Aptaujā noskaidrots, kādos uzņēmumos iedzīvotāji labprāt ieguldītu savu naudu 0
Lielākajai daļai jeb 86% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem ir svarīgi, lai uzņēmums, kurā viņi apsvērtu iespēju ieguldīt savus finanšu līdzekļus, darbotos ilgtspējīgi.
Tai pat laikā kā galvenie ieguldīšanas kritēriji tiek minēti uzņēmumu finanšu rezultāti un reputācija.
Savukārt apkārtējās vides saudzēšana kā investīciju kritērijs svarīgāks ir gados jaunākiem cilvēkiem – liecina bankas “Citadele” meitas uzņēmuma “CBL Asset Management” un pētījumu centra “Norstat” veiktā iedzīvotāju interneta aptauja.
Lai noskaidrotu, kādos uzņēmumos Latvijas iedzīvotāji vēlētos ieguldīt savus līdzekļus, vai un kā atšķiras jaunāku un vecāku paaudžu izvēles kritēriji un kā tas, vai uzņēmums ilgtermiņā darbojas atbildīgi, ietekmē iedzīvotājus, bankā “Citadele” notika iedzīvotāju aptaujas prezentācija un ekspertu diskusija.
Iedzīvotāju aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem vissvarīgākie kritēriji, izvērtējot, vai kādā uzņēmumā ieguldīt savus finanšu līdzekļus, ir finanšu rezultāti (tā norādījuši 81% aptaujāto) un uzņēmuma reputācija (tā norādījuši 76% aptaujāto).
Pēc tam seko uzņēmuma attieksme pret darbiniekiem (43%), vadības un īpašnieku reputācija (42%), uzņēmuma popularitāte un atpazīstamība (36%).
Savukārt tikai 14% respondentu norādījuši, ka viņiem svarīga ir uzņēmuma politika apkārtējās vides saudzēšanā.
Bet 8% norādījuši, ka svarīgas ir uzņēmuma ziedošanas, sponsorēšanas un atbalsta aktivitātes.
Kā atzīmē “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis, aptaujas rezultāti liecina, ka 86% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai uzņēmums, kurā viņi ieguldītu, būtu ilgtspējīgs.
Ilgtspējība sevī ietver vides, sociālos un korporatīvās pārvaldības faktorus.
“Bet iedzīvotāju aptaujā redzam, ka uzņēmumu ietekme uz vidi svarīga ir gados jauniem cilvēkiem. Šo kā svarīgu kritēriju norādījuši 24% cilvēku vecumā no 18 – 29 gadiem. Savukārt pārējās vecuma grupās šo kritēriju kā svarīgu ir atzīmējuši 11% – 14% aptaujāto,” saka K. Purgailis.
Viņš uzsver, ka “tie laiki, kad cilvēki vērtēja tikai uzņēmuma finanšu rezultātus, ir pagājuši.”
Pasaulē investori līdztekus finanšu informācijai arvien stingrāk vērtē arī uzņēmumu ietekmi uz vidi, izturēšanos pret darbiniekiem, reputāciju, uzņēmumu pārvaldību un citus atbildīgas ilgtermiņa darbības principus.
Tam pamatā ir gan sociāli, gan finansiāli apsvērumi. Pirmkārt, redzam, kas notiek ar planētu, dzīves apstākļiem, dzīvnieku daudzveidību un dabas resursiem, ja uzņēmumi nerīkojas atbildīgi.
Otrkārt, uzņēmuma ilgtspējīgai darbībai ir tieša ietekme arī uz finanšu rezultātiem un stabilitāti.
“Piemēram, ja uzņēmums nepietiekami izvērtē un attiecīgi necenšas minimizēt savas darbības nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi, tad paaugstinās dabas katastrofas risks, cilvēku protestu iespējamība, un tas viss agrāk vai vēlāk ietekmēs uzņēmuma finanšu rezultātus un akciju vērtību,” saka K. Purgailis.
Investētu IT uzņēmumos, tūrismā, mežsaimniecībā
Aptaujas dati liecina, ka nozaru griezumā Latvijas iedzīvotāji vislabprātāk savus līdzekļus ieguldītu informācijas tehnoloģiju uzņēmumos (25%), viesmīlības, tūrisma un ēdināšanas uzņēmumos (10%), kā arī mežsaimniecībā (10%).
