ASV, šķiet, zaudē cerību ietekmēt Ķīnas atbalstu Krievijai. Ķīnas nostāja joprojām nav skaidri definēta 16
ASV Valsts departamenta izlūkdienestu publiskotā informācija par iespējamo Ķīnas militāro un ekonomisko palīdzību Krievijai liek domāt, ka Vašingtona ir izmisusi un nespēj ietekmēt Pekinu citos veidos, kā caur medijiem, brīdinot par sekām, raksta “The New York Times”.
Ja Ķīna iesaistīsies karā, tas mainīs Ukrainas konflikta būtību tādā veidā, ka tajā netieši cīnīsies visas trīs pasaules lielvaras, raksta NYT: Krievija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja apvienosies pret ASV. Ukraina un to sabiedrotie Eiropā un Āzijā un partneri, tostarp Japāna un Dienvidkoreja. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija uzskata, ka Pekina ir ārkārtīgi tuvu šīs robežas šķērsošanai jeb “sarkanajai līnijai”, un par to liecina šīs nedēļas ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena runa, raksta NYT. Arī aģentūra “Bloomberg” norāda, ka Ķīnas palīdzības tendence ir “tik satraucoša”, ka ASV nolēma šo jautājumu aktualizēt sarunās, brīdinot Pekinu par sekām, ko var radīt atbalsts Krievijai karā.
Šī nav pirmā reize, kad ASV izmanto izlūkdienestu ziņas, tā cenšoties ietekmēt kara gaitu Ukrainā. Pagājušā gada martā Baltais nams ziņoja, ka Krievija ir vērsusies pie Ķīnas pēc militārās un ekonomiskās palīdzības. Pēc NYT domām, tas kopā ar ziņojumiem par Krievijas gatavošanos karam no 2021. gada beigām bija daļa no Vašingtonas mēģinājumiem novērst Krievijas iebrukumu. Laikraksts atzīmē, ka visi mēģinājumi bijuši nesekmīgi.
Jauni ASV amatpersonu brīdinājumi, ka Ķīna, iespējams, gatavojas piegādāt Krievijai ieročus un munīciju karam ar Ukrainu, kā atzīmē NYT, var liecināt par iespēju atgriezties pie aukstā kara sliktākajiem scenārijiem.
Baltais nams tagad cenšas brīdināt Ķīnu par tās alianses ar Krieviju konkrētajām sekām, ja Pekina turpinās vai palielinās savu atbalstu Maskavai. “Lai gan informācija par Pekinas materiālo atbalstu militārajām operācijām joprojām ir neskaidra, attiecības starp Krieviju un Ķīnu šobrīd ir ārkārtīgi ciešas, un Ķīna dara vairāk nekā jebkad, lai palīdzētu Maskavai.”
Dažas ASV amatpersonas apgalvo, ka Vašingtona varētu atrunāt Sji Dzjiņpinu no palīdzības palielināšanas Maskavai. Ķīnas līderi varētu būt apmierināti ar Maskavas lūgšanos, bet, iespējams, nevēlēsies turpmāk iesaistīties ar Putinu, uzskata amatpersonas, kuras citē CNN, nenosaucot avotu vārdus. “Bloomberg” avoti ziņo, ka Ķīna ir atteikusies no plāna un nedara tik daudz, cik varētu, lai palīdzētu Krievijas militārajiem centieniem.
Vašingtona jau agrāk ziņoja, ka Ķīnas uzņēmumi palīdz Krievijai karā, sniedzot nenāvējošu militāro palīdzību un palīdzot apiet Rietumu ekonomiskās sankcijas, lai gan tradicionāli Ķīna iegādājusies militāro tehniku no Krievijas, nevis otrādi, raksta NYT. Pēdējos gados Krievija ir palielinājusi ieroču pārdošanas apjomu Ķīnai. Taču Ķīnai savukārt ir uzlabotas raķetes un bezpilota lidaparāti, ko Krievija varētu izmantot savā kampaņā Ukrainā.
