Francija prezidentūru atklāja ar ES karoga projicēšanu uz Eifeļa torņa.
Francija prezidentūru atklāja ar ES karoga projicēšanu uz Eifeļa torņa.
Foto: ES Padome

Turpmākos sešus mēnešus vadības grožus ar saukli “Atjaunotne, spēks, piederība” ES Padomē turēs Francija 8

Ivars Ijabs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Piedraud ar “ledus cirtni”, piedāvā ievest karaspēku, kā arī “plēšas”, kurš savāks sev: krievu mediji par okupācijas pieminekļa nojaukšanu Latvijā
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
Krieviem jauna raķešu uzbrukumu tendence – cenšas jaunos morāli sagraut,” atklāj Rajevs
Lasīt citas ziņas

 

Gluži kā katra jauna gada sākums, arī šis gads ir iesācies ar rotāciju Eiropas Savienības Padomes prezidentūrā. Turpmākos sešus mēnešus vadības grožus ar saukli “Atjaunotne, spēks, piederība” ES Padomē turēs Francija. Kā tas parasti notiek, izstrādātā darbakārtība ir grandioza un sešos mēnešos teju neīstenojama. Tomēr vairāki punkti ir aktuāli un īsā laikā ieviešami. To tapšanas procesam ir vērts sekot līdzi turpmākā pusgada laikā arī mums Latvijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Gan jau plaši diskutētā Zaļā kursa likumu pakotne (“Fit for 55”), gan ES minimālās algas standarti, gan digitālā tirgus un pakalpojumu regulācija ir iniciatīvas, kuras var un vajag pieņemt jau tuvāko mēnešu laikā neatkarīgi no tā, kura valsts prezidē ES Padomē.

Cits jautājums, ciktāl Francijai savas prezidentūras laikā izdosies priekšplānā izvirzīt arī savas intereses turpmākajā ES attīstībā un darbakārtībā. To rādīs tikai laiks, kā arī tas, ar ko aprīlī noslēgsies Francijas prezidenta vēlēšanas un iekšpolitiskie procesi to sakarā.

 

ES minimālā alga un nevienlīdzības mazināšana

Konceptuālā vienošanās par to, ka Eiropas Savienībā ir jābūt minimālajiem algas standartiem, jau ir panākta. Ņemot vērā, ka jau 2019. gadā prezidents Emanuels Makrons aktīvi virzīja priekšlikumu par minimālās algas noteikšanas principiem, ir sagaidāms, ka šo principu apstiprināšana ES Padomē 2022. gada pirmajā pusgadā būs prioritāte un to, visticamāk, arī izdosies panākt.

Protams, par šo tēmu vēl būs karstas diskusijas, jo jau sākotnēji vairākas dalībvalstis, it īpaši ziemeļvalstis, bija skeptiskas par šī priekšlikuma praktisko pusi un to, vai tas neiejauktos dalībvalstu kompetencēs. Tāpat vēl nav pilnīgas skaidrības par to, tieši kādi principi tiks ieviesti minimālās algas aprēķināšanai – vai tie varētu būt 60% no mediālās bruto algas vai 50% no vidējās bruto algas, vai varbūt kāds cits, jauns princips.

Tomēr, ņemot vērā, ka priekšlikumu kopumā ir atbalstījusi gan Eiropas Komisija, gan Eiropas Parlaments, kā arī tam ir atbalsts dalībvalstu vidū, šobrīd tas ir tikai laika jautājums, kad mēs sagaidīsim šī normatīvā regulējuma gala pieņemšanu, kas ļautu ilgtermiņā mazināt pašlaik tik ļoti lielo nevienlīdzību minimālajā atalgojumā starp dalībvalstīm.

Sociālās nevienlīdzības mazināšana arī ir viens no virsmērķiem, ko Francija izvirzījusi savam prezidentūras laikam. Makrons aicināja savus Eiropas kolēģus “iedomāties jaunu Eiropas modeli”, kura ietvaros kā galvenie mērķi būtu cīņa pret bezdarbu un “labo darba vietu” radīšana Eiropas Savienībā. Tāpat viņš kā svarīgu uzsvēra dzimumu nevienlīdzības izskaušanu. Protams, būtu naivi domāt, ka šos mērķus varētu sasniegt Francijas prezidentūras vai pat tuvāko pāris gadu laikā. Tomēr fakts, ka šie jautājumi tiks diskutēti ES darbakārtībā, jau ir liels solis uz priekšu vienlīdzīgākas un taisnīgākas Eiropas veidošanā.

 

Zaļais kurss un klimata krīze

Šobrīd noris karstas diskusijas par Eiropas Komisijas pērn prezentēto “Fit for 55” pakotni. Vienprātības dalībvalstu vidū par to vēl nav, un ir skaidrs, ka Francijas prezidentūras laikā to pieņemt neizdosies, taču franču mērķis ir pavirzīt diskusijas uz priekšu, lai līdz šī gada beigām pakotni varētu apstiprināt. Svarīgs gan ir arī konteksts, kura ietvaros debates par šo pakotni notiks.

