Atbalsta zemnieku ilgi gaidīto samazināto IIN likmi sezonas laukstrādniekiem 2
Pēc spraigām debatēm Saeima ceturtdien atbalstīja steidzamības kārtā virzītos un lauksaimnieku ilgi gaidītos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz no šā gada 1.jūnija augļkopībā un dārzeņkopībā nodarbinātajiem sezonas laukstrādniekiem piemērot samazināto – 15% IIN likmi.
Saeimā izvērsās debates par atvieglotā nodokļu režīma administrēšanu, kas, pēc dažu deputātu sacītā, esot pārāk sarežģīta un ir uzlabojama. Citi tautas kalpi turpretim atzīmēja, ka lauksaimnieki šo kārtību gaida jau sen un tālāka šī likumprojekta “muļļāšana” nav pieļaujama. Ja arī praksē būs kādas nepilnības, tās operatīvi arī būs jāmēģina novērst, debatēs skaidroja Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (V).
Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā atzīmē, ka sezonas laukstrādnieka ienākuma nodoklis attieksies uz personām, kas nodarbinātas augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, to kopšanā un ražas novākšanā, kā arī augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā.
Jauno IIN likmi varēs piemērot personai, kura no 1.aprīļa līdz 30.novembrim pie viena vai vairākiem darba devējiem būs strādājusi ne vairāk kā 65 kalendāra dienas un kura ienākums nepārsniegs 3000 eiro.
Minimālais nodokļa maksājums būs 0,70 eiro par katru nostrādāto dienu, un persona, kas maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensijai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro.
Informācijas apkopošanai par sezonas strādniekiem paredzēts izmantot Lauku atbalsta dienesta (LAD) informācijas sistēmu, tajā reģistrējot arī ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu.
Uzņēmējam, kurš nodarbinās sezonas laukstrādniekus, reizi mēnesī Valsts ieņēmumu dienestā būs jāsniedz ziņojums par nodarbinātajām personām, viņu ienākumiem un aprēķināto ienākuma nodokli.
Likumprojekta virzītāji cer, ka jaunā kārtība rosinās daudzus uzņēmējus legalizēt līdz šim nereģistrētos laukstrādniekus.
Patlaban dārzkopības un augļkopības nozarēs vērojams augsts nelegālās nodarbinātības līmenis sezonas laukstrādnieku vidū un nesamaksātie nodokļi gadā valsts budžetam rada aptuveni 1,75 miljonu latu lielus zaudējumus. Ieviešot īpašu nodokļu režīmu sezonas lauku darbos strādājošajiem, plānots, ka pieaugs nozarē legāli nodarbināto īpatsvars, norādīts likumprojekta anotācijā.
Vieni no likumprojekta virzītājiem – Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) – ir gandarīta par deputātu pieņemto lēmumu, jo uzskata, ka ieguvēji no tā būs visi: gan lauksaimnieki, gan valsts un paši nodarbinātie, paziņojumā norāda LLKA.
“Šī likumprojekta spēkā stāšanās ir pozitīva no vairākiem aspektiem – tā samazinās dārzkopības un augļkopības nozarēs samērā augsto nelegālās nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū, palielinās valsts budžeta ieņēmumus par 2,49 miljonu eiro, kurus līdz šim neieņēma tieši nelegālās nodarbinātības dēļ. Tāpat tiks celta vietējo ražotāju konkurētspēja salīdzinājumā ar citu valstu importu, jo cenu spiediens ir milzīgs, kā arī mazināts birokrātiskais slogs uzņēmējiem,” lēš kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Baltijas Ogu kompānija” valdes locekle Māra Rudzāte savukārt norāda: “Beidzot ir piepildījušās augļkopju ilgi lolotās cerības. Esam gandarīti un priecīgi, ka jau šogad varēsim uzsākt darbu, ņemot vērā jaunās likuma normas, un sākt risināt problēmas, ar kurām līdz šim esam saskārušies. Vienlaicīgi arī sakām paldies visām iesaistītām pusēm par darbu, un paldies Saeimas deputātiem, ka šī iniciatīva beidzot ir atbalstīta.”.
