Lielbritānija piektdien oficiāli noraidījusi iespēju pagarināt pārejas periodu pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).
Kabineta kancelejas ministrs Maikls Govs, kurš šobrīd ir augstākā par breksitu atbildīgā amatpersona, pavēstīja, ka videokonferences formātā notikusi “konstruktīva ES apvienotās komitejas sanāksme”, kurā piedalījies Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Marošs Šefčovičs.
“Es oficiāli apstiprināju, ka Apvienotā Karaliste nepagarinās pārejas periodu, un laiks pagarināšanai tagad ir pagājis,” tviterī informējis Govs.
“2021.gada 1.janvārī mēs atgūsim kontroli un atgūsim savu politisko un ekonomisko neatkarību.”
Lielbritānija ES pameta 31.janvārī, un abām pusēm ir laiks līdz gada beigām, lai vienotos par savām turpmākajām attiecībām.
Šobrīd Apvienotā Karaliste joprojām atrodas ES iekšējā tirgus un muitas ūnijas sastāvā, ir spiesta pakļauties bloka tiesību normām un veikt iemaksas tā budžetā. Taču, ja pārejas perioda laikā vienošanos neizdosies panākt, tirdzniecību starp abām pusēm turpmāk regulēs Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) normas, kas paredz dažādas muitas barjeras.
Lai gan sarunās ar ES par jauno tirdzniecības līgumu vērā ņemamu progresu nav izdevies panākt, Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons kategoriski atteicies lūgt pārejas perioda pagarināšanu, ko pieprasa opozīcija un daļa uzņēmēju.
