25. aprīlis – starptautiskā pingvīnu diena. Antarktikas “karaļus un imperatorus” nu apdraud kas globāli nāvējošs 5
Antarktikā, kur gaisa temperatūra var noslīdēt pat līdz -60°C, 17 pingvīnu sugas ik dienas cīnās par izdzīvošanu ekstremālajos apstākļos, taču nu ledus karaļvalsts valdniekus ir piemeklējis jauns izaicinājums – nāvējošs putnu gripas paveids, vēsta kanāls “National Geographic”.
Pingvīni ir sastopami tikai planētas dienvidu puslodē, pamatā Antarktīdā, izņemot Galapagu pingvīnus, kas dzīvo ekvatora tuvumā, Galapagu salās un Ekvadorā, Dienvidamerikā. Populārākās pingvīnu sugas ir karaliskie un imperatorpingvīni, kas savu nosaukumu guvuši no to majestātiskā izskata un izturēšanās.
Imperatorpingvīni pēc auguma ir lielākā pingvīnu suga, kas var sasniegt līdz pat 122 cm garumu un svaru līdz 45 kg. Savukārt karaliskie pingvīni izceļas ar savu grezno, krāsaino apmatojumu. Tiem ir spilgti oranži plankumi galvas sānos un augšējā krūšu daļā, kas tos padara par vieniem no fotogēniskākajiem putniem uz Zemes.
Prasme pielāgoties ir galvenais iemesls, kas pingvīniem ļāvis izdzīvot ledainajos vējos. Tiem ir ļoti bieza spalvu kārta un zemādas tauku slānis,
lai uzturētu ķermeņa siltumu. Dažas pingvīnu sugas, piemēram, imperatorpingvīni, veido blīvas grupas, lai kopīgi saglabātu siltumu un patvertos no aukstā vēja.
Izturība viennozīmīgi ir īpašība, kas pingvīnus atšķir no pārējiem dzīvniekiem, un šķiet, ka tie ir prasmīgi pielāgojušies dzīvei grūtajos apstākļos. Bet diemžēl realitātē pingvīni ir apdraudēti. Lai pievērstu uzmanību šo cēlo putnu aizsardzībai, katru gadu
25. aprīlī tiek atzīmēta Pasaules pingvīnu diena. Šī diena ir izvēlēta, jo tieši aprīļa beigās lielākā daļa pingvīnu sugu sāk savu migrāciju uz ziemeļiem no Antarktikas.
Svinot Pasaules pingvīnu dienu, kanāls “National Geographic” aicina pievērst lielāku uzmanību pingvīniem un to nozīmei, kā arī atklāt jaunus, unikālus faktus par tiem!
