“Tele2” un LMT tīklā vēl ir traucējumi; uzņēmumi analizēs situāciju pēc vētras seku novēršanas 2
Mobilo sakaru operatora SIA “Tele2” tīklā mobilo sakaru traucējumi šobrīd vēl ir novērojami atsevišķās vietās Latgalē un Sēlijā, ietekmējot aptuveni 1% kompānijas klientu, aģentūrai LETA pavēstīja “Tele2”.
Kompānijā min, ka vētras radīto traucējumu dēļ bija ietekmēti amēram 5% “Tele2” klientu, jo mobilie sakari bija minimāli traucēti pilsētās ar lielu iedzīvotāju skaitu. Patlaban ir novērsti vairāk nekā 60% traucējumu un vēl ir ietekmēts apmēram 1% klientu. Prioritāri tiek novērsti traucējumi stacijās, kas apkalpo lielāku iedzīvotāju skaitu.
Uzņēmumā norādīja, ka “Tele2” bāzes stacijas ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas spēj nodrošināt bāzes staciju darbību vairākas stundas. Tāpat lielākās un stratēģiski svarīgākās bāzes stacijas ir aprīkotas ar pastāvīgajiem ģeneratoriem, kā arī “Tele2” rīcībā ir pārvietojamie ģeneratori. Vienlaikus “Tele2” minēja, ka šiem rezerves barošanas avotiem ir limiti un tie 100% nespēj aizvietot pastāvīgu elektroenerģijas pieslēgumu.
Komentējot, cik bāzes stacijas ir aprīkotas ar ģeneratoriem, uzņēmumā atzīmēja, ka visas “Tele2” bāzes stacijas ir aprīkotas ar akumulatoriem. Visas bāzes stacijas aprīkot ar ģeneratoriem neesot iespējams un neesot arī racionāli, jo tas faktiski nozīmētu, ka operatoriem jāizveido paralēls energoapgādes tīkls jau esošajam. Šāda pieeja neesot nekur pasaulē, jo aprīkošana ar ģeneratoriem vien nerisinot situāciju.
Ja ir līdzīga situācija kā brīvdienās vētras laikā, kas skāra faktiski visu Latvijas teritoriju, tad šie ģeneratori ir jāuzrauga un tie regulāri jāpapildina ar degvielu. Pasaules prakse ir aprīkot stratēģiski svarīgās bāzes stacijas ar pastāvīgajiem ģeneratoriem, bāzes stacijām uzstādīt akumulatorus, ko “Tele2” esot paveikusi, un vēl nodrošināties ar pārvietojamiem ģeneratoriem, klāstīja kompānijā.
Vienlaikus “Tele2” uzsvēra, ka uz dažādām Latvijas vietām tika nogādāti pārvietojamie ģeneratori. Dienas laikā arī to lokācijas mainītas, ņemot vērā aktuālo situāciju un prioritātes.
“Tele2” atzīmēja, ka šī vētra un vērienīgie elektroenerģijas padeves traucējumi vēlreiz aktualizēja divus jautājumus. Pirmais jautājums ir par to, cik būtiski ir, lai gaisvadu līnijas tiktu koptas un arvien vairāk pārvietotas zem zemes, lai tās mazāk ietekmētu vētras laikā krītoši koki vai koku zari. Otrs jautājums ir par to, ka “Tele2” 2022. gadā ar atbildīgajām institūcijām runāja par nepieciešamību ieviest nacionālo viesabonēšanu jeb tā saukto “national roaming”, kas nozīmē, ka krīzes laikā klienti var zvanīt, izmantojot citu operatoru tīklu, ja attiecīgā klienta operators konkrētajā vietā nedarbojas. Šāda sistēma darbojas Ukrainā.
Tāpat “Tele2” atzīmēja, ka šī vētra skāra faktiski visu Latviju un nopietni ietekmēja elektroenerģijas padevi bāzes stacijām. Bāzes staciju rezerves barošanas avoti nav paredzēti ilglaicīgiem elektroenerģijas padeves zudumiem, tādēļ arī bija novērojami traucējumi. Šī situācija vēlreiz pierādīja, cik būtiski ir kopt gaisvadu līnijas un pēc iespējas vairāk pārvietot zem zemes, lai elektroenerģijas padevi neietekmētu krītošie koki un zari.
