Andris Bačkurs.
Andris Bačkurs.
Foto: publicitātes

Andris Bačkurs: Covid -19 ir izgaismojis sociālās nozares atalgojuma problēmu 2

Kārtējo reizi valdības līmenī tiek diskutēts par atalgojuma palielināšanu pedagogiem, ārstiem. Protams, tas ir apsveicami, jo uzskatu, ka viņiem ir jāsaņem adekvāta samaksa par savu darbu, tomēr kārtējo reizi tiek aizmirsts par sociālajā nozarē strādājošo atalgojumu.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Atraktīvā stiliste Žanna Dubska publisko savu kailfoto un mudina tautu meklēt papardes ziedu 46
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai nu vakcinējies, vai arī dzīvo ar citiem noteikumiem!” Ēķis par savu draugu nāvi no Covid-19 un vakcināciju 108
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vai patiesībā viss bija citādi? Iespējams, atklāts patiesais iemesls, kāpēc princis Harijs un Megana Mārkla pameta britu karalisko ģimeni 22
13 stundas
Lasīt citas ziņas

Covid-19 krīzes laikā sociālajā nozarē strādājošajiem piemaksas tika noteiktas tikai 50% atalgojuma apmērā, salīdzinot ar medicīnas jomā strādājošajiem noteikto 100% algas piemaksu, kā arī saņēmēju skaits, kas saņēma šīs Labklājības ministrijas (LM) plānotās piemaksas, bija labi ja 1/3 no visiem nozares darbiniekiem. Kaut gan jāatzīmē, ka sociālajā nozarē strādājošie decembrī, janvārī un februārī bija Covid-19 krīzes epicentrā.

No vienas puses rodas iespaids, ka valdība sniedz palīdzīgu roku sociālajā sfērā strādājošajiem, paredzot kaut 50% piemaksu par darbu ar Covid -19 inficētām personām vai to kontakpersonām, bet tikai retais zina, kāds birokrātiskais slogs tiek uzlikts, lai šo piemaksu saņemtu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Respektīvi, lai noteiktu piemaksu, vadoties pēc ministrijas vadlīnijām, ir jānosaka, procentuāli cik daudz laika katrs darbinieks strādā ar inficētajām personām.

Ja darbinieks šo personu aprūpē ir iesaistīts mazāk kā 50% no sava darba laika, tad piemaksa ir nosakāma vien 25 % apmērā. Vai tas ir godīgi, ja darbinieks jebkurā gadījumā ir pakļauts riskam, strādājot ar vienu vai desmit inficētajiem, lai katrs spriež pats.

Izklausās netaisnīgi. Kā šāda situācija izveidojusies?

Sociālās aprūpes darbinieki līdz šim savu darbu darījuši, klusu ciešot, vien 2018. gada rudenī piesakot vienas dienas streiku, kurā mēģināja vērst uzmanību uz zemā atalgojuma sistēmu. Toreiz tika prezentēti arī skaitļi, piemēram, aprūpētāja alga minimālās algas 430 eiro apmērā; sociālajam aprūpētājam, sociālajam rehabilitētājam — no 445 eiro līdz 517 eiro.

Pašreiz VSAC darbiniekiem papildus atalgojumam tiek nodrošinātas dažādas piemaksas, līdz ar to, kopējais atalgojums varētu būt pat par 100 eiro vairāk, kamēr pašvaldības sociālās aprūpes centru darbiniekiem netiek piemaksātas piemaksas.

Arī sociālajos dienestos strādājošie pirmo reizi “izgāja ielās” aizvadītā gada rudenī, kad plašu sašutumu raisīja Finanšu ministrijas plāns sociālajiem darbiniekiem uzlikt par pienākumu veikt minimālo sociālo iemaksu administrēšanu, kas ir pretrunā ar sociālā darbinieka profesijas principiem – būt par atbalstu cilvēkam, nevis par soģi.

Kāpēc tāda atšķirība? Vai apakšā neslēpjas dažādas amatu kategorijas, kamēr publiskajā telpā izskan tikai vidējie cipari?

