Apdzīvojamas planētas, Marsa okeāni, Visuma vecums: Nesenie būtiskākie kosmosa atklājumi 0

14:46, 11. janvāris 2016

Ziņas Ekonomika

Ievads

VINETA VELDRE

Pēdējā laikā cilvēce aktīvi apgūst kosmosu. Popkultūrā to apliecina interese par pērn uz ekrāniem nonākušo filmu “Marsietis”, taču ir arī fundamentāli atklājumi kosmosa pētniecībā. Nupat veiksmīgi izmēģināta vairākkārt lietojama raķete “Falcon 9” – desmit minūtes pēc tās pacelšanās no Kanaveralas kosmosa stacijas to izdevās nosēdināt atpakaļ uz Zemes. Ko jaunu pēdējos gados esam uzzinājuši par Visumu?

Reklāma

Apdzīvojamas planētas

Lasītākie

TESTS. Izpildi testu un pārliecinies, vai zini latviešu valodas gramatiku tikpat labi, cik devītklasnieks

TV24

“Kandidāts, kurš grib braukt uz Briseli, kaut ko “klārē” krieviski!” Timrots, Kampars un Upleja-Jegermane komentē debates krievu valodā

Kokteilis

Šo 5 vārdu īpašnieki liek sievietēm justies kā septītajās debesīs 10

Lasīt citas ziņas

2009. gadā kosmosā palaistais NASA aparāts Kepler, kas paredzēts speciāli tā dēvēto eksoplanētu meklēšanai, divās zvaigžņu sistēmās atklāja trīs “superzemes” – planētas, kas ir smagākas par Zemi, bet vieglākas par gāzu gigantiem. Sistēmā Keplers–62 ar bālo K2 tipa punduri centrā atklātas piecas eksoplanētas, no kurām trīs atrodas pārlieku tuvu zvaigznei, tāpēc uz to virsmas nevar būt ūdens, bet 2 pārējās – Keplers–62e un Keplers–62f – izvietojušās potenciāli apdzīvojamā zonā, un tās var klāt okeāni. Abu planētu rādiuss ir lielāks nekā Zemei, un pilnu apgriezienu apkārt savai zvaigznei tās veic attiecīgi 267 un 122 zemes dienās. Un vēl viena tāda “zeme” atklāta sistēmā Keplers–69, ko veido Saulei līdzīga zvaigzne un divas planētas, no kurām viena – Keplers–69c – atrodas potenciāli apdzīvojamā zonā. Tās rādiuss ir par 70% lielāks nekā Zemei, un pilnu apgriezienu ap zvaigzni tā veic 242 zemes dienās.