Kronbergs: Komisija ziņojumā par kokrūpniekiem nav analizējusi situācijas cēloni 0
Dienesta pārbaudes komisijas ziņojumā par valsts atbalstu kokrūpniekiem netika analizēts situācijas cēlonis un vienlīdzīgas konkurences jautājums, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš laikā, kad valdība pieņēma lēmumu par atbalstu kokrūpniecības uzņēmumiem, bija Zemkopības ministrijas valsts sekretārs.
Kronberga skatījumā, ziņojums ir retrospekcija uz situāciju, kuras attīstības scenārijs tagad ir redzams – nozarē esošo uzņēmumu skaits ticis saglabāts, valsts budžets plānotos ienākumus saņēma, bet tajā situācijā ārējie apstākļi starptautiskajos tirgos, tajā skaitā Ukrainas kara situācija, veidojusi “ļoti negatīvas prognozes Latvijas eksportspējīgajai nozarei”.
“Tieši tāpēc ne tikai kokrūpnieki, bet arī Ārvalstu investoru padome aicināja valdību nekavējoties iejaukties,” klāstīja Kronbergs.
Ierēdnis pauda, ka kokrūpniecība ir Latvijas eksporta viens no svarīgajiem spēlētājiem. Pēc Kronberga teiktā, valdības lēmums bija ne tikai par eksportspējas saglabāšanu, bet arī par darba vietu saglabāšanu tieši reģionos, nodokļu ienākumiem, ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP). “Vienlaicīgi tas bija arī lēmums par to, lai nozarē saglabātos maksimāli daudz uzņēmumu, kas spēcina konkurenci, nevis tikai lielākie un finansiāli spēcīgākie uzņēmumi,” sacīja Kronbergs.
Viņš joprojām ir pārliecināts, ka, nepieņemot konkrētos lēmumus par atbalstu, negatīvās sekas būtu darba vietu zaudēšana, bezdarbnieku pabalstu slogs valsts budžetam, neiegūtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā. Lēmums īslaicīgi piemērot konkurētspējas tirgus cenas ne tikai saglabāja darba vietas, nozares uzņēmumu skaitu un savstarpējo konkurenci, bet arī valsts budžets saņēma valsts AS “Latvijas Valsts meži” (LVM) plānotās dividendes, kas bija pat lielākas nekā plānots, uz situāciju skatās Kronbergs.
Kronbergs uzskata, ka ziņojumā netiek analizēts situācijas cēlonis, kas kokrūpniekiem radīja nepieciešamību prasīt izmaiņas – LVM ieviestais cenu indeksācijas mehānisms, kas tolaik bija jaunums un praksē nebija izmantots. “Lai gan līgumos formāli bija paredzēts cenu stabilizēšanas mehānisms, praksē tas nesasniedza savu mērķi, nostādot ilgtermiņa līgumu partnerus konkurences ziņā nelabvēlīgā situācijā,” pauda ierēdnis.
Pēc Kronberga teiktā, LVM koksnes cena bijusi par aptuveni 30% dārgāka nekā Lietuvā, Igaunijā un pat Zviedrijā, kas šiem uzņēmumiem ir mērķa tirgus. Nozare Zemkopības ministrijai un arī valdībai nelūdza atlaides vai īpašus nosacījumus, bet aicināja piemērot attiecīgā brīža tirgus cenas un godīgas konkurences principus, lai saglabātu starptautisko konkurētspēju, apgalvoja Kronbergs.
Viņš kritizēja, ka ziņojumā neesot analizēts vienlīdzīgas konkurences aspekts, bet tā vietā galvenā uzmanība ir pievērsta atbalstu saņēmušu uzņēmumu finanšu rādītājiem.
Tāpat Kronbergs nepiekrīt ziņojumā paustajam par dokumentu satura kvalitāti. Viņš uzsver, ka prioritāte bija nozares konkurētspēja, darba vietu saglabāšana un uzņēmuma skaita saglabāšana nozarē, nevis perfekti sagatavoti birokrātiskie dokumenti. “Šeit nav runa par piešķirtiem budžeta līdzekļiem, jo plānotos budžeta ienākumus valsts caur LVM dividendēm saņēma, bet par operatīvu risinājumu, kas ļāva Latvijas uzņēmumiem nezaudēt konkurētspēju sarežģītos tirgus apstākļos,” sacīja Kronbergs.
LETA jau vēstīja, ka dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības atbalstu saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils.
Komisija norādīja, ka 2023. gada informatīvais ziņojums “Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu” bijis sagatavots nekvalitatīvi un tajā sniegtā informācija bija vienpusēja, jo balstījās tikai uz nozares asociācijas viedokli, bet ZM neveica visaptverošu analīzi.
Pārbaudes komisija secinājusi, ka minētā ziņojuma sagatavošanā netika iesaistīta LVM, netika veikta visaptveroša datu iegūšana un analīze, kas, komisijas ieskatā, norāda uz objektivitātes trūkumu.
Vienlaikus komisija norādīja, ka kopš minētā ziņojuma izstrādes, virzības un izpildes ir jau pagājuši divi gadi, līdz ar to atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumam nevar ierosināt disciplinārlietu. “Līdz ar to var secināt, ka ir iestājies noilgums,” teikts komisijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.