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par valstī noteikto vidējo mēnešalgu – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē; informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs; ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.

Turklāt Labklājības ministrija ir radījusi sociālajā jomā strādājošo konkurenci starp valsts un pašvaldības sociālās aprūpes iestādēm, jo Valsts sociālās aprūpes iestādēs atalgojumu nosaka, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem, savukārt pašvaldību, pamatojoties uz pašvaldību apstiprinātajiem amatu vienību sarakstiem un izpratni par to, cik liels atalgojums sociālajā jomā strādājošajiem ir nepieciešams, un to tarifi bieži vien ir zemāki, kas veicina pašvaldību nepieciešamību šo problēmu risināt ar piemaksu palīdzību.

Šobrīd, pamatojoties uz LM sniegto informāciju par valsts sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojumiem bez piemaksām, zemākā bruto mēnešalga sastāda 500 eiro mēnesī, un to saņem centru pirmās kategorijas aprūpētāji.

Šai amata grupai augstākais atalgojums otrajā kategorijā ir 608 eiro. Tikmēr sociālajiem aprūpētājiem otrajā kategorijā bruto mēnešalgas apmērs ir 680 eiro, bet trešās kategorijas – 802 eiro. Tikmēr pašvaldībās sociālajā jomā strādājošo atalgojums visā Latvijā ir mainīgs, kas saistīts ar katras pašvaldības budžeta iespējām un izvirzītajām prioritātēm, līdz ar to jau ilgstoši izveidojusies situācija, ka atalgojums ir zemāks gan dažādu pašvaldību sociālajos dienestos, gan zemāks pašvaldību sociālās aprūpes centros, salīdzinot ar valsts sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojumu.

Kam tad īsti valstī ir augstākie atalgojuma apmēri?

Augstākie atalgojuma apmēri valsts sociālās aprūpes centros ir sociālajiem darbiniekiem, kuri pirmajā kategorijā bruto saņem 745 eiro mēnesī, otrajā – 920 eiro mēnesī, bet trešajā – līdz pat 1190 eiro mēnesī. No VSAC darbiniekiem tieši sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji, interešu pulciņu audzinātāji, psihologi, logopēdi, sociālie audzinātāji un aprūpētāji strādā tiešā saskarē ar klientiem.

Lielākoties viņu darba kvalitāte ir tā, kas rada apmierinātību un komforta sajūtu klientiem – cilvēkiem, kuriem nepieciešamas papildus rūpes un valsts atbalsts, vadot savas mūža dienas valsts vai pašvaldības sociālās aprūpes centros.

Vai ir iespējams sagaidīt uzlabojumus tuvākajā laikā? Kādu rīcību sagaidiet no iesaistītajām pusēm un Labklājības ministrijas?

Uzskatu, ka labklājības ministrei ir nepieciešams vairāk aizstāvēt savu nozari un rūpēties, lai paši nozarē strādājošie nebūtu tie, kas saņem sociālos pabalstus, bet otrādi – saņemtu pienācīgu atalgojumu. Īpaši šogad, kad veiktas būtiskas izmaiņas normatīvajos aktos attiecībā uz sociālo palīdzību, kas, no vienas puses ir apsveicami, bet, no otras puses, rada situāciju, kad paši sociālie darbinieki sāk rēķināt, ka no darbinieka varētu kļūt par klientu.

Un nevar dalīt pašvaldības un valsts sociālajā nozarē strādājošos. Līdz ar to vienīgā iespēja, kā samazināt konkurences apstākļus starp pašvaldības un valsts sociālajā nozarē strādājošiem, ir noteikt likumā, ka sociālajā nozarē strādājošajiem ir vienāds atalgojums – gan valsts, gan pašvaldības iestādēs. Tādējādi pašvaldības sociālās aprūpes centru darbiniekiem varētu maksāt tādas pašas algas kā valsts, pie tam visi sociālās nozares strādājošie ir pelnījuši atalgojuma palielināšanu, tāpat kā medicīnas jomā strādājošie un pedagogi.