Šobrīd visa Eiropa piedzīvo rekordaugstas enerģijas cenas, kā rezultātā valstu vadītājiem varētu būt mazāka motivācija pieņemt ambiciozus ilgtermiņa lēmumus zaļajā politikā, kas īstermiņā nespēs palīdzēt ar enerģijas cenu samazināšanu. Ja klimata jautājumos netiks pieņemti stingri lēmumi, tad sekas un “nākotnes rēķini” nākotnē būs nesamērojami lielāki nekā šodien maksātie.

Francijas prezidents ir apņēmības pilns par to, ka prezidentūras laikā izdosies pieņemt jauno oglekļa “muitas nodevu” (Oglekļa ievedkorekcijas mehānismu). Tā ļautu iekasēt samaksu par izmantotu CO2 no citām valstīm importēto preču ražošanā, tādējādi tuvinot to cenas ES ražotāju cenām, lai nemazinātu Eiropas ražotāju konkurētspēju. Maz ticams, ka šo mehānismu izdosies iedarbināt jau tik īsā termiņā, tomēr ar pietiekamu politisko gribu un raitu diskusiju līdz šī gada beigām to apstiprināt ir iespējams.

 

Digitālā regulācija un nodokļi korporācijām

Svarīgs Francijas prezidentūras darbakārtības punkts ir ES digitālā tirgus un digitālo pakalpojumu aktu pieņemšana, kas beidzot radītu juridisku ietvaru gan digitālajam saturam, gan digitālajai biznesa videi. Tas ļautu Eiropai atgūt relatīvu digitālo neatkarību, kā arī padarītu tīmekļa vidi drošāku un godīgāku. Ņemot vērā, ka dalībvalstis abus likumus jau ir atbalstījušas un, visticamāk, tie tiks atbalstīti arī Eiropas Parlamentā, šie likumi var stāties spēkā jau pirmajos pāris Francijas prezidentūras mēnešos.

Turpinās arī digitālo gigantu nodokļu sistēmas izstrāde. Tā ļaus beidzot iekasēt taisnīgākus nodokļus (vismaz 15% apmērā) no tādiem tehnoloģiju grandiem kā “Google” un “Apple”, kā arī uzliktu tiem par pienākumu maksāt nodokļus valstīs, kurās tie sniedz pakalpojumus.

Tas līdz šim tā nenotiek, jo kompānijām ir iespēja patverties beznodokļu zonās. Formāli abiem šiem priekšlikumiem ir atbalsts dalībvalstu vidū. Grūtības to pieņemšanai Francijas prezidentūras laikā radīs tas, ka nodokļa ieviešana ir saistīta ar lēmumu, ko pieņem 120 valstu grupa OECD vadībā, un lēmums galīgajā veidolā ir gaidāms tikai 2022. gada jūnijā. Abas reformas visdrīzāk tiks pieņemtas jau nākamajā – Čehijas – prezidentūras laikā.

 

Vai Eiropa kļūs pašpietiekami droša?

Prezidents Makrons jau vairākus gadus ir bijis aktīvākais Eiropas stratēģiskās autonomijas un jaunas drošības koncepcijas aizstāvis un idejas virzītājs. Ir skaidrs, ka savas prezidentūras laikā Francija ļoti vēlēsies, lai Eiropas drošība un aizsardzība, jauna Šengenas zonas kārtība un Eiropas kopējās autonomijas jautājumi būtu darbakārtības galvgalī. Tāpat būs centieni pieņemt komisijas izstrādāto “Stratēģisko kompasu”, kas definētu Eiropas drošības prioritātes.

Tomēr skepse dalībvalstu vidū par šīm idejām ir nemainīgi liela un pašreizējie saspīlējumi Ukrainā un hibrīduzbrukumi uz Baltkrievijas robežas to tikai pastiprina. Vai kādu stratēģisko dokumentu izdosies pieņemt? Visticamāk jā, bet tā praktiskā nozīme nebūs liela.

SAISTĪTIE RAKSTI

Jāņem vērā, ka aprīlī notiks Francijas prezidenta vēlēšanas, un to rezultātam, iespējams, būs pat lielāka reālā ietekme uz ES attīstību nekā Francijas prezidentūrai ES. Emanuels Makrons ar savu partiju Eiropā pieder mūsu liberālo un centrisko spēku apvienībai Eiropas Parlamentā – “Renew Europe”. Tā ir izveidojusies par nopietnu politisku spēku, bez kura iesaistes faktiski nevar pieņemt nevienu lielu lēmumu parlamentā.

