Būmeisters: Dziļi cienu Liepiņa kunga nostāju. Mēs mākslu nevaram skatīties atrauti no laikmeta 15
Dziesmu svētku saturā parādās arī politika. Kaspars Dimiters, kas ir vārdu autors daudzām dziesmām, arī mūziķis pats, viņš apliecinājis savu prokrievisko attieksmi, un komponists Zigmārs Liepiņš pateicis, ka viņš negrib Dziesmu svētkos vairs tādu sevis komponētu dziesmu dzirdēt, ko sacerējis Dimiters.
“Es arī būšu Dziesmu svētku dalībnieks jau piekto vai sesto reizi, un es dziļi cienu Liepiņa kunga nostāju. Es uzskatu, ka mēs, tas ir pierādījies šogad īpaši, mākslu nevaram skatīties atrauti no laikmeta, – mākslai vienmēr ir tās autors, radītājs, un tas atšķir to mākslu, kuru radījis cilvēks, no tās mākslas, kuru drīz mēs baudīsim, kuru radījis mākslīgais intelekts,” tā TV24 raidījumam “Preses klubs” savu viedokli atklāja Kārlis Būmeisters mūziķis, EP ECR frakcijas padomnieks.
Līdzīgi kā vēsture, kura plūst, kuras uztvere plūst un ir tāda nedaudz fluīdi plūstoša, tāda pati ir arī attieksme pret mākslu. Lai arī šai dziesmai kā tādai nav ne vainas, es respektēju Liepiņu.
Un vēl vairāk – Būmeistaram ir liels prieks arī kā autortiesību entuziastam par to, ka sabiedrībā pirms 10 gadiem gan jau ka būtu pieņemami šis, bet šobrīd vairs tā nav: “Intelektuālā īpašuma kontekstā mēs kā sabiedrība,
šķiet, esam sapratuši, ka mākslas darbs nepieder vairs tautai, bet tam , kas to radījis. Šim cilvēkam ir visas tiesības to ierobežot vai kontrolēt tās dzīves ciklu.
Liepiņš to izdarīja, neraugoties uz to, vai kādam patīk vai nepatīk.
Otrs jautājums arī nav ne pavisam vienkāršs, jo tas ir pietiekoši delikāts. Es piekritīšu, kā Kārlis saka, ka sports tāpat kā māksla nav pats par sevi atrauts no politikas. Kā teica Andris Sprūds Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs (P), RSU Eiropas studiju fakultātes profesors,
šīs visas lietas ir savstarpēji saistītas ar laikmetu – visas runas pieminekļiem un ielu nosaukumiem, protams, ka tas ir daļēji arī mūsu identitātes pārvērtēšana kara apstākļos. Tam ir zināms pamats.
Tēma ir sarežģīta, arī pats Zigmārs Liepiņš kā viens no autoriem šo radošo, muzikālo gabalu ir atsaucis – tā ir viņa kā autora izvēle, tās ir viņa tiesības, tam piekrīt arī Sprūds.