Pērn 18. decembrī partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs nosūtīja vēstuli Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu Ģenerālprokuratūru izvērtēt jaunatklājušos apstākļus tā dēvētajā kokrūpnieku lietā.
Pirms tam “Progresīvie” 21. novembrī lūdza Ģenerālprokuratūru izvērtēt iespējamu prettiesisku darbību, bet 26. novembrī vērsās pie Ministru prezidentes un finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV), aicinot ierosināt disciplinārlietu.
Vēlāk valdība 16. decembrī atbalstīja dienesta pārbaudes komisijas izveidi saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem. Tā tika izveidota, lai nodrošinātu vispusīgu valdībā skatīto un atbalstīto informatīvo ziņojumu tiesiskuma izvērtēšanu.
Pēc jautājumu saņemšanas no partneriem, tajā skaitā premjeres, saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem, zemkopības ministrs nolēma vērsties Ģenerālprokuratūrā. Viņš lūdzis prokuratūrai izvērtēt iespējamās amatpersonu prettiesiskas rīcības un lēmumu tiesiskumu saistībā ar valdības 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija lēmumiem par koksnes cenu korekcijām LVM atbilstoši brīvā tirgus cenām.
Vienlaikus arī partija “Progresīvie” ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā par ZM virzīto atbalstu kokrūpniekiem. “Progresīvie” jau iepriekš norādīja, ka ir jāizvērtē, vai ZM prasītais atbalsta mehānisms kokrūpniekiem bija izdevīgākais sabiedrībai, prasot ZM sniegt skaidrojumus.
Ģenerālprokuratūrā sākta pārbaude, lai izvērtētu, vai amatpersonas, lemjot par atbalstu kokrūpniekiem, ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām.
LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš oktobrī nolēma atkāpties no amata. Putniņš aģentūrai LETA komentāru šajā jautājumā nesniedza.
TV3 raidījums “Nekā personīga” oktobrī vēstīja, ka viņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ – atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.
Raidījums norādīja, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, norādot, ka tā būtu līdzekļu izšķērdēšana.
Siliņas vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu, atzīmēja raidījums.
“Nekā personīga” minēja, ka 2023. gadā lielākie kokrūpnieki sāka celt trauksmi, ka Krievijas karš Ukrainā sabremzējis būvniecības aktivitāti reģionā. Tā ietekmē samazinājās zāģmateriālu noiets un cenas kritās. Tas visvairāk ietekmēja lielos eksportētājus, kuri LVM izsolēs bija nosolījuši trīs gadu skuju koku zāģbaļķu līgumus par augstām cenām. Nozari pārstāvošās asociācijas vērsās pie LVM, piedāvājot noteikt “konkurētspējīgu cenu”, bet LVM vadība atteicās to darīt, skaidrojot, ka tas būtu ne tikai nesaimnieciski, bet arī pretlikumīgi.
LVM atbildes vēstulē, kuru parakstījis Putniņš un pārējie valdes locekļi, skaidrots, ka šāds lēmums miljonos eiro samazinātu LVM ieņēmumus un, tā rīkojoties, tiktu izšķērdēti valsts līdzekļi. Tas esot jāvērtē arī Eiropas Savienības līguma kontekstā, jo var tikt uzskatīts kā valsts atbalsts, kas kropļo konkurenci.
Taču 2023. gada nogalē Krauze un ministrijas toreizējais valsts sekretārs, vienlaikus arī valstij piederošo LVM akciju turētājs, tagadējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs valdībai iesniedza informatīvo ziņojumu par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu, kurā, kā min raidījums, tika mēģināts panākt iespaidu, ka nozarē ir ārkārtas situācija, Latvijas zāģētavas konkurencē augsto resursu cenu dēļ zaudē Ziemeļvalstīm, tāpēc tirgus stabilizācijai LVM jau noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem faktiski jādod atlaides.
Vienlaikus, pēc raidījumā vēstītā, tam iebilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), norādot, ka problēmas biznesā kokrūpniekiem ir tikai vienu gadu, bet iepriekšējie gadi meža nozares produkcijas eksportētājiem nesuši rekordlielu peļņu: 2021. gadā – 201 miljonu eiro un 2022. gadā – 102 miljonus eiro, kā arī, ka sagaidāmā krīze ir tikai prognoze. Tāpat tika izteiktas bažas, ka ar šādu cenu samazinājumu ilgtermiņa līgumos tiek atbalstīti tikai lielie kokrūpnieki, nevis visa nozare.
Ņemot vērā Krauzes vadītās ministrijas ziņojumu, valdība uzdeva nodrošināt, ka no 2024. gada 1. janvāra LVM zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos ar komersantiem piemēro, nevis viņu nosolītās, bet krietni mazākās vidējās svērtās zāģbaļķu cenas. Un lika ziņot, kādu iespaidu tas atstās uz LVM ieņēmumiem, un tika secināts, ka LVM peļņa ceturksnī samazinājās par 7,54 miljoniem eiro. Gada laikā peļņas samazinājums nav ticis vērtēts, taču raidījums norāda, ka šis zāģētavām labvēlīgais valdības lēmums LVM izmaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro.
