Andris Kulbergs: Latvija pieļāvusi fatālu kļūdu, bet atkāpšanās ceļa vairs nav 0
Ministru prezidents Andris Kulbergs norāda, ka Igaunijas amatpersonas sarunās īpaši uzsvērušas trīs Baltijai būtiskus savienojamības jautājumus — “airBaltic”, “Rail Baltica” un “Via Baltica”. Viņš atzīst, ka Igaunijas bažas ir loģiskas un saprotamas, jo šie projekti tiešā veidā skar Igaunijas savienojamību ar Eiropu un vienlaikus ir kopīgs Baltijas valstu jautājums.
Kulbergs uzsver, ka “Rail Baltica” nav projekts, kurā Baltijas valstīm būtu jāsacenšas savā starpā. Viņaprāt, nav nozīmes tam, kura valsts pirmā izbūvējusi vairāk kilometru vai ātrāk virzījusies uz priekšu. Eiropas skatījumā projekts būs atrisināts tikai tad, ja tas būs pabeigts kopīgi visās trīs Baltijas valstīs.
Premjers uzskata, ka Baltijas valstīm jāatsakās no savstarpējas greizsirdības un konkurences. Viņa ieskatā daudz svarīgāk ir runāt par to, kā visefektīvāk un racionālāk pabeigt projektu kopā. Tikai šāda pieeja var dot rezultātu, jo nepabeigts savienojums vienā valstī nozīmē problēmu visam projektam.
Vienlaikus Kulbergs atzīst, ka pats projekta sākums bijis kļūdaini uzstādīts — kā sacensība, nevis kopīga lieta. Viņš Igaunijas kolēģiem atklāti pateicis, ka Latvija “Rail Baltica” projektā ir pieļāvusi ļoti smagu stratēģisku kļūdu.
Pēc premjera teiktā, Latvija līdz šim iztērējusi aptuveni vienu miljardu eiro divu lielu būvju būvniecībai, nevis pamattrasē. Viņš to sauc par fatālu kļūdu, ko pieļāvušas iepriekšējās valdības. Tieši tāpēc Latvija šobrīd projektā atpaliek, un Igaunijas kolēģiem ir pamats būt neapmierinātiem.
Kulbergs norāda, ka arī pats ir dusmīgs par šādu situāciju, taču uzsver — šis ir mantojums, ar kuru pašreizējai valdībai jārēķinās. Nākamo mēnešu laikā valdībai jāatrod racionāls tālākais plāns, kā virzīties uz priekšu, ņemot vērā jau pieļautās kļūdas un ierobežotās iespējas.
Premjers uzsver, ka Latvijai faktiski nav labas alternatīvas. Nebūvēt, iesaldēt projektu vai izvēlēties citus izvairīšanās ceļus nozīmētu vēl sliktākus scenārijus. Tāpēc paliek tikai viens risinājums — atrast racionālu ceļu, kā projektu turpināt un pabeigt.
Kulbergs “Rail Baltica” nozīmi skata plašāk nekā tikai kā transporta projektu. Viņš norāda, ka Baltijas valstu infrastruktūra vēsturiski veidota austrumu–rietumu virzienā — elektrība, ceļi un dzelzceļš pārsvarā balstīti padomju mantojuma loģikā. Savukārt ziemeļu–dienvidu savienojumi ilgstoši nav bijuši pietiekami attīstīti.
Tieši tāpēc “Rail Baltica” premjera skatījumā ir iespēja beidzot pārraut šo vēsturisko atkarības modeli un savienot visas trīs Baltijas valstis ar Eiropu ziemeļu–dienvidu virzienā. Viņš uzsver, ka šis projekts jāuztver kā stratēģisks solis Baltijas drošībai, ekonomikai un integrācijai Eiropā.
