Arī Kronbergs atkal ir uz brīvām kājām – drošības līdzekļi pagaidām nevienam lietā iesaistītajam nav piemēroti 0
Likumsargi ceturtdienas novakarē ir atbrīvojuši tā dēvētajā kokrūpnieku lietā aizturēto un šodien no amata atstādināto Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu, aģentūrai LETA apstiprināja prokuratūrā.
Kronbergu šodien prokuratūras uzdevumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saistībā ar pretdarbību kriminālprocesā.
Kokrūpnieku lietā personas pret kuru sākts kriminālprocess statuss piemērots bijušajam Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāram Kronbergam, līdzšinējam zemkopības ministram, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vadītājam Armandam Krauzem, ZM valsts sekretāram Ģirtam Krūmiņam, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniecei Ilzei Silamiķelei, bijušajam AS “Latvijas Valsts meži” (LVM) valdes priekšsēdētājam Pēteris Putniņam, LVM padomes priekšsēdētājai Zanei Driņķei, LVM padomes priekšsēdētāja padomniekam Valdim Lūkam, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidentam Kristapam Klausam, kokrūpniecības uzņēmuma “Pata” amatpersonai Reinim Muižniekam un “Pata” īpašniekam un vadītājam Uldim Mierkalnam.
Lielākā daļa šo personu šodien jau nopratināta. Drošības līdzekļi nevienam patlaban nav piemēroti, jo drošības līdzekli var piemērot tikai aizdomās turētai vai apsūdzētai personai. Patlaban nevienai personai šāda status nav.
Vienīgā persona, kas tikusi “aizturēta tādā izpratnē, kā to nosaka Kriminālprocesa likums”, bija Kronbergs saistībā ar pretdarbību kriminālprocesā šodien izmeklēšanas aktīvajā fāzē.
Martā sāktajā kriminālprocesā tiek vērtēti divi virzieni. Pirmais saistīts ar ZM amatpersonām, kuras, iespējams, ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, prettiesiski panākot atbalstu kokrūpniecības nozarei. Otrs virziens ir LVM amatpersonu iespējami nolaidīga rīcība, proti, tām bija visas iespējas novērst valstij radīto kaitējumu, bet tās nerīkojās atbilstoši likumam. Runa par LVM amatpersonu iespējamo bezdarbību, kas Latvijas valstij radījusi zaudējumus apmēram 50 miljonu eiro apmērā.
Mierkalnam un citām personām, kas nav valsts amatpersonas, tiek inkriminēts iespējams atbalsts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.
Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura ceturtdien paziņoja par demisiju, vēl pirms tam atbrīvoja Krauzi no amata, jo nevarot “tolerēt nekādu aizdomu ēnu pār ministriem”. Tāpat viņa paziņoja, ka uz laiku no amata atstādinājusi Kronbergu.
Ģenerālprokuratūras lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas sākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un pieļautu bezdarbību prettiesiska atbalsta sniegšanā kokrūpniekiem.
Pērn 20. novembrī Ģenerālprokuratūrā tika sākta prokurora pārbaude par to, vai, lemjot par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, valsts amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. Pārbaudē konstatēta iespēja, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, veicot cenu korekciju LVM ilgtermiņa līgumos, informēja prokuratūrā. Līdz ar to Ģenerālprokuratūrā sākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā”.
Vienlaikus ar kriminālprocesa sākšanu prokurora pārbaude nav pabeigta, un tā Ģenerālprokuratūrā tiek turpināta, tostarp sadarbībā ar Valsts kontroli.
Tāpat ziņots, ka Valsts kontrole trešdien bija plānojusi iepazīstināt ar LVM pārraudzības efektivitātes lietderības revīzijas rezultātiem, taču ZM iesniegtās sūdzības dēļ to neizdarīja. Bija plānots, ka Valsts kontroles rīkotajā preses konferencē piedalītos arī ģenerālprokurors Meisters.
Revīzijā vērtēti valsts mežu pārvaldības procesi, atbildības sadalījums un publisko resursu izmantošanas lietderība, un tā ir saistīta ar tā dēvēto kokrūpnieku atbalsta lietu.
Iepriekš Dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības palīdzību saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils. Ziņojumā tika minēti vairāki fakti, kas lika šaubīties par piešķirtā atbalsta pamatotību.
Savukārt Krauze apgalvoja, ka ZM veiktajā dienesta pārbaudē nav konstatēts, ka valstij būtu nodarīti zaudējumi, sniedzot atbalstu kokrūpniekiem 2023. gadā.
