Slepeni dokumenti atklāj Krievijas un Ķīnas plānus: no “Starlink” ierobežošanas līdz fiziskai satelītu iznīcināšanai 0
“Der Spiegel”, “The Insider” un “Le Monde” kopīga izmeklēšana atklājusi līdz šim nepubliskotas detaļas par Krievijas un Ķīnas militāro sadarbību. Slepeni dokumenti rāda, ka abu valstu partnerība ir daudz dziļāka, nekā tās publiski atzīst, un aptver vairākas stratēģiski svarīgas jomas – no satelītu apkarošanas līdz pretgaisa aizsardzībai, droniem, bruņutehnikai un aviācijai.
Viens no būtiskākajiem izmeklēšanā minētajiem virzieniem ir plāni vērsties pret Īlona Maska uzņēmuma “SpaceX” satelītinterneta sistēmu “Starlink”. Ukrainas karā šī sistēma kļuvusi par vienu no svarīgākajiem sakaru instrumentiem – to izmanto mediķi, artilērijas vienības un dronu operatori. Ukrainas amatpersonas to iepriekš raksturojušas kā faktiski neaizstājamu sakaru infrastruktūras daļu.
Dokumentos aprakstīta Ķīnas pētnieku prezentācija, kurā “Starlink” izturība tiek pasniegta kā drauds. Sistēmu ir grūti paralizēt, jo tai nav viena centrālā punkta – viena zemes stacijas vai satelīta iznīcināšana būtiski nesagrauj visu tīklu. Tieši šī izkliedētā arhitektūra padara “Starlink” īpaši vērtīgu kara apstākļos.
Ķīnas un Krievijas plāns paredz trīs līmeņu pieeju: sākot ar diplomātisku spiedienu un mēģinājumiem ierobežot “Starlink” darbību starptautiskajās institūcijās, turpinot ar frekvenču un orbitālo pozīciju bloķēšanu, un beidzot ar kiberuzbrukumiem un pat fizisku satelītu iznīcināšanu orbītā.
Izmeklēšana atklāj arī slepenas Krievijas un Ķīnas sarunas par kopīgu pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu. 2023. gada jūnijā Maskavā parakstīts darba protokols par sistēmas izstrādi, kas paredzēta amerikāņu hiperskaņas raķešu pārtveršanai noslēdzošajā lidojuma fāzē.
Plānotās sistēmas mērķi ir ļoti ambiciozi – tā paredzēta vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu, manevrējošu kaujas bloku un hiperskaņas raķešu pārtveršanai. Dokumentos minētie parametri norāda, ka šāda sistēma varētu pārspēt pašreiz Krievijas rīcībā esošās modernākās pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Eksperti izmeklētājiem norāda, ka šādas tehnoloģijas nodošana pati par sevi ir ļoti nozīmīgs signāls. Pretgaisa aizsardzības un agrīnās brīdināšanas sistēmas vēsturiski bijušas jomas, kurās Krievija tehnoloģijas nelabprāt dalījusi pat ar tuvākajiem partneriem.
Vēl viens būtisks sadarbības virziens ir droni un kaujas pieredze. Ķīnai ir daudz bezpilota sistēmu un ražošanas jaudas, bet tai trūkst reālas kara pieredzes. Krievija savukārt Ukrainā ieguvusi milzīgu kaujas lauka pieredzi, ko var nodot Ķīnai. Dokumentos aprakstīta ideja – Krievija dalās ar pieredzi, bet Ķīna dod mākslīgo intelektu un masveida ražošanas iespējas nākamās paaudzes autonomu dronu attīstībai.
Šī sadarbība jau redzama Ukrainā. Izmeklēšanā minēts, ka Krievijas izmantotajos autonomajos dronos atrasti Ķīnas mākslīgā intelekta moduļi, sensori, baterijas un datu nesēji. Tas nozīmē, ka Ķīnas tehnoloģijas faktiski tiek pārbaudītas kaujas apstākļos Ukrainā.
Dokumentos redzama arī sadarbība bruņutehnikas un aviācijas jomā.
Ķīnas puse analizē Krievijas tehnikas zaudējumus Ukrainā un vērtē, kā veidot nākamās paaudzes bruņumašīnas ar mākslīgā intelekta vadītu aktīvo aizsardzību, bezpilota torņiem un integrētiem dronu bariem. Vienlaikus tiek runāts par kopīgām laboratorijām, intelektuālā īpašuma dalīšanu un savstarpēju tehnoloģiju nodošanu aviācijā.
Izmeklēšana secina, ka Ķīnas apgalvojumi par neitralitāti Krievijas karā pret Ukrainu kļūst arvien mazāk ticami. Dokumenti rāda nevis tikai politisku tuvību, bet strukturētu un daudznozaru militāru sadarbību. Carnegie Russia Eurasia Center vadītājs Aleksandrs Gabujevs norāda, ka Ķīna publiski cenšas radīt neitralitātes iespaidu, taču faktiski neitralitātes neesot.
Krievijas atkarība no Ķīnas pēdējos gados kļuvusi vēl dziļāka. Eksperti norāda, ka pat Krievijā ražotā militārā tehnika ar elektroniku bieži satur Ķīnas komponentes. Bez Ķīnas pusvadītāju un ražošanas iekārtu piegādēm Krievijai būtu bijis daudz grūtāk uzturēt savu aizsardzības industriju sankciju apstākļos.
Eiropā šī sadarbība raisa nopietnas bažas. Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls izmeklēšanas autoriem norādījis, ka Ķīnas atbalsts Krievijas militārajai mašīnai skar Eiropas drošības pamatintereses. Savukārt Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs publiski uzsvēris, ka katrs atbalsts Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumiem pagarina karu un rada vēl lielākas ciešanas.
Izmeklēšanas galvenais secinājums ir skaidrs: Krievijas un Ķīnas “partnerība bez robežām” vairs nav tikai diplomātiska frāze. Slepenie dokumenti rāda, ka tā pārtop praktiskā militārā sadarbībā, kur Krievija dod kaujas pieredzi, bet Ķīna – tehnoloģijas, komponentes un rūpniecisko jaudu. Nākamais slēptais Krievijas un Ķīnas militārais forums, pēc izmeklēšanā minētās informācijas, paredzēts 2026. gada beigās Sanktpēterburgā.
