LETA

Arheoloģiskajos izrakumos Valmieras vecpilsētas teritorijā, Valterkalniņa pakājē, atrasts ne vien bagātīgs senlietu un keramikas klāsts, bet arī daļa no senas celtnes, kas, iespējams, celta 17.gadsimtā, aģentūru BNS informēja Valmieras pilsētas pašvaldībā.

Lasītākie

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 499

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32

Lasīt citas ziņas

Divu nedēļu ilgos arheoloģiskie izrakumus vadīja arheologs Oskars Ušpelis.

Arheoloģiskos izrakumus uzsāka, jo, noritot darbam pie Valmieras Mūzikas skolas kāpņu izbūves, tika atklāta daļa no senas celtnes fragmenta. Kā skaidro Ušpelis, pagaidām tās funkcija nav zināma, jo šāda būve neparādās vēstures materiālos un teritoriju plānos, kā arī projekts neparedz vietas plašāku izpēti, kas ļautu iegūt papildinošu informāciju.

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā

Kā ātri nomierināties: astoņi vienkārši vingrinājumi

Viedoklis

Kārlis Streips: Rīgā mēs varam dzert ūdeni no krāna tāpēc, ka Eiropas Savienība nofinansēja ūdens un kanalizācijas sistēmas sakārtošanu

“Pēc 1622.gada, kad zviedri ieņēma Valmieru, viņi lielu uzmanību pievērsa pilsētas nocietināšanai, un jaunatklātā konstrukcija atrodas Valterkalniņa nocietinājuma zonā. Arī arheoloģiskie atradumi neievieš skaidrību, kādam nolūkam celtne kalpojusi, jo tie ir ļoti dažādi, sākot no galda piederumiem un apģērbu aksesuāriem līdz pat naudai un dzīvnieku kauliem,” skaidro Ušpelis.

Tāpat arheologs atzīmē, ka konstrukciju sedzis intensīvs kultūrslānis, atklājot bagātīgu senlietu un keramikas atradumu klāstu, kas attiecināms uz laika periodu no 17. līdz 19.gadsimtam. Arheologi norāda, ka starp atradumiem vērts pieminēt Kuzņecova porcelāna un Vestervaldes keramikas trauku lauskas, divžuburu dakšiņu ar kaula rokturi, Zviedrijas karalienes Kristīnas laika monētu un Polijas karaļa Sigismunda I Vecā laika monētu, pogu, kas veidota no austeru gliemežvāka, baltmāla pīpītes fragmentu un kramenīcu. Tāpat interesents ir plašais keramikas trauku lausku klāsts.

Pašvaldībā arī norādīja, ka akmeņu konstrukcija tiks nojaukta, jo tā traucē kāpņu uz jauno Valmieras Mūzikas skolu izbūvi, taču tas neaizkavēs mūzikas skolas celtniecību.

Pašvaldība arī informē, ka Valmieras Mūzikas skolas izbūve bijušās sabiedriskās pirts ēkā norit kopš 2012.gada oktobra. To plānots pabeigt šā gada novembrī.