“Tele2” arī atzīmēja, ka ir jāaktualizē jautājums par “national roaming”, par ko uzņēmums sāka runāt pirms četriem gadiem. Tāpat “Tele2” turpinās sāktos darbus, bāzes stacijās uzstādot jaudīgākus un modernākus akumulatorus. “Tele2” analizēs šo situāciju, kad būs novērsti traucējumi, un, kā norādīja uzņēmumā, noteikti būs arī citas atziņas, kuras nākotnē ņemt vērā.
Komentējot mobilo sakaru operatoru gatavību krīzes situācijām, “Tele2” pauda, ka labi redz lietas, kas ir jāturpina un jāpilnveido, tomēr mobilo sakaru operatorus nevarot skatīt atrauti no elektroapgādes infrastruktūras, jo tie ir no tās atkarīgi.
LMT tīklā mobilo sakaru darbības traucējumi vēl ir mazāk nekā 1% klientu
Mobilo sakaru operatora SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) tīklā mobilo sakaru darbības traucējumu pirmdien vēl ir mazāk nekā 1% klientu, aģentūrai LETA pauda uzņēmumā.
Kompānijā norādīja, ka LMT uzrauga mobilā tīkla darbību diennakts režīmā, un uzņēmuma galvenā prioritāte ir stabilas pakalpojumu darbības pilnīga atjaunošana visā tīklā. Patlaban turpinās darbs, lai pilnībā novērstu vētras radīto elektroapgādes traucējumu ietekmi uz sakaru pieejamību. Svētdien, 23. augusta, rītā mobilo sakaru darbība bija traucēta aptuveni 3% LMT klientu pieslēgumu, vakarā – 1,5%, savukārt pirmdien rītā ietekmēto klientu īpatsvars ir samazinājies un lēšams mazāk nekā 1%.
Plašākie traucējumi novēroti Latgalē, Zemgalē un Kurzemes austrumu daļā – teritorijās, kur vētras dēļ bija un daudzviet vēl joprojām ir būtiski un ilgstoši elektroenerģijas padeves pārtraukumi, piebilda kompānijā.
LMT norādīja, ka galvenais mobilo sakaru traucējumu iemesls bija vētras izraisītie plašie elektroenerģijas padeves pārtraukumi. LMT tīklā darbojas vairāk nekā 1700 bāzes staciju, un tīkla darbības nepārtrauktība tiek nodrošināta ar vairāku līmeņu rezerves elektroapgādes risinājumiem. Bāzes stacijas ir aprīkotas ar akumulatoriem, bet kritiskajos tīkla punktos tiek izmantoti arī stacionārie dīzeļģeneratori. LMT rīcībā ir arī pārvietojamie ģeneratori un pārvietojamās bāzes stacijas, kas tiek izmantoti vietās, kur elektroapgādes traucējumi ir ilgstoši.
Tāpat LMT atzīmēja, ka rezerves elektroapgādes risinājumi ļauj mazināt elektroenerģijas padeves pārtraukumu ietekmi, taču ilgstoša un vienlaikus plaša mēroga elektroapgādes pārrāvuma gadījumā akumulatoru darbības laiks ir ierobežots. Pilnīgi visas bāzes stacijas nav iespējams aprīkot ar stacionāriem ģeneratoriem, jo tās atrodas ne tikai uz sakaru torņiem, bet arī uz ēku jumtiem un citos infrastruktūras objektos, kur to izvietošanu ierobežo pieejamā platība, nestspēja, piekļuves iespējas un citi tehniskie nosacījumi. Tādēļ rezerves elektroapgādes risinājumi tiek plānoti, ņemot vērā katra tīkla punkta nozīmi, noslodzi un tehniskās iespējas.
