1940. gada 8. februārī. “Kāpēc mūsu rūpniecība nesaņem no PSRS jēlvielas?” 0
Pirms 80 gadiem sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš valsts vadītājam Kārlim Ulmanim ziņoja par noskaņojumu, kāds ārpolitiskās situācijas dēļ 1939./1940. gadumijā valda rūpnīcu strādnieku vidū: “Novembra un decembra mēnesī pagājušā gadā strādniekos vēl vienmēr dzīvas pārrunas sakarā ar Krievijas un Vācijas noslēgto līgumu un līgumiem, kādus noslēdza Baltijas valstis ar Krieviju.
Viena daļa, pie kuriem pieskaitāms vairums latviešu strādnieku, noslēgto līgumu uzņēma ar nopietnu klusēšanu, kā smagu nastu, no kuras tagadējos apstākļos mums nav bijis iespējams izvairīties.
Mazs procents latviešu strādnieku, kuri komplektējas no bijušiem komunistiem un sociāldemokrātiem, uzsāka darba vietās mutisku aģitāciju, uzsverot, ka noslēgtais līgums esot tikai sākums Padomju Krievijas varas un kārtības nodibināšanai Latvijā; ka šī kārtība nākšot īsi pēc krievu karaspēka novietošanās Latvijā, tas esot pavisam skaidrs. (..)
Kad sākās somu–krievu konflikts, arī kreisos strādniekos izcēlās apjukums. Uz uzstādītiem jautājumiem, kur tad nu paliekot Krievijas miermīlīgās attiecības pret saviem kaimiņiem, kreisie strādnieki nav varējuši dot jaunam apstāklim kaut cik strādnieku prātiem un jūtām pieņemamu izskaidrojumu. (..)
Šī gada janvāra mēnesī strādnieku pārrunās izpaužas rūpes par darbu, izpeļņu, cenām, ārstēšanos un citām praktiskās dzīves vajadzībām. (..) Visumā, neraugoties uz dibinātām saimnieciska rakstura rūpēm (..) kā visai raksturīgus varu pievest ziņojumus, kas nākuši no Iļģuciema rajonā dzīvojošiem strādniekiem: “Kad izcēlās Polijas–Vācijas karš, visur dzirdēja uztrauktas balsis – kas būs ar mūsu Latviju.
Jaunatne runāja, lai tik Hitlers nākot ar saviem tankiem uz Latviju; cik pa dienu atsūtīšot, tik pa nakti ar benzīna pudelēm iznīcināšot. Kad Latvija noslēdza ar PSRS savstarpējās palīdzības līgumu, tad daudzi atviegloti nopūtās. PSRS taču pasargāšot Latviju no vācu briesmām un, galvenais, došot Latvijas rūpniecībai tik nepieciešamās jēlvielas.” (..) Galvenā lieta, ko strādnieki nevar izprast: kāpēc mūsu rūpniecība nesaņem no PSRS jēlvielas?”