Sociālais darbs ir jādala divās daļās: sociālās aprūpes institūcijās un darbs sociālajos dienestos, jo pienākumi un darba specifika tomēr ir atšķirīgi.

Sociālajos dienestos sociālais darbinieks ir atbildīgs gan par svarīgu lēmumu pieņemšanu, gan sociālo pakalpojumu, kā arī viņam jāspēj ātri reaģēt krīzes situācijās sociālās palīdzības jomā, jāveic dzīves vietu apsekošana, kuru veikšanas laikā mēdz pastāvēt apdraudējums veselībai, reizēm arī dzīvībai, bet, tā kā normatīvie akti nenosaka obligātas veselības apdrošināšanas nepieciešamību no darba devēja puses, tas ir katra darbinieka paša pārziņā.

Turklāt reti kurš ir lietas kursā, cik daudzveidīgi pienākumi sociālajos dienestos strādājošajiem ir jāveic, turklāt ne vienmēr tie ir atrunāti ministru kabineta noteikumos.

Šaubos, vai kādā citā profesijā strādājošajam vienlaikus jāorientējas arī ar veselības aprūpi saistītos jautājumos, piemēram, informējot ģimenes ārstus par izziņām, kādas jāsagatavo, lai klients saņemtu kādu sociālo pakalpojumu. Reti kurš, zina, ka sociālajiem darbiniekiem ir jāorientējas arī ieņēmuma dienesta jautājumos.

Tieši sociālie darbinieki konsultē, kā, piemēram, asistenta pakalpojuma sniedzējam elektroniski reģistrēt saimniecisko darbību vai iesniegt kādu atskaiti, jo, redz, attiecīgā dienesta darbinieki klātienē klientus vai nu nepieņem, vai rindā jāgaida vairāk nekā mēnesis.

Tāpat sociālajiem darbiniekiem ir lieliski jāorientējas ar juridiskām niansēm saistītos jautājumos, piemēram, konsultējot, visbiežāk sievietes, laulības šķiršanas un uzturlīdzekļu piešķiršanas jautājumos.

Te uzskaitīt varētu gari un plaši – sociālajiem darbiniekiem nācies pat nodrošināt mēbeļu nešanu, lai kādam dzīves pabērnam iekārtotu kaut minimāli cilvēka dzīvei cienīgu mitekli, līdz paša cilvēka izvadīšanai un bēru pasākuma organizēšanai.

Īpaši pēdējā laikā iezīmējas situācija, ka radinieki atsakās apbērēt savus piederīgos, un tad vienīgais risinājums – iet prasīt sociālajā dienestā. Covid-19 radītā krīze sociālos darbiniekus atsevišķās pašvaldībās padarījusi arī par skolēnu pārtikas paku satura plānotājiem, komplektētājiem un izdalītājiem.

Vai tas bijis atrunāts kādos noteikumos? Noteikti nē, bet šie cilvēki ies un darīs, jo personīgi izjūt nepieciešamību palīdzēt līdzcilvēkiem.

Vai nav tā, ka šajā nozarē strādāt vēlas aicinājuma vadīti, nevis materiālu iemeslu pēc, sevišķi ņemot vērā šo milzīgo plaisu atalgojuma ziņā?

Protams, jāatzīmē, ka šajā profesijā var strādāt cilvēki ar augstām morāles un cilvēciskajām vērtībām, jābūt spējīgiem ievērot konfidencialitāti, saglabāt profesionālās ētikas normas, pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kompetenci, kas ir laikietilpīgi un var radīt arī finansiālus izdevumus.

Profesijas standarts paredz sociālā darbinieka ieguldījumu sociālā darba prakses un pētniecības attīstībā un valsts sociālās politikas veidošanā.

