– Cik kazām jābūt ganāmpulkā, lai varētu runāt par rentablu biznesu? 0
Ja investēt nav iespēju, jāsāk ar nelielu kazu skaitu. Tas, vai bizness būs rentabls vai ne, nav atkarīgs no kazu skaita. Divu trīs cilvēku ģimene, ja ir viss nepieciešamais saimniekošanai, var iztikt un patstāvīgi tikt galā ar 50–100 kazu mātēm. Bet slodze ir ļoti liela, darbs septiņas dienas nedēļā visu gadu, pilns darbu cikls, sākot ar lopbarības sagatavošanu, kazu barošanu, apkopšanu, ganīšanu, slaukšanu divas reizes dienā, beidzot ar piena pārstrādi un realizāciju, pārraudzību (datu ievade Lauksaimniecības datu centrā, bez kuras nebūs iespējams saņemt valsts un ES saistīto atbalstu, piena analīžu ikmēneša nodošana, ciltsdokumentācijas kārtošana). Ja kazu ir vairāk, nepieciešami palīgi.
Ja saimniecība pati nenodarbojas ar pārstrādi vai mājražošanu, ir ļoti niecīga iespēja realizēt izslaukto pienu. Ja arī pienu uzpērk pārstrādei kāds cits kazu uzņēmums, iepirkuma cena bieži vien ir zema, kas negatīvi ietekmē ienākumus. Katrā ziņā no 50–100 kazām līdzekļu strādnieka algošanai nepietiek.
– Vai kazaudzētāji neplāno veidot kooperatīvu, piemēram, lai piegādātu pienu pārstrādei vai lai kopīgi pārstrādātu kazas gaļu?
– Kazu saimniecības ir pārāk atstatus cita no citas, to ir arī pārāk maz, lai būtu lietderīgi apvienoties kooperatīvā. Visiem produktiem, parsvarā biezpienam un mīkstajiem sieriem, kuru pagatavošana neprasa dārgu iekārtu un nogatavināšanas telpu, ir ļoti īss realizācijas termiņš. Labiem, nogatavinātiem sieriem vajadzīgas dārgas iekārtas, kuras zemnieki iegādāties nevar, tāpēc eksports atkrīt, atliek lauku tūrisms.
Gaļas kazu saimniecībām gan varētu būt lielākas iespējas kooperēties, lai eksportētu gaļas kazas, jo uz vietas pieprasījums pagaidām nav liels.
