Apdzīvojamas planētas, Marsa okeāni, Visuma vecums: Nesenie būtiskākie kosmosa atklājumi 0
Ievads
VINETA VELDRE
Pēdējā laikā cilvēce aktīvi apgūst kosmosu. Popkultūrā to apliecina interese par pērn uz ekrāniem nonākušo filmu “Marsietis”, taču ir arī fundamentāli atklājumi kosmosa pētniecībā. Nupat veiksmīgi izmēģināta vairākkārt lietojama raķete “Falcon 9” – desmit minūtes pēc tās pacelšanās no Kanaveralas kosmosa stacijas to izdevās nosēdināt atpakaļ uz Zemes. Ko jaunu pēdējos gados esam uzzinājuši par Visumu?
Apdzīvojamas planētas
2009. gadā kosmosā palaistais NASA aparāts Kepler, kas paredzēts speciāli tā dēvēto eksoplanētu meklēšanai, divās zvaigžņu sistēmās atklāja trīs “superzemes” – planētas, kas ir smagākas par Zemi, bet vieglākas par gāzu gigantiem. Sistēmā Keplers–62 ar bālo K2 tipa punduri centrā atklātas piecas eksoplanētas, no kurām trīs atrodas pārlieku tuvu zvaigznei, tāpēc uz to virsmas nevar būt ūdens, bet 2 pārējās – Keplers–62e un Keplers–62f – izvietojušās potenciāli apdzīvojamā zonā, un tās var klāt okeāni. Abu planētu rādiuss ir lielāks nekā Zemei, un pilnu apgriezienu apkārt savai zvaigznei tās veic attiecīgi 267 un 122 zemes dienās. Un vēl viena tāda “zeme” atklāta sistēmā Keplers–69, ko veido Saulei līdzīga zvaigzne un divas planētas, no kurām viena – Keplers–69c – atrodas potenciāli apdzīvojamā zonā. Tās rādiuss ir par 70% lielāks nekā Zemei, un pilnu apgriezienu ap zvaigzni tā veic 242 zemes dienās.