Augstās prasības profesijas kompetencei un neatbilstošs materiālais un garīgais atalgojums noved pie darbinieku izdegšanas un nevēlēšanās apgūt šo profesiju jauniešu vidū. Jau vairākus gadus trūkst sociālo darbinieku gan sociālajos dienestos, gan sociālo pakalpojumu sniedzējos.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums un ar to saistītie noteikumi paredz sociālajā darbā strādājošo maksimāli saņemamo atalgojumu atbilstoši saimei, pie kuras attiecīgais amats pieder, taču tikai dažās pašvaldībās darbinieki saņem maksimāli pieļaujamo atalgojumu.

Plaisa darbinieku atalgojumā ir diezgan liela, atalgojums atkarīgs no pašvaldības budžeta iespējām un no vadības attieksmes pret sociālo darbu (normatīvajos aktos varētu paredzēt augstāku minimālo atalgojuma slieksni konkrētai amatu saimei).

Kā Jūs domājat, kā var uzlabot situāciju ar nodarbinātību sociālajā sfērā?

Adekvāts atalgojums ir viens no būtiskākajiem instrumentiem arī profesijas prestiža veidošanā. Pašvaldību sociālās aprūpes institūcijās jau pastāv problēmas atrast kvalificētus sociālā darba speciālistus, iespējams, diezgan zemā atalgojuma dēļ.

Darbs ar veciem un slimiem cilvēkiem prasa no darbiniekiem īpašu pacietību un morālu noturību. Nevienlīdzīgais atalgojums starp valsts un pašvaldību sociālās aprūpes institūciju darbiniekiem veicina naidīgu gaisotni, ir kā strīdus objekts, kas neatvieglo darba devēja uzdevumu nokomplektēt kompetentus, kvalificētus sociālā darba speciālistus savā sociālās aprūpes institūcijā.

Līdzīgi ir sociālajos dienestos – dinamiskais un psiholoģiski izdedzinošais darbs nereti atturēs cilvēku strādāt šajā jomā, ja tādu pašu vai ievērojami augstāku atlīdzību var nopelnīt, strādājot citā nozarē, kur, pārnākot mājās, nav jādomā, kurā ģimenē atkal uzvirmos vardarbība un, vai naktī nebūs jādodas sniegt atbalstu ģimenei, kurai deg māja. To, ka atbalsts sociālajā sfērā strādājošajiem ir nepieciešams, diemžēl, redz retais.

Līdz ar to, lai izbeigtu gadiem esošo praksi, kad tika radīts mākslīga konkurence starp pašvaldības un valsts sociālo nozari ir nepieciešams:

SAISTĪTIE RAKSTI

1. Noteikt likumā, ka visiem sociālajos dienestos strādājošajiem atbilstoši kategorijām ir līdzvērtīgs atalgojums, tāpat kā tas ir līdzvērtīgs atbilstošās kategorijas darbiniekiem valsts un pašvaldības sociālās aprūpes centros.