Pēc tam seko rūpniecība (9%) un lauksaimniecība (9%). Salīdzinoši retāk iedzīvotāji izvēlētos investēt tādu nozaru uzņēmumos, kā finanšu pakalpojumi (8%), elektroenerģijas ražošana (8%), izklaide un māksla (7%), būvniecība (5%), telekomunikācijas (4%), tirdzniecība (3%), transports (3%).
Katrs Latvijas iedzīvotājs ar savu uzkrāto pensijas kapitālu ir investors
Valsts 6% no katra Latvijas iedzīvotāja algas pirms nodokļu nomaksas novirza cilvēka pensijas 2. līmeņa uzkrājumam. Līdz ar to katrs strādājošais ir investors, jo uzkrātos līdzekļus pensiju pārvaldītāji iegulda dažādu uzņēmumu akcijās un valstu obligācijās.
Pasaulē pensiju fondos uzkrātie līdzekļi ir vieni no lielākajiem aktīviem globālajā ekonomikā.
Pēdējo desmit gadu laikā pasaules 22 attīstītāko valstu uzkrātais pensiju kapitāls ir divkāršojies, pieaugot no aptuveni 20 triljoniem eiro līdz 40 triljoniem eiro.
K. Purgailis norāda, ka Latvijā uzkrātais pensiju kapitāls desmit gadu laikā ir gandrīz seškāršojies, pieaugot no 660 miljoniem 2008. gada beigās līdz vairāk nekā 4 miljardiem šobrīd.
Līdz ar to pensiju uzkrājumi spēlē arvien lielāku lomu investīciju vidē un būtiski ietekmē to, kāda uzņēmējdarbība pasaulē attīstās un kādas sekas atstāj gan apkārtējā vidē, gan sabiedrībā.
“Tādēļ aicinu katru izvērtēt, vai jūsu izvēlētais pensiju pārvaldnieks un pensiju plāns iegulda ilgtspējīgos uzņēmumos,” aicina K. Purgailis.
Lai veicinātu ilgtspējīgu investīciju praksi un uzkrātos pensiju līdzekļus ieguldītu pēc iespējas ilgtermiņā atbildīgākos uzņēmumos, investīciju pārvaldes sabiedrība “CBL Asset Management” ir pievienojies ANO atbalstītai deklarācijai par Atbildīgu investīciju principu ievērošanu, kas nozīmē, ka turpmāk “CBL Asset Management”, izvērtējot, kuros uzņēmumos ieguldīt, pastiprināti izvērtēs ne tikai šo uzņēmumu finanšu informāciju, bet arī vides, sociālos un pārvaldības faktorus.
Līdztekus “CBL Asset Management” ir izveidojis arī Latvijā pirmo pensiju plānu “CBL Ilgtspējīgu iespēju ieguldījumu plāns”, kura pensiju uzkrājumi tiek investēti tādos uzņēmumos, kas ir ilgtspējīgas darbības līderi savā nozarē.
Tādējādi Latvijas iedzīvotājiem ir sniegta iespēja uzticēt savus pensiju uzkrājumus pensiju pārvaldniekam, kas savā darbībā ievēro atbildīgu investīciju principus.
Socioloģisko aptauju ir veicis bankas “Citadele” meitas uzņēmums “CBL Asset Managment” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”.
Aptauja veikta šī gada maijā, tiešsaistē aptaujājot 1005 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Bankas “Citadele” meitas uzņēmums IPAS “CBL Asset Management” ir viena no vadošajām un pieredzējušākajām finanšu aktīvu pārvaldes sabiedrībām Baltijas valstīs.
Tā ar investīciju portfeļu pārvaldīšanu nodarbojas jau kopš 2002. gada. Savukārt kopš 2003. gada kā viena no pirmajām Latvijā sāka pārvaldīt pensiju 2. līmeņa uzkrājumus.
“CBL Asset Management” ir lielākā pārvaldnieku komanda Latvijā, kas regulāri analizē finanšu un kapitāla tirgus, makroekonomikas tendences un pensiju uzkrājumus iegulda gan vērienīgos starptautiskos un vietējos Latvijas uzņēmumos, gan arī dažādu valstu obligācijās.
