Atslepenotajos ASV izlūkdienestu dokumentos parādās ne tikai Krievijas vārds – šo “krupi” būs grūti norīt 12
Piektdien Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka atslepenoti izlūkdienestu dokumenti, kuros runāts par Krievijas, Ķīnas un Irānas iejaukšanos valsts vēlēšanās. Kremlis, protams, taisnojas.
ASV prezidents Donalds Tramps 25 minūšu garā runā apgalvoja, ka vēlēšanu sistēma ir ievainojama un ar to var manipulēt vai to var ietekmēt tādas ārvalstis kā Ķīna, Irāna un Krievija. Tāpat viņš paziņoja, ka atslepenoti izlūkdienestu dokumenti, kuros aprakstītas ārvalstu iespējas kompromitēt ASV vēlēšanu infrastruktūru.
“Neapstiprināta informācija”
Tikmēr Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs žurnālistiem paziņoja, ka “Krievija nekad nav iejaukusies citu valstu iekšējās lietās”, vēsta lietuviešu medijs Lrytas.
“Un ceram, ka neviens nemēģinās iejaukties mūsu iekšējās lietās,” piektdien ikdienas preses brīfingā sacīja D. Peskovs.
D. Peskovs apgalvoja, ka ASV prezidents balstās uz neapstiprinātu informāciju un ka neesot konstatēti nekādi Krievijas pārkāpumi, kas varētu būt saistīti ar vēlēšanām.
Arī Ķīna noraidīja Trampa apgalvojumu, ka tā esot ieguvusi datus par aptuveni 220 miljoniem Amerikas vēlētāju. Pekina šos pārmetumus nosauca par pilnībā izdomātiem un ļaunprātīgu apmelojumu.
Atslepenotajos dokumentos teikts, ka, tuvojoties 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanām, Krievija centusies diskreditēt Džo Baidenu un vēl vairāk pastiprināt sociālo pretstāvi Amerikā. Tikmēr pats Tramps, runājot par ASV vēlēšanu sistēmas ievainojamību, Krieviju gandrīz nepieminēja.
Starp atslepenotajiem dokumentiem ir divi ASV Nacionālās izlūkošanas padomes memorandi: viens sagatavots 2020. gada janvārī, otrs – 2020. gada augustā.
Pirmajā memorandā Krievija kopā ar Ķīnu, Irānu un Ziemeļkoreju ir nosaukta kā viena no valstīm, kas spēj kompromitēt ASV vēlēšanu infrastruktūru.
“Krievija gandrīz noteikti izpētīja vēlēšanu infrastruktūras ievainojamību 2016. gada vēlēšanu cikla laikā, ieguva piekļuvi ar vēlēšanām saistītām sistēmām vismaz divos štatos un nozaga vēlētāju datus vismaz no viena štata,” teikts dokumentā.
Otrajā memorandā, kas sagatavots sešus mēnešus vēlāk, detalizētāk aprakstīta Krievijas loma. Tajā apgalvots, ka Krievijas amatpersonas un Vladimirs Putins kontrolējuši starpnieku darbību, izplatot apgalvojumus par Ukrainas ietekmi uz 2016. gada ASV vēlēšanām, tostarp apsūdzības par Dž. Baidena saikni ar Ukrainas uzņēmumu “Burisma”.
Tramps par šīm saiknēm ne reizi vien runāja savas 2020. gada vēlēšanu kampaņas laikā. Dokumentā norādīts, ka ar Maskavu saistītas personas šo informāciju izplatīja starp ASV amatpersonām, izmantojot gan personīgos kontaktus, gan publikācijas internetā un plašsaziņas līdzekļos.
Dokumenta saturs
Tiek minēti divi vārdi: Andrijs Derkačs – bijušais Ukrainas Augstākās Radas deputāts, kurš pēc Krievijas sāktā kara pameta Ukrainu, bet 2024. gadā kļuva par Krievijas Federācijas padomes locekli, un Konstantīns Kilimņiks – politiskais konsultants. Abus šos cilvēkus ASV ir izsludinājušas meklēšanā.
“Šīs personas vienojās, lai, tuvojoties vēlēšanām, pastiprinātu savu darbību un pašā 2020. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas karstumā izraisītu liela mēroga korupcijas skandālu. Viņu mērķis bija nodrošināt Dž.Baidena zaudējumu un D. Trampa uzvaru, teikts dokumentā.
Dokumentā arī norādīts, ka Krievija izmantojusi valsts medijus un sociālos tīklus, lai diskreditētu Dž.Baidenu un kurinātu sabiedrības šķelšanos ASV. Tiek apgalvots, ka šie naratīvi lielākoties bijuši labvēlīgi D. Trampam, lai gan dažos gadījumos kritizēta arī viņa administrācija.
Turklāt dokumentā teikts, ka Krievijas “troļļu fabrika”, Ārējās izlūkošanas dienests un Galvenā izlūkošanas pārvalde sākusi algot autorus no ASV un citām valstīm, lai tie ziņu platformās angļu valodā radītu antiamerikānisku ASV auditorijai paredzētu saturu.
Dokumenta autori ziņo arī par pētījumiem, kas veikti, lai noskaidrotu ASV iestāžu tīmekļvietņu ievainojamību.
Ziņojumā ietverta arī tabula, kurā salīdzinātas Krievijas, Ķīnas un Irānas veiktās darbības. Tajā teikts, ka Krievija izplatījusi paziņojumus presei, publicējusi saturu valsts medijos, izplatījusi slēptus vēstījumus sociālajos tīklos un slepeni ietekmējusi politiķus. Krievija arī izmantojusi izlūkinformāciju, lai kaitētu politiķiem, ietekmējusi vēlēšanu procesus, tiesībsargājošo iestāžu darbību un reaģējusi uz ASV īstenotajiem atbildes pasākumiem.
No tabulas redzams, ka Krievijas centieni ietekmēt vēlēšanas bijuši daudzveidīgāki nekā Ķīnas vai Irānas darbības. Neskatoties uz to, savā runā par ASV vēlēšanu sistēmas ievainojamību, kuras kontekstā arī tika publicēti šie dokumenti, D. Tramps Krieviju pieminēja tikai epizodiski, galveno uzmanību veltot tieši Ķīnas rīcībai.