Vietās, kur elektroenerģijas padeves pārtraukumi ieilga, LMT izmantoja arī pārvietojamos dīzeļģeneratorus un citus rezerves elektroapgādes risinājumus. Svētdienas rītā sākta papildu degvielas piegāde ģeneratoriem, un šis darbs turpinās arī pirmdien.
Vienlaikus LMT tehniskās komandas sadarbojas ar AS “Sadales tīkls” un AS “Augstsprieguma tīkls”, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu elektroenerģijas padevi bāzes stacijām.
LMT pauda, ka sakaru traucējumu ilgums dažādās teritorijās ir atšķirīgs un galvenokārt ir bija atkarīgs no elektroenerģijas padeves pārtraukuma ilguma, konkrētās bāzes stacijas rezerves elektroapgādes iespējām un piekļuves infrastruktūrai. Noteicošais faktors tīkla pārklājuma traucējumiem bija tieši elektroenerģijas padeves pārtraukums bāzes stacijām, nevis, piemēram, mobilā tīkla noslodze.
Pēc situācijas pilnīgas stabilizēšanas LMT veiks detalizētu notikušā izvērtējumu, analizējot rezerves elektroapgādes risinājumu darbību, ģeneratoru pieejamību un loģistiku, degvielas piegādes iespējas, kā arī sadarbību ar elektroapgādes uzņēmumiem. Šāda mēroga notikumi sniedz būtisku informāciju par to, kuros tīkla punktos un procesos noturību iespējams stiprināt. Uz izvērtējuma pamata tiks lemts arī par turpmāk nepieciešamajiem ieguldījumiem.
LMT tīkla noturība tiek veidota sistemātiski un ilgtermiņā – to nodrošina vairāk nekā 1700 bāzes staciju tīkls un bāzes staciju blīvums Latvijā, plašs rezerves elektroapgādes risinājumu klāsts, tostarp stacionārie un pārvietojamie ģeneratori, divi datu centri Latvijā, dublētas sistēmas, diennakts tīkla uzraudzība un tehnisko komandu gatavība operatīvi reaģēt. Būtiska nozīme ir arī ilgstoši veidotajai sadarbībai ar pašvaldībām, elektroapgādes un citiem infrastruktūras uzņēmumiem, kas krīzes situācijās ļauj ātrāk koordinēt nepieciešamos resursus un atjaunot tīkla darbību, minēja uzņēmumā.
Vienlaikus LMT informēja, ka šī vētra vēlreiz apliecināja, ka mobilo sakaru infrastruktūra ir cieši saistīta ar elektroenerģijas infrastruktūras darbību, un ilgstoši plaša mēroga elektroapgādes traucējumi rada būtisku slodzi visai kritiskās infrastruktūras sistēmai. Tādēļ sakaru noturības stiprināšana ir nepārtraukts process, kurā būtiska nozīme ir gan operatoru ieguldījumiem rezerves risinājumos, gan ciešai sadarbībai starp sakaru operatoriem, elektroapgādes uzņēmumiem, valsti, pašvaldībām un operatīvajiem dienestiem.
Kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšana nav tikai atsevišķu elektronisko sakaru komersantu atbildība. Tā prasa koordinētu valsts institūciju, kritiskās infrastruktūras operatoru un nozares dalībnieku sadarbību, lai nodrošinātu pēc iespējas augstāku sabiedrībai būtisku pakalpojumu nepārtrauktību ārkārtas situācijās, norādīja LMT.
Jau ziņots, ka sestdien, 22. augustā, un tai sekojošajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, kuru rezultātā sākotnēji elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu Latvijā. Pirmdienas rītā elektroapgādes traucējumi joprojām bija aptuveni 87 000 klientu visā Latvijā.
“Tele2” pagājušajā gadā strādāja ar 179,991 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 13,5% un bija 52,923 miljoni eiro.
“Tele2” reģistrēts 1995. gada novembrī, un tā pamatkapitāls ir 3,486 miljoni eiro. “Tele2” vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas “Tele2 Sverige”.