Un arī Eiropadomē, kurā lemj valstu un valdību līderi, “Renew Europe” ir otra ietekmīgākā alianse. Ja Mak­rons tiks pārvēlēts, viņam būs nopietns politisks pamats tuvākajos gados aizstāt Angelu Merkeli Eiropas Savienības faktiskā politiskā līdera lomā. Neraugoties uz domstarpībām, kuras Eiropā dažkārt rada franču iniciatīvas, teiksim, drošības un sociālajā jomā, ar šo faktu mums būs jārēķinās.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Piedraud ar “ledus cirtni”, piedāvā ievest karaspēku, kā arī “plēšas”, kurš savāks sev: krievu mediji par okupācijas pieminekļa nojaukšanu Latvijā
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
Krieviem jauna raķešu uzbrukumu tendence – cenšas jaunos morāli sagraut,” atklāj Rajevs
“Azov vienība uz turieni gāja ne jau tādēļ, lai padotos gūstā.” Rajevs par Mariupoles turpmāko likteni
VIDEO. “Viņš turēja savu solījumu!” Audio materiālā tiesā atklāj, kāpēc Deps ne reizi nav paskatījies uz savu bijušo sievu
Lasīt citas ziņas
Mēnesi pirms vēlēšanām 18 000 iedzīvotāju būs nederīgas pases. Gaidīt sodu, stundām stāvēt rindā, ko darīt?
Indriksone uzsver nepieciešamību veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un investīciju piesaisti
Piedraud ar “ledus cirtni”, piedāvā ievest karaspēku, kā arī “plēšas”, kurš savāks sev: krievu mediji par okupācijas pieminekļa nojaukšanu Latvijā
VIDEO. “Viņš turēja savu solījumu!” Audio materiālā tiesā atklāj, kāpēc Deps ne reizi nav paskatījies uz savu bijušo sievu
“Ir viena iestāde, kurā darbiniekiem tika maksāts par vakcinēšanos,” Valsts kontrolieris atklāj, kura tā ir
16:17
Krievija NATO paplašināšanās dēļ veidos jaunas armijas bāzes rietumu pierobežā
15:54
Krievija sestdien pārtauks dabasgāzes piegādes Somijai
15:46
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
VIDEO. Cīņa uz dzīvību un nāvi – mežacūka cīnās ar vilku. Aculiecinieka kadri no Lietuvas
VK revīzijā atklājusi: Vairākas ministrijas nelikumīgi piemaksājušas darbiniekiem par potēšanos
“Virši-A” iegādājas 20% “Skulte LNG Terminal” akciju
Latvieši atkal slīkst ātro kredītu bezdibenī
FOTO. “Viņai jādodas pelnītā atpūtā…”: 96 gadus vecā Elizabete II ierodas publiskā pasākumā ar spieķi rokās
Cik ironiski! Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitai romantiskas attiecības ar vīrieti, kam uzvārds Zelenskis
Vai britiem draud tirdzniecības karš?
Rinkēvičs noraida Krievijas prasību pēc kompensācijas par pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanu
Zelenskis kļuvis par gada ietekmīgāko cilvēku pēc žurnāla “Time” lasītāju versijas
Ukraiņi grib stāvēt paši uz savām kājām!
Piektdienas gājiena organizatori vāc parakstus par aizliegumu ieņemt amatus prokremliski noskaņotām personām
Festivālā “Summer Sound” darbosies arī naktsklubs. Sola dejas līdz pat rīta gaismai
Monika Zīle: Kampaņas “Paldies, Ilze!” atkārtojums tagadējā priekšnesumā izskatījās smieklīgs
Pēteris Apinis: Vājš ministrs ir Pavļuts, kas patiesībā ir laba ziņa, jo viņam nav liekā svara
DLRR padomes priekšsēdētāja: Esam lielākā rūpnīca nozarē, bet Linkaita kungs nekad nav licies par mums ne zinis
VIDEO. Andris Kivičs beidzot satiek savu vecāko meitu. Tikšanās viņu aizkustina līdz asarām
Lasītāja jautā: kad var stādīt gurķus siltumnīcā un laukā?
“Viņus piespieda doties uz Krieviju. Viņiem atņēma visu” – kas notiek ar ukraiņu bēgļiem, kas nonāk Krievijā?
VIDEO. Harkivas robežsargs piepilda savas meitas kvēlāko vēlēšanos
vērtējat premjera Kariņa rīcību saistībā ar ministru maiņu?
VIDEO. Satiksmes mierināšana Nīderlandes pilsētā Utrehtā pārspēj Rīgas stabiņus
VIDEO. “Dzimtene, draugi, nav prezidenta pakaļa, ko visu laiku jābučo!”: koncertā Ufā pasaka slavens krievu dziedātājs
FOTO. Kļuvis zināms, kāpēc tiešraidē no “Eirovīzijas” fināla skatuves nozuda vakara vadītāja Laura Pauzīni