Ādolfs Alunāns (1848 – 1912).
Ādolfs Alunāns (1848 – 1912).
Ādolfs Alunāns (1848 – 1912).

1848. gada 11. oktobrī. Dzimis latviešu teātra tēvs 0

Pirms 170 gadiem Jelgavā pagasttiesas rakstveža ģimenē piedzima dramaturgs, aktieris, režisors un latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns. Ā. Alunāns ir arī latviešu dramaturģijas pamatlicējs un daudzu populāru humoristisku kupleju autors, tautā iecienītā “Zobgala kalendāra” sagatavotājs. Viņa māte vāciete bija centusies audzināt dēlu vāciskā garā, tomēr puisī virsroku guva tēva jaunlatviskais noskaņojums. Pirmo teātra pieredzi Ādolfs guva Baltijas vācu teātros.

Reklāma
Reklāma
Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 264
VIEGLAIS TESTS. Ja nevari atbildēt 100% pareizi uz šiem jautājumiem, tad tu neesi pārāk gudrs
Lasīt citas ziņas

1870. gadā viņš uzņēmās vadīt Rīgas Latviešu biedrības teātri, savukārt 19. gadsimta beigās izveidoja latviešu teātri arī Jelgavā. Teātra mīlestību latviešos Ā. Alunāns citastarpā iepotēja ar naivām un didaktiskām, taču jestrām dziesmuspēlēm, kas šad tad jaunā manierē iestudētas arī mūsdienās.

Populārākās ir “Mucenieks un muceniece”, “Džons Neilands”, “Seši mazi bundzinieki”.
CITI ŠOBRĪD LASA

Laikabiedrs un Ādolfa Alunāna draugs Kārlis Brīvnieks atmiņās raksta, ka teātra tēvs bijis liels saviesīgas dzīves cienītājs, tomēr pārlieku draudzējies ar alkoholu un tieši tas, iespējams, bijis samērā ātrās aiziešanas iemesls.

Ārsts Ā. Alunānam dažus mēnešus pirms nāves bija aizliedzis dzert, taču dramaturgs pēc īsa atturības brīža nespējis atturēties no konjaka pudeles. “Tūliņ Alunāns saslima no jauna un pēc dažām dienām nomira,” 1927. gadā minēja Brīvnieks, atzīmējot, ka Ā. Alunānam bijušas arī sliktas attiecības ar Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieku, nākamo Latvijas Valsts prezidentu Jāni Čaksti.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.