedri norādījuši, ka viņš spējis lieliski parādīt tā laika patriarhālās Krievijas kolorītu, “krievu dvēseli”, jaunās paaudzes alkas pēc ideālā. Tulkojumā latviski Turgeņeva stāsti un romāni parādījās visai agri. Vispirms 1854. gadā publicēja stāstu “Rudins” un “Fausts” tulkojumus, bet slavenie “Tēvi un dēli” latviešu versijā iznāca 1862. gadā. 19./20. gadsimta mijas latviešu izdevumi bieži minēja Turgeņeva citātus, piemērotus vienai vai otrai situācijai. 19. gadsimta beigu latviešu jaunā paaudze uzauga ar viņa darbiem, kas, 20. gadsimta 20. gadu teātra kritiķa Rūdolfa Rītiņa vārdiem sakot, “mācīja sevi attīstīt un izkopt dziņu uz visu skaistu, cēlu, dziļu un patiesu, kas mācījušies skatīt dziļāk sevī un citos, cauri ārējai čaulai, pāri maldinošiem vārdiem un pozām”. Literatūrzinātnieku ieskatā, Turgeņeva romāns “Dūmi” bijis viens no tiem, no kuriem iedvesmojušies Reinis un Matīss Kaudzītes, “Mērnieku laikus” rakstot, precīzāk, veidojot Pietuka Krustiņa tēlu. Turgeņeva grāmatas tāpat atstājušas iespaidu uz Apsīšu Jēkaba literāro darbību un filozofes Zentas Mauriņas uzskatiem.
