Foto: TASS/ SCANPIX/ LETA

Atstādināt var, atlaist – nereāli! Kamēr nav pabeigts kovida likums, darbinieki ir neaizsargāti 57

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
TV24
“Neaiciniet atpakaļ, ja jūs nezināt, vai šeit būs darbs!” Jaunietis pabeidzis augstskolu Anglijā, bet Latvijā nevar atrast darbu
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 86
Lasīt citas ziņas

Saasinās konflikts par to, vai un ar kādiem noteikumiem var atstādināt un atlaist no darba darbiniekus, kas nespēj uzrādīt vakcinācijas sertifikātu pret Covid-19. Eksperti saka – atstādināt varēs, bet atlaist no darba šobrīd neesot reāli, tomēr vakcinēties negribošie darbinieki tiek nostādīti ļoti smagā situācijā.

Stājies spēkā Covid-19 pārvaldības regulējums, kas paredz obligātu pienākumu vakcinēties visiem valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem. Tas devis darba devējiem iespējas noteikt, kuriem amatiem obligāti nepieciešama vakcinācija pret Covid-19.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus stājies spēkā arī noteikums, ka, ja darbinieks pēc pārejas perioda beigām 15. novembrī nespēj uzrādīt vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikātu, viņu iespējams atstādināt no darba bez algas saglabāšanas. Šis noteikumu punkts, kā arī prasība par obligāto vakcināciju draud ar publiskas neapmierinātības izpausmēm.

Pagājušajā nedēļā pret prasību par obligātu vakcināciju pie Saeimas jau protestēja daži desmiti ugunsdzēsēju. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadītāja vietnieks Kristaps Eklons pēc tam intervijā Latvijas Televīzijai teica, ka tas bijis “ļoti nepatīkams solis priekš glābšanas dienesta, nesaskaņots” un “tās bija atsevišķas personas”. Dienesta vadības nostāja ir atbilstoša valdības uzstādījumam, ka ir nepieciešams vakcinēties pret Covid-19.

“Mums ir jābūt gataviem uzņemties lielāku risku nekā parastajam sabiedrības pārstāvim, tāpēc tas ir dienests ar speciālām sociālām garantijām, ar speciālām veselības prasībām, ar speciālām fiziskām prasībām. Te ir tā izšķiršanās katram personīgi – vai viņš ir gatavs būt dienestā vai viņš nav, tas ir brīvprātīgi,” teica Eklons. VUGD informēja, ka līdz 14. oktobrim 73% dienestā nodarbināto ir ar vakcinēšanās un pārslimošanas sertifikātiem. Nedēļas laikā vakcinēto skaits VUGD esot pieaudzis par 10%.

Bet Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) piektdien nosūtīja vēstuli Saeimas deputātiem un Ministru kabinetam, kurā pauž kategorisku protestu pret iespēju, ka darbinieki bez Covid-19 vakcinācijas sertifikātiem varētu tikt atstādināti no darba bez darba samaksas saglabāšanas.

Arodbiedrību savienība uzskata, ka mērķi pārtraukt Covid-19 vīrusa pārneses ķēdi “var panākt ar citām alternatīvām, darbiniekiem un darba devējiem mazāk sāpīgām, ar darba tiesību līdzsvaru nodrošinošām un sabiedrības labklājību saudzējošākām metodēm, piemēram, distancēšanās, deguna un mutes aizsegu lietošana, uzņēmumu un nozaru drošības protokoli, regulāra testēšana, saslimušo izolēšana, stingrāka robežu kontrole, attālināta darba veikšana.” LBAS aicina nepieļaut diskrimināciju, liedzot veseliem darbiniekiem veikt savus darba pienākumus.

Reklāma
Reklāma

Šajā sakarā LBAS ierosina mainīt vairākus valdības rīkojuma punktus, tostarp nodrošināt, ka darba pienākumus var veikt ne tikai ar vakcinācijas sertifikātu, bet arī testēšanas sertifikātiem, tostarp arī darba devēju organizētu testu rezultātiem; nodrošināt, ka darba devējs pirms lēmumu pieņemšanas vienmēr konsultējas ar arodbiedrību; nodrošināt īpašu valsts rehabilitācijas programmu un kompensācijas par ārstēšanos, ja vakcinētai personai pēc vakcīnas saņemšanas iestājas komplikācijas, darbaspēju zaudējums vai nāve; kā arī ar Covid-19 saslimušajiem darba nespējas lapas no pirmās dienas apmaksāt no valsts budžeta.