2. nodrošināt nediskriminējošu attieksmi piešķirto piemaksu ziņā starp dažādiem sociālās jomas speciālistiem (piemēram, kāpēc valsts varēja paredzēt mērķdotāciju sociālajiem darbiniekiem darbam ar ģimeni un bērniem, bet nav paredzēta piemaksa sociālajam darbiniekam, kurš strādā ar atkarīgajiem vai personām ar funkcionāliem traucējumiem).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Atraktīvā stiliste Žanna Dubska publisko savu kailfoto un mudina tautu meklēt papardes ziedu 46
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai nu vakcinējies, vai arī dzīvo ar citiem noteikumiem!” Ēķis par savu draugu nāvi no Covid-19 un vakcināciju 108
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vai patiesībā viss bija citādi? Iespējams, atklāts patiesais iemesls, kāpēc princis Harijs un Megana Mārkla pameta britu karalisko ģimeni 22
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paplašinātas pulcēšanās iespējas gan privātos, gan publiskos pasākumos. Kad izmaiņas stāsies spēka? 20
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 167
2 dienas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai nu vakcinējies, vai arī dzīvo ar citiem noteikumiem!” Ēķis par savu draugu nāvi no Covid-19 un vakcināciju 108
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš aicina līgot saprātīgi un atbildīgi 33
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lembergs tiesas procesa laikā organizējis prokura izsekošanu! Ko vēl atklāj “Lemberga lietas” materiāli? 42
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paplašinātas pulcēšanās iespējas gan privātos, gan publiskos pasākumos. Kad izmaiņas stāsies spēka? 20
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Horvātijas futbolisti izšķirošajā spēlē uzvar Skotiju, nodrošinot iekļūšanu astotdaļfinālā
00:05
LE
LETA
Ziņas
Anglijas futbolisti izcīna pirmo vietu apakšgrupā
00:02
LE
LETA
Ziņas
Irāna: ASV nobloķējušas Irānas mediju tīmekļa vietnes 1
22:52
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Karstajos Jāņos – vēsu prātu! Kādi ir līdzšinējie Līgo un Jāņu gaisa temperatūru rekordi? 4
3 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA: Kā svinēsiet vasaras saulgriežus? 1
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mūsā pie Bauskas sasniegts ūdens temperatūras rekords. Līdz cik grādiem sakarsis ūdens upē? 5
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Anglijas futbolisti izcīna pirmo vietu apakšgrupā
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
“Ryanair” izpilddirektors atklāj, kāpēc nolemts atvērt lidmašīnu bāzi Rīgā pandēmijas laikā 16
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatība: Vairums vakar atklāto gadījumu reģistrēti divās pilsētās 4
9 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
10 vērtīgi dārznieces padomi: kā pareizi laistīt dārzu tveicē? 2
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Līgo svētki sāksies ar tropisko nakti, vietām plosīsies pērkona negaiss 6
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vai patiesībā viss bija citādi? Iespējams, atklāts patiesais iemesls, kāpēc princis Harijs un Megana Mārkla pameta britu karalisko ģimeni 22
13 stundas
LE
LETA
Veselam
Konstatēts viens nāves gadījums pēc vakcinācijas, par kuru tiek gaidīti patologanatomiskās izmeklēšanas rezultāti 84
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ļoti, ļoti bīstami.” Birks par to, ka labklājības ministra ideja var sagraut pensiju sistēmu 41
12 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
6 labākās mazsālīto gurķīšu receptes: arī “fiksie” gurķi – ēdami jau pēc 15 minūtēm! 2
12 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Kur bij’ plūkt jāņuzāli, kur bij’ jautri palīgoti: kur svinēt un lasīt jāņuzāles, lai neiekultos nepatikšanās? 5
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Atraktīvā stiliste Žanna Dubska publisko savu kailfoto un mudina tautu meklēt papardes ziedu 46
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Par precētu vīrieti kļuvis autosportists Reinis Nitišs 3
15 stundas
GL
Gunta Lūse
Veselam
Jūnija pirts prieks – skrubis un berzītis! Kādus augus izmantot? 1
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Pagājušās nedēļas izskaņā atklāj Mazās Mežotnes pils koncertsezonu. Viesu vidū arī Valdis Zatlers 6
1 diena
IP
Ilze Pētersone
Stāsti
Kad dzimtenes pietrūkst līdz asarām. Intervija ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu 17
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Katrīne Sauliete publiski “iedzeļ” mīļotajam Pēterim: “Tu esi zems reitings. Es esmu ļoti augsts reitings!” 25
15 stundas
IB
Inta Brikere
Veselam
12 vērtīgi garšaugi latviešu dārzā: ko tie dod labu veselībai 2
19 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Var iedzert un braukt? Eksperimentē, kas notiek, kad trīs vīri dažādos vecumos, sēž pie stūres reibumā 19
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja atļauj LGBTQ+ praidu, tad nākotnē varbūt tādu taisīs arī nevakcinētie,” minējumus izdara mūziķis Veits 59
19 stundas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 21. jūnija līdz 5.jūlijam: sēj zālāju, stāda kokus,apgriež noziedējušās puķes 4
1 diena
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
2021.gads Vēža zodiaka zīmē dzimušajiem: ko sola zvaigznes?
13 stundas