“Raundhejas dārza aina”

1888. gada 14. oktobrī. Top cilvēces vēsturē pirmie kinokadri 0

Pievieno LA.LV

Pirms 130 gadiem franču ķīmiķis un izgudrotājs Luijs Emē Ogistēns Leprenss, izmantojot mūsdienu kinokamerai attāli līdzīgo hronofotogrāfisko kameru, uzņēma pasaulē pirmo kinofilmu “Raundhejas dārza aina”, kurā redzama viņa dēla un radinieku pastaiga dārzā pie mājas Līdsas priekšpilsētā Anglijā.

Kokteilis
Vai zināt, cikos piedzimāt? Atbilde var atklāt rakstura īpašības, kuras paši nebijāt pamanījuši
RAKSTA REDAKTORS
75 gadus veca latviešu pensionāre uzaicina 500 viesus uz kāzām, kurām nav lemts notikt. Aiz ielūgumiem slēpjas smaga ģimenes traģēdija
Astrologu padomi jūlija izskaņai: ko katrai zodiaka zīmei vēl jāpaspēj paveikt, lai augusts būtu veiksmīgs un piepildīts
Lasīt citas ziņas

Nav zināms, cik garš sižets bija sākotnēji, taču līdz mūsdienām saglabājies vien tik, lai pietiktu divām sekundēm. Filmēšana notika, izmantoja viena objektīva kameru un rulona veida papīra 54 mm fotofilmu.

Kadru attēlošanas biežums bija 12 kadri sekundē. Kameru Leprenss konstruēja pats, taču filmiņa bija amerikāņu izgudrotāju Džordža Īstmena un Viljama Vokera darinājums.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Raundhejas dārza ainai” vēlāk sekoja vēl citi eksperimentālie sižeti – “Transporta kustība uz Līdsas tilta” un “Akordeonists”.

Leprenss turpināja darbu pie filmēšanas tehnoloģiju uzlabošanas, taču pasaules slavu tas viņam neatnesa.

1890. gada septembrī viņš noslēpumainā kārtā pazuda bez vēsts no vilciena Dižona – Parīze. Netika atrasts ne viņa līķis, ne bagāža.

Konkrēta izskaidrojuma šim notikumam nav, taču iespējams, tas bija saistīts ar konkurenci.

Uzņemto dārza pastaigas ainu izgudrotājs publiski nebija demonstrēja un līdz 20. gadsimta 30. gadiem, kad filmiņa nonāca muzejā Londonā, par to nebija plaši zināms.

Tikai 1989. gadā, izmantojot mūsdienu digitālās tehnoloģijas, to atbilstoši apstrādāja un padarīja apskatāmu.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI