1988. gada 13. oktobrī. Sāk izmeklēt Litenes traģēdiju 0
Pirms 30 gadiem, reaģējot uz “pārbūves” un atmodas procesu atraisīto sabiedrības spiedienu, kā arī rakstu sēriju “Lauku Avīzē”, Latvijas PSR prokuratūrā ierosināja krimināllietu un sāka izmeklēšanu par latviešu virsnieku nogalināšanu Litenes armijas vasaras nometnē 1941. gada jūnija beigās un jūlija sākumā.
Tā bija pirmā reize, kad visus padomju okupācijas gadus slēptais, bet tautā dzīvais jautājums par “Latvijas armijas Katiņu” Litenē un Ostraviešu nometnē tika pacelts valsts iestāžu līmenī.
1988. gada 26. oktobrī LPSR prokurora pirmā vietnieka Valentīna Daukša un izmeklēšanas daļas priekšnieces Ritas Aksenokas klātbūtnē un arheologu Māra Atgāža un Andreja Vaska vadībā Sitas silā pie Litenes liecinieku uzrādītā vietā tika atrakti 11 “mums nezināmu cilvēku pīšļi”.
Pazīmes liecināja, ka atrastie, gandrīz visi – gados jauni vīrieši, bija 24. teritoriālā korpusa karavīri (tā pēc okupācijas 1940. gadā pārdēvēja Latvijas armiju, ko iekļāva PSRS armijas sastāvā), kas krituši par upuri staļiniskā padomju režīma represīvajām akcijām, kādas nometnē plaši sākās 1941. gada 14. jūnijā un turpinājās nākamajās nedēļās.
Kopumā Litenes nometnē apcietināja un deportēja apmēram 560 latviešu karavīrus, pārsvarā virsniekus. Tos, kuri pretojās, nošāva.
Lēš, ka Litenē nošauti apmēram 50 karavīri. Viņu kapavietas lielākoties nav zināmas, jo upurus sameta steigā sagatavotās bedrēs turpat mežā.
Sitas silā ekshumētos cilvēkus 1989. gadā pārapbedīja pie Litenes kapiem, kur šobrīd atrodas memoriāls.
Diemžēl krimināllieta dokumentu trūkuma dēļ 1990. gada 28. jūlijā tika izbeigta.