Atstādināšana vai dīkstāve

Labklājības ministrija, skaidrojot situāciju, pagājušajā nedēļā publiskoja informatīvo materiālu darba devējiem. Tajā atgādināts, ka nekādas jaunas Darba likuma normas Covid-19 sakarā ieviestas nav un tādēļ visas darbības jāveic saskaņā ar esošo regulējumu.

Darba likums paredz, ka situācijās, kurās darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai un kurās darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt nevakcinētajiem darbiniekiem attālināto darbu, viņam ir nevis iespēja, bet gan pienākums atstādināt darbinieku no darba uz trijiem mēnešiem, nesaglabājot darba algu un aizliedzot ierasties darba vietā. Ja pēc trijiem mēnešiem situācija nav mainījusies, ir iespēja atstādināt vēl uz trijiem mēnešiem, bet pēc šī perioda beigām risināt jautājumu par dīkstāvi vai atbrīvošanu no darba.

Otrs rīcības variants ir sūtīt nevakcinēto darbinieku dīkstāvē uzreiz, turklāt, ja tā nepieciešamība pēc tās radusies darbinieka vainas dēļ, proti, vakcinācijas sertifikāta neesamības dēļ, tad arī nav jāizmaksā atlīdzība. Tiesa gan, darba devējam, ja to vēlas, ir arī tiesības šādas dīkstāves laikā maksāt atlīdzību. Jāpiebilst, ka atšķirībā no atstādināšanas likumi neierobežo dīkstāves termiņus. Gan atstādināšanas, gan dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības pieņemt citu darbinieku šīs darba vietas aizpildīšanai.

Runājot par tiesībām atlaist no darba, skaidrojumā teikts tā: “Darba likuma 101. panta piektā daļa paredz, ka izņēmuma kārtā darba devējam ir tiesības viena mēneša laikā celt prasību tiesā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu gadījumos [..], ja viņam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu atzīstams katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Jautājumu par svarīga iemesla esamību izšķir tiesa pēc sava ieskata.”

Un te uzmanību būtu vērts pievērst tieši pēdējai frāzei par to, ka “izšķir tiesa”, jo vairumā gadījumu darba tiesiskajos strīdos Latvijas tiesas nostājas darba ņēmēja, nevis darba devēja pusē – to apliecinājuši vairāki darba tiesību juristi. Citiem vārdiem sakot – iespējas atlaist no darba vakcinācijas sertifikāta neesamības dēļ ir samērā šaubīgas un darba devējam šāda rīcība draud ar zaudētu tiesu un nākotnē izmaksājamām kompensācijām.

Skaidrību ieviesīs kovida likums

Skaidrojot situāciju, LBAS darba tiesību eksperts Kaspars Rācenājs saka – būtu jāņem vērā tas, ka atstādināšanas no darba maksimālais termiņš ir trīs mēneši un arī ārkārtējais stāvoklis valstī noteikts uz trijiem mēnešiem. Ņemot vērā to, kā arī noteikto pārejas periodu līdz 15. novembrim, atstādināšanas no darba termiņš, visticamāk, beigsies jau pēc ārkārtas situācijas termiņa beigām.

Rācenājs saka, ka ir ieviesusies nelāga prakse, ka valsts skaidri nepasaka, vai darbinieku bez vakcinācijas sertifikāta ir vai nav iespējams atlaist, un arī Labklājības ministrijas izstrādātais informatīvais materiāls nav mainījis situāciju, tādēļ darba devēji esot nostādīti sarežģītā situācijā.

LBAS nostāja šajā jautājumā esot stingra – šāds regulējums darbiniekus nostāda izmisīgā stāvoklī, jo atstādinātajam vai dīkstāvē nosūtītajam darbiniekam netiek izmaksāta alga un arī bezdarbnieka pabalstu saņemt neesot iespējams, jo darba attiecības ar esošo darba devēju nav izbeigtas.

“Faktiski darbinieki tiek piespiesti vai nu vienoties par darba attiecību izbeigšanu, vai arī rakstīt atlūgumu. Šajā situācijā darbiniekam atlaišanas pabalsts nepienākas,” saka Rācenājs. “Ja salīdzinām ar to kovida likuma grozījumu versiju, kuru Saeima sāka, bet nepabeidza skatīt vasarā, tad tur bija paredzētas darba devēju tiesības atbrīvot nevakcinētos darbiniekus no darba, bet izmaksājot atlaišanas pabalstu.”

Problēmu atzina arī Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš, sakot, ka darba devēji ļoti gaida kovida likuma grozījumu projekta virzību Saeimā, kas beidzot izskaidrotu, vai darba devējiem ir tiesības atbrīvot nevakcinētos darbiniekus no darba vai nav.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.