Pirms 80 gadiem, 1935. gada 20. novembrī, Valsts prezidents Alberts Kviesis un kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis izdeva pavēli Nr. 332 armijai un flotei – “Karavīriem un visām karaspēka vienībām (komandām) sveicināt Brīvības pieminekli”.

Lasītākie

Kokteilis

Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro

“Katru reizi ir šoks! Jūs dzīvojat…” Britu latviete salīdzina dzīvi Latvijā un Apvienotajā Karalistē

Kokteilis

Astrologi atklāj katras zodiaka zīmes lāstu, no kura aizbēgt ir teju neiespējami

Lasīt citas ziņas

Tādējādi Brīvības piemineklis kļuva par Latvijas vēsturē pirmo militāri sveicināmo monumentu. Pēc reglamenta, piemineklis bija jāsveicina, ejot tam garām līdz 50 soļu attālumā. Šī zona sākās pie Pilsētas kanāla tiltiņa un beidzās pie Brīvības un Raiņa bulvāra krustojuma. Karavīram četrus soļus pirms pieminekļa celtnes bija jāpieliek roka pie cepures un jāpagriež galva, bet četrus soļus aiz pieminekļa roka bija jānolaiž un galva jāpagriež taisni. Vienībai komandu sveicināšanai deva 20 soļus pirms pieminekļa. Tolaik gar pieminekli stiepās tramvaja līnija, un militārpersonai simbols bija jāsveicina arī tramvajā – “Braucot sēdus, kājās nav jāceļas”